Līgo un Jāņu tautasdziesmas un dainas. Lustīgu līgošanu!
Līgotaji, līgotaji, līgo, līgo!
Nav vairs tāļu Jāņa diena: līgo, līgo!
Ši dieniņa, rītdieniņa, līgo, līgo!
Parīt pate Jāņa diena, līgo, līgo!
Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti, .
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita:
I sievām, i meitām
Zaļi ziedu vainadziņi.
Visas puķes noziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zeltītiemi ziediņiemi.
Lai cik gara Jāņa nakte,
Man dziesmiņas nepietrūka;
Man uzklāja Laimes māte
Dziesmu segu mugurā.
Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā:
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanajis āboltiņis.
Jāņu nakti līgot gāju,
Mīkstu sieru gribēdama,
Mīkstu sieru gribēdama,
Saldu alu padzerties.
Jāņa māte man iedeva
Raibu govi platiem ragiem,
Durvīs ragi neiegāja,
Kūtī rūmes tai nebija;
Ved' ābeļu dārziņā
Zem kuplās ābelītes.
Pa pāriem rieksti auga,
Pa pāriem āboliņš;
Pa pāriem jauni ļaudis
Jāņu nakti pulcējās.
Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarāi,
Alu, alu, Jāņa tēvsi,
Tev ir mieži tīrumāi.
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir daudz gaidītāju,
Govis gaida zāļu kroņu,
Meitas skaistas līgošanas.
Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātadziņa rociņā.
Auniet, puišiI, meitas, kājas,
Rītā būs jāņu diena.
Tad iesim līgodami,
Jāņu bernus meklēdami.
No Jānīša pavaicāju,
Kādu plūkt Jāņa zāli.
- Plūc papriekšu buldurjāni,
Tad sarkanu āboliņu.
Izstaigāju grāvu grāvus,
Buldurjāņa meklēdama;
Nu atradu buldurjāni
Pašā dārza maliņāi.
Atnāk manim Jāņu diena,
Nezināma, nedzirdama.
Ne man siets Jāņa siers,
Ne salūgti Jāņa bērni.
Augstu metu Jāņu zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās pulka piena deva.
Eita, bērni, lūkoties,
Ko dar' Jānis aplokā:
Pītin pina, vītin vija
Meitām govju slauktuvīti.
Gani dzina sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij Jāņa māmuliņa.
Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.
Jāņi, Jāņi šovakar,
Kam tie Jāņi piederēja?
Moderēm, raganām,
Tām tie Jāņi piederēja.
Ak tu, bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.
Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu,
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.
Es izdzinu Jāņu nakti
Savas aitas pieguļā:
Jāņa nakti zelta rasa,
Lai tās baltas mazgājās.
Jānīts sēd kalniņā,
Zelta svārki mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā
Pie manām gosniņām.
Vasariņu ganos gāju,
Dziesmas tinu kamolā;
Jāņu nakti ritināju,
Pa vienai paņemot.
Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.
Iesim iekšā skatīties,
Kāda Jāņa istabiņa:
Izrotāta, izpuškota,
Pati saule vidū spīd.
Jāņu mātei kroni pinu
Ar ozola zīlītēm,
Lai tai auga raibas govis
Ziedaiņām kājiņām.
Ej ar dievu, Jāņu diena,
Pēterdienu sagaidām,
Jāņam zirgus aizjūdzam,
Pēterami nojūdzam.
