Sajūta, ka laiks aizslīd nenotverami kā smiltis caur pirkstiem, bieži vien rada vēlmi pierakstīt atmiņas – tuvinieku, kolēģu vai pat kaimiņu. Kāds no viņiem bijis nozīmīgu vēsturisku notikumu dalībnieks, kādam dzīve ritēja apstākļos, par kuriem neko nezinām. Kāds var pastāstīt par ģimenes vēsturi, kuru vairs citur neuzzināt. Ja jūti nepieciešamību satvert pagātni, kas aizslīd acu priekšā, ieklausies padomos, kā pierakstīt atmiņu stāstus tā, lai pie tiem varētu atgriezties tad, kad vēlēsies. |