Automašīnas “asinis” jeb kas jāzina par tehniskajiem šķidrumiem
Nav noslēpums, ka auto prasa ne vien ikdienišķu devu degvielas, bet arī ik pa laikam - īpašāku aprūpi. Ko un cik bieži uzpildīt savā transportlīdzeklī, kā to pareizāk izdarīt un kas notiek tad, ja tiek ignorēta tehnisko šķidrumu nomaiņa? Lūk, daži ieteikumi, kā ikdienā parūpēties par savu dzelzs rumaku, lai tas kalpotu nevainojami!
“Ir svarīgi sekot līdzi auto ražotāja noteiktajiem parametriem, kad ir jāmaina kāds no tehniskajiem šķidrumiem, taču ir jāņem vērā arī reģions, kurā izmanto auto. Piemēram, Latvijā lielākoties apstākļi ir nedaudz apgrūtinošāki nekā ražotājs ir vidēji paredzējis: aukstums un daudzie zemes ceļi liek spēkratam darboties intensīvāk, tādēļ neskādēs, ja šķidrumi tiks pārbaudīti biežāk nekā noteicis ražotājs,” stāsta “Inchcape Motors Latvia” Pēcpārdošanas nodaļas vadītājs Leonīds Pavlovs.
Motoreļļa
Pareiza motoreļļas izvēle, regulāra tās maiņa un uzturēšana pareizajā līmenī ļaus dzinējam kalpot ilgāk. Motoreļļu vajadzētu pārbaudīt vienu vai divas reizes ceturksnī. Eļļas līmeņa pārbaude jāveic uz līdzenas virsmas un ar vēsu dzinēju. Eļļas līmeni iespējams pārbaudīt, izmantojot automašīnas datoru - bieži vien jaunākām automašīnām tā ir vienīgā iespēja, taču vecākām to iespējams izdarīt arī manuāli, izmantojot eļļas mērstieni. Motoreļļa ir jāmaina pēc ražotāja noteiktā nobraukto kilometru daudzuma vai termiņa, piemēram, BMW un MINI automašīnām - ne retāk kā reizi divos gados. Nepietiekams eļļas līmenis daudz ātrāk izmanto dzinēja resursu, bet pārāk liels eļļas līmenis palielina dzinējā spiedienu, kas apgrūtina tā darbību.
Pēc eksperta stāstītā, ir trīs veidu motoreļļas: minerālās bāzes eļļas, pussintētiskās un sintētiskās eļļas. Jo tehnoloģiskāka ir eļļa, jo tās ražošanā ir izmantotas jaunākās tehnoloģijas. Minerāleļļas parasti lieto vecāku spēkratu dzinējiem, jo tiem konstruktīvi nav nepieciešamas tehnoloģiskākas eļļas. Populārākas ir pussintētiskās eļļas, tās ir nedaudz dārgākas par minerālajām. Tehnoloģiskākas un dārgākās ir sintētiskās eļļas, kas atbilst visaugstākajiem standartiem un spēj nodrošināt modernāko un jaudīgāko automobiļu dzinēju atbilstošu eļļošanu pat vissmagākajos apstākļos.
Bremžu eļļa
Bremžu eļļu jeb bremžu šķidrumu ir ieteicams mainīt regulāri - lielākoties ražotājs ir noteicis termiņu, kuram iestājoties ir jāveic nomaiņa, piemēram, BMW un MINI automašīnām bremžu eļļas nomaiņa ir jāveic ik pēc diviem gadiem. Ja maiņa netiek veikta, bremžu šķidrumā veidojas kondensāts un zūd eļļas efektivitāte.
“Bremžu eļļas kvalitāti var pārbaudīt gan ar speciāliem testeriem, kas norāda bremžu šķidruma blīvumu, gan vizuāli novērtējot, vai eļļas līmenis uz eļļas stabiņa atrodas starp minimumu un maksimumu,” stāsta Pavlovs.
Stūres pastiprinātāja eļļa
Stūres pastiprinātāja eļļu vēlams pārbaudīt reizē ar motora eļļu, lai pārliecinātos, ka tā ir atbilstošā daudzumā un stūres pastiprinātāja sistēma nav applūdusi. Daudzos transportlīdzekļos eļļai izmanto caurspīdīgas plastmasas tvertnes, tādēļ tās līmeni var redzēt, pat nenoņemot vāciņu.
Par nepieciešamību nomainīt stūres pastiprinātāja eļļu var liecināt arī citas, daudz nopietnākas pazīmes, piemēram, dīvaini trokšņi, kas līdzinās kaukšanai, vai arī grūtības pagriezt automašīnas stūri. Vēl signāls šā šķidruma nomaiņai var būt “eļļas peļķes” jeb pleķi zem transportlīdzekļa.
Dzesēšanas šķidrums - antifrīzs
Antifrīzs (reizēm tautā to mēdz saukt arī par tosolu) parasti vecākām automašīnām kalpo divus vai trīs gadus, jaunākajos auto modeļos tā darba mūžs ir ilgāks – līdz pat desmit gadiem, vai vispār antifrīzu nav paredzēts mainīt, protams, ja nerodas tehniskas problēmas, kuru novēršanai nepieciešams remonts. Pārbaudīt dzesēšanas šķidrumu var pavisam viegli - jāatver dzesēšanas šķidruma bāciņas vāks un jānovērtē antifrīza vizuālais izskats. Ja tas līdzinās duļķainam kokteilim, tad dzesēšanas šķidrums ir jāmaina.
Parasti antifrīzi ir zilā, nedaudz retāk - zaļā vai sarkanā krāsā. Krāsai nav nozīmes, taču tā ir labs palīgs, lai šķidruma noplūde būtu vieglāk pamanāma. Iegādājoties jaunu antifrīzu, svarīgi atcerēties, ka sasalšanas temperatūra nedrīkst būt augstāka par -30 grādiem pēc Celsija, vārīšanās temperatūra nedrīkst būt zemāka par 120 grādiem un sārmiem jāpārsniedz 2,5 pH līmenis.
Logu mazgāšanas šķidrums
Izvēloties mazgāšanas šķidrumu, krāsai nav ietekmes uz tā mazgājošajām, pretsasalšanas vai smaržas īpašībām. Taču uzmanība ir jāpievērš cenai, jo tā norāda uz preces kvalitāti, proti, lētākiem šķidrumiem ir tikai viena funkcija – nomazgāt stiklu. Kvalitatīvi ražotam logu mazgāšanas šķidrumam nav nelabvēlīgas iedarbības uz virsbūves lakas kārtu, krāsojumu, stiklu, polikarbonāta detaļām un gumiju.
Pēc Pavlova stāstītā, izvēloties jebkuru no augstāk minētajiem šķidrumiem, ir jāpievērš uzmanība, lai tas nekaitē veselībai! Piemēram, iegādājoties logu mazgāšanas šķidrumu, ir nepieciešams pārliecināties, ka tā sastāvā nav metilspirta, acetona, izopropila alkohola (IPA), etilēndiamīntetraetiķskābes (EDTA) , fosfātu, amīnu un nitrītu.
