Nerātnās Līgo dainas un Jāņu tautasdziesmas (2.daļa)
Pisieniņš nabadziņš
Pa pasauli vazājās,
Nu atnāca mūs mājā
Pašā darba laiciņā.
Miers no darba, miers no darba,
Nu visiem jāpisās!
Pupacīte Jāņa diena,
Atved man brūtgāniņu;
Kad ved jaunu, tad ved skaistu,
Kad ved vecu, tad bagātu.
Ak tu mazais Pēterīti,
Tev ir švaka pederīte;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.
Latvju tauta stipra bija
Dižas dienas vakarā.
Vēl kuplāka viņa kļuva
Papard's ziedu sakarā.
Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā.
Vēl labākas tās vālītes,
Kas meitiņai rociņā.
Jāņu meita atnākusi,
Vālīti tā Jānim tver
Jāņu puisi nopērusi,
Mīlas rozi vaļā ver.
Līgo zāles labas bija,
Jāņu puisi staltu dara
Savus augumus tie vija,
Jāņu bērnus priekā rada.
Lai saulīte kur uzausa,
Pliki guļ Jāņu bērni
Mīlas guņi tos pasauca,
Steigā jāmet nost ir tērpi.
Lai mīlēja kas mīlēja
Jānīt"s tas gan mīlēja
Viņam ir tie lielie zvani
Lielās biksēs zvana skaļi.
Mīlas naktī alu dzēru
Līdz pašam(i) galiņam
Tagadam(i) nevarēju
Tikt līdz meičas maciņam.
Ak tie Dievi, lielie Dievi,
Visu gadu mani rāja
Tik uz pašu Jāņa nakti
Man pie Līgām aiziet ļāva.
Dižas meitas diži puiši,
Kaili pāri gunim lēca
Jo guntiņa dega koši,
Jo augstāki kājas cēla.
Visi gunij pāri lēca
Kāmītis tas gan nelēca
Nabagam(i) smagi pauti,
Tādi prieki nav(a) ļauti.
Lai līgoja kas līgoja,
Kāmīt"s tas nelīgoja
Visi Jāņi apkārt dumji,
Pliki lēca pār uguni.
Ai, lepnais tēva dēls,
No kurienes tu iznāci?
Man notrūka brunču poga,
Uz tevīm skatoties.
Še atnāca Pēterītis
Ar četrām bārzdiņām:
Pie zodiņa, pie nabiņas,
Abejēs padusēs.
Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu,
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.
Ai, sirsniņ, ai, mutīt,
Samijam biksītēm;
Citu gadu šādu laiku
Dzersim bikšu līkopiņ'!
Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātadziņa rociņā.
Kur meitiņas apčurāj'šas,
Auga zāle žuburiem,
Sanāca stalti dēli
Sprauž pie savas cepurītes.
Es vietiņu pataisīju
Četru lapu ābolā,
Es izkrāpu tautu dēlu
Jāņu nakti pieguļā(i).
Pupacīte Jāņa diena,
Atved man brūtgāniņu;
Kad ved jaunu, tad ved skaistu,
Kad ved vecu, tad bagātu.
Ai, baltā māmuliņa,
Dod man vienu kaķēniņu,
Man pelītes piejukušas
Pie melnā lapenīša.
Ak tu, bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.
Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa bija,
Ka meitiņas nemīlēja.
Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.
Līgo nerātnās dainas. 1. daļa ŠEIT
[+] [-]
[+] [-]