Izņēmums nozaru reakcijā uz Covid-19 izraisīto krīzi
Jebkuras ražošanas vai pakalpojumu nozares attīstības procesu atslēgvārdi ir inovācijas, pielāgošanās, modernizācija, efektivitāte. Tā ir patiesība gan ikdienā, gan krīzes laikā. Covid-19 kārtējo reizi pierāda, ka biznesā izpildās Raiņa vārdi – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Šajā kontekstā vārdu pārvērsties drīzāk varētu aizstāt ar vārdu pielāgoties. Pēkšņi radusies krīze bija kārtīgs stresa tests daudzām mūsu ekonomikas nozarēm, gan tādām, kas tiešā veidā cieta no strauja pieprasījuma krituma, gan tādām, kas netieši cieta no kopējā patēriņa krituma sabiedrībā.
Uzņēmumi 2020.gadā sadalījās vairākās grupās pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietekmes uz to darbību – no smagi negatīvi ietekmētām līdz ļoti pozitīvi ietekmētām. Šeit pieminēsim tikai lielākās uzņēmumu grupas, nevis veiksmes stāstus, piemēram, medicīnisko masku izplatītājus un tiešsaistes saziņu platformu izstrādātājus.
Pilnīgi apstājusies jebkāda saimnieciskā darbība bija tām nozarēm, kuru darbība saistīta ar personu pārvadāšanu pāri valstu robežām, kā arī tiem, kuri ikdienā nodarbojās ar lielu cilvēku grupu pulcēšanu kopā. Tās ir gan tūrisma, gan transporta, gan viesmīlības un pasākumu organizatoru kompānijas. No transporta nozarēm cieta tās, kas veic ekskluzīvi pārrobežu pārvadājumus, jo īpaši aviokompānijas un pasažieru jūras pārvadājumi.
Cilvēku ieradumu un ieviesto ierobežojumu dēļ zaudējumus cieta un cieš dažādas pakalpojumu kompānijas, no ēdinātājiem līdz kāzu fotogrāfiem. Jebkurš uzņēmums, kura darbības pamatā bija fakts, ka cilvēkam ir jādodas ārpus mājas, lai jēgpilni saņemtu komersanta sniegto pakalpojumu, varēja rēķināties ar apgrozījuma kritumu. Tas bija novērojams arī nozarēs, kas apkalpo šos pakalpojumu sniedzējus, piemēram, izejvielu piegādātāju vidū.
Bija arī tādi uzņēmēji, kuri savā apgrozījumā nemanīja nekādas izmaiņas. Šīs, piemēram, ir celtniecības firmas un dažādas ražošanas nozares. Cilvēku patēriņš gan mainījās, taču kopumā, pārtikas un dažādu saimniecības preču pieprasījums nemainījās pēkšņo ierobežojumu dēļ. Šiem uzņēmumiem, protams, tāpat bija jāievēro normas, kas saistītas ar dažādu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu. Šo uzņēmumu starpā gan, jāatzīst, visvairāk atrodami tie, kuru darbinieku vidū visbiežāk izplatās Covid-19.
Tajā pašā laikā bija lielas nozares, kuras no radītās situācijas drīzāk bija ieguvējas, kā zaudētājas. Strauji auga kurjeru bizness, jo strauji auga pieprasījums gan pēc dokumentu, gan ēdienu piegādes. Tajā pat laikā ieguvējas bija tās nozares, kuras pelna no tā, ka cilvēki pavada daudz laiku mājās. Tā piemēram, strauji kāpa Netflix, Hulu un citu straumēšanas servisu lietotāju skaits.
Starp visām grupām neiederas viena liela nozare Latvijā un pasaulē, kura Covid-19 krīzes laikā cieta neraksturīgi smagi, taču spēja arī ļoti labi uz to reaģēt un turpināt darboties. Azartspēļu, veiksmes spēļu, loterijas un citu kazino spēļu veidu nozare 2020.gadā piedzīvoja tik straujas pārvērtības, kādas tā ir piedzīvojusi pēdējo 20 gadu laikā kopā. To noteica gan piespiedu apstākļi, ierobežojumi un straujā pieprasījuma maiņa, gan gatavība šādām pārmaiņām, ko noteica ilgtermiņa plānošana starp nozarē esošajiem uzņēmumiem.
Online kazino spēļu attīstība norisinājusies līdzi gan interneta ātruma, gan spēļu tehnoloģiju, gan digitālo norēķinu tehnoloģiju attīstībai. Šo tehnoloģiju izmantošana kazino spēļu operatoriem nozīmē zemākas izmaksas un augstāku pieejamību spēlētājiem. Pārvietošanās tiešsaistes vidē ir tikai loģisks solis, jo to diktē biznesa loģika. Vienīgais, kas līdz šim to traucēja, bija pieprasījuma relatīvi lēnais kāpums interneta vidē. Pirms 2020.gada, joprojām lielākā daļa kazino biznesa, vismaz Latvijā, atradās parastajos kazino un laimētavās. Savukārt alternatīvais piedāvājums jau bija un būtiski, ka nereti piedāvājums internetā un parastajos kazino bija no vieniem un tiem pašiem kazino spēļu operatoriem.
Šie tirgus apstākļi bija gandrīz unikāli tieši šai nozarei tāpēc radīja unikālu notikumu attīstību. Lielākā daļa pieprasījuma, kas jau nebija tiešsaistes vidē, teju vienas dienas laikā pārcēlās uz turieni. Kazino nozare, lai gan neprognozēja, bet bija labi sagatavota šādam notikumam. Tādā veidā šī nozare varēja reaģēt uz pēkšņo krīzi, nezaudējot lielāko daļu sava pieprasījuma, tajā pat laikā veicot strauju soli nākotnē. Protams, daudzi azartspēļu spēlētāji tāpat nākotnē vēlēsies atgriezties pie parastajiem kazino, taču nav pamata domāt, ka pieprasījums pēc tā, vismaz Latvijā, atgriezīsies tajā pašā līmenī, kā agrāk.
