Tikpat daudzveidīga kā Itālijas ainava ir arī Itālijas virtuve. Lai arī pasaulē itāļu virtuve ir tikpat populāra kā franču vai ķīniešu, patiesībā tādas vienas itāļu virtuves nav. Vismaz paši itāļi to neuzsver kā vienotu jēdzienu. Itālijas ziemeļaustrumu daļas ēdienkartē ir liela Balkānu tautu un ungāru virtuves ietekme- salami, klimpas (gnocchi), kukurūzas putra (polenta). Tāpat no šī reģiona nāk karpačo (carpaccio) - ļoti plānas jēlas gaļas šķēlītes, apslacītas ar olīveļļu un garnētas ar Parmas sieru, kā arī gardais deserts tiramisu (maskarpones siera un biskvītu kārtojums). Savukārt ziemeļrietumos ir plaši izplatīts risoto, tā kā šis ir nozīmīgākais rīsu audzēšanas reģions Itālijā. Te arī tiek gatavoti labākie gorgonzola un mascarpone sieri. Interesanti, ka tieši šajā reģionā 1986.gadā radās kustība Slow Food. Bet Itālijas vidusdaļā neviena maltīte nav iedomājama bez makaroniem (pasta). Itālijā gatavo simtiem dažāda veida makaronus- sākot no visiem zināmajiem spaghetti, ravioli, tortellini līdz tādiem, kuriem dots poētisks nosaukums capelli d' angelo (eņģeļa mati). |