Praktiski padomi drošai braukšanai ziemā
Ziema nav nekas neparasts, bet gan gadalaiks, kas regulāri atkārtojas. Tomēr braukšana ziemā vienmēr ir sarežģītāka nekā vasarā, jo samazinās riepu saķere ar ceļa virsmu un pati braukšana vairāk norit diennakts tumšajā laikā. Šajā gadalaikā būtiski jāmaina braukšanas stils un ātrums. Iestājoties ziemai, esiet īpaši uzmanīgi, jo paiet zināms laiks, līdz atjaunojas ziemai raksturīgas braukšanas iemaņas.
Tādēļ sniedzam praktiskus padomus ziemas braukšanas stila ātrākai atsvaidzināšanai.
Braucot vissvarīgākais ir izvēlēties drošu ātrumu – atbilstošu savai pieredzei, automobiļa tehniskajām iespējām, ceļa segumam un laika apstākļiem. Nepiemirstiet, ka ziemā manevrēšanas iespējas samazinās. Jāņem vērā, ka ziemā bremzēšanas ceļš ir ievērojami pagarinājies. Nedrīkst bremzēšanu atlikt līdz pēdējam brīdim, ātrumu ir jāsamazina savlaicīgi.
Ziemā lielākās problēmas rada nepareiza ātruma izvēle, proti, tas izrādījies par lielu, jo kā rāda statistika, lielākā daļa avāriju notiek nevis sliktu laika apstākļu, bet gan autovadītāju paviršības un bīstamu braukšanas paradumu dēļ. Satiksmes uzskaites procesā iegūtie dati ļauj secināt, ka pat sliktos laika apstākļos vairums autovadītāju nesamazina braukšanas ātrumu. Automobiļa slīdēšanu parasti izraisa pats autovadītājs ar savu rīcību – izvēlēdamies neatbilstošu ātrumu vai veicot nepareizas un pārāk asas kustības. Lai izvairītos no avārijām, bez riepu maiņas autovadītājiem vajadzētu krietni padomāt arī par savu braukšanas stilu. Brauciet lēnāk un nezaudējiet modrību!
Melnais ledus ir visbīstamākā dabas parādība un braukšanas apgrūtinājums, jo to ir grūti pamanīt. Dažkārt ceļš izskatās slapjš, bet patiesībā to klāj plāna caurspīdīga ledus kārtiņa. Citreiz melno ledu var klāt sausa sniega kārtiņa. Ja ir aizdomas par melno ledu, esiet īpaši uzmanīgi! It sevišķi, šķērsojot tiltus un ceļu pārvadus.
Kopumā drošas braukšanas pamatprincipi arī ziemā ir tie paši, kas vasarā. Tas nozīmē savlaicīgi saskatīt bīstamu situāciju, paredzēt tās attīstību, pieņemt pareizo lēmumu un tādējādi novērst avārijas situāciju, pirms tā ir radusies.
Galvenie ieteikumi braukšanai ziemā:
1. Pārliecinieties, ka automobilis ir labā tehniskajā kārtībā. Pārbaudiet riepas, motora eļļu, bremžu šķidrumu, logu mazgāšanas šķidruma līmeni un logu tīrītāja darbību.
2. Rūpīgi izplānojiet maršrutu. Noklausieties jaunākās laika ziņas un apskatieties braukšanas apstākļus Latvijas valsts ceļu mājaslapas sadaļā Braukšanas apstākļi / Celugids
3. Notīriet sniegu no automobiļa jumta, motora pārsega, bagāžnieka un lukturiem. Mašīnas atbrīvošanai no sniega jākļūst par paradumu pat tad, ja dodaties tikai līdz tuvākajam veikalam.
4. Iztīriet sasalušo sniegu un ledu no riteņu arkām, jo braukšanas laikā tam krītot, automobili var izsist no trajektorijas.
5. Uzturiet tīru vējstiklu un pārējos logus. Apledojušu vējstiklu netīriet ar slotiņām, jo tad tās bojājas. Vispirms notīriet ledu ar skrāpi.
6. Ievērojiet lielāku distanci. Gadījumos, kad strauji jābremzē, ievērojiet: jo tālāk Jūs būsit no priekšā braucošā automobiļa, jo drošāk jutīsities. Arī ar ziemas riepām bremzēšanas ceļš uz apledojuša seguma ir garāks nekā vasarā uz sausa asfalta vai grantsceļa.
Nepiemērotas distances izvēle ir viens no biežākajiem satiksmes negadījumu iemesliem, it sevišķi pilsētās sastrēgumu stundās. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka vidējais reakcijas laiks autovadītājam ir aptuveni viena sekunde, taču tas var būt ilgāks, ja vadītājs ir aizrunājies ar blakussēdētāju, klausās mūziku vai nodarbojas ar citām darbībām, kas novērš uzmanību. Tāpēc galvenais izvēlēties tādu distanci, lai saglabātu kontroli. Atceries – jo lielāka distance, jo lielāka drošība.
7. Nepārspīlējiet ar jaudas palielināšanu gāzējot. Gāzes pedāli spiediet maigi. Ja automobilis saslīd, nespiediet bremžu pedāli, bet lēnām atlaidiet gāzes pedāli un viegli pagrieziet stūri slīdēšanas virzienā, līdz atkal atgūstat kontroli pār auto.
Kā izvairīties no saslīdēšanas?
Ja ir jābremzē uz apledojuša vai slidena ceļa, ieteicams pielietot "pulsējošo" bremzēšanas metodi, respektīvi, piespiest bremzes pedāli un tad vienmērīgi to atlaist, atkārtojot to vairākkārt, tādējādi palielinot riepu saķeri ar ceļa virsmu. Pielietojot "pulsējošo" bremzēšanas metodi, kāja netiek atrauta no pedāļa – mainīts tiek vienīgi pielietotais spēks.
Tiklīdz riepas zaudē saķeri ar ceļa virsmu, un automašīna sāk buksēt, autovadītājam ir jāzina, kā to apturēt. Saķeri ar ceļa virsmu, kas ir saslīdēšanas pamatā, var zaudēt gan priekšējie, gan aizmugurējie riteņi, un tehnikas, kuras pielieto abos gadījumos, ir atšķirīgas.
Ja saķere ar ceļa virsmu zūd aizmugurējiem riteņiem, tad ieteicamā rīcība būtu šāda: nospiest sajūgu (tādējādi izlīdzināsies automašīnas svars) un strauji griezt stūri tajā virzienā, uz kuru jānovirza automašīna (ir jāveic tā dēvētā kontrēšana). Tā kā dzinējs šādā brīdī ir atslēgts no transmisijas, automašīna samazinās ātrumu, un buksēšana pārtrauksies.
Ja pagrieziena brīdī "kontroli zaudē" jeb izbuksē priekšējie riteņi un izsauc nepietiekamu pagriežamību, ir ieteicams strauji atlaist gāzes pedāli, samazināt stūres pagrieziena leņķi un tad vēlreiz censties iegriezt auto nepieciešamajā leņķī. Šādā situācijā strauja gāzes noņemšana palielinās svaru uz priekšējiem riteņiem un samazinās auto ātrumu, bet samazināts pagrieziena leņķis atgriezīs auto stabilitāti un saķeri ar ceļu.
Protams, saslīdēšanas iespēja ievērojami samazinās, ja auto ir aprīkots ar ABS bremžu sistēmu, jo tā neļauj riteņiem nobloķēties bremzēšanas laikā, tātad ievērojami samazina slīdēšanas iespējamību, turklāt īsāks būs arī bremzēšanas ceļš. Taču jāatceras, ka pat visdrošākās bremzēšanas sistēmas nepasargās automašīnu, ja braukšanas ātrums būs pārāk liels.
8. Nepārvērtējiet ABS sistēmas iespējas un atcerieties, ka bremžu sistēmas efektivitāte ir atkarīga no riepu stāvokļa, bet bremzēšanas ceļš būs garāks nekā vasarā.
Kā bremzēt droši?
Bremzēšanas ceļa garums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – ceļa virsmas (piemēram, asfaltēts vai grunts ceļš), ceļa stāvokļa (jebkura bedre liek riepām zaudēt saķeri ar ceļa virsmu), automašīnas tehniskais stāvokļa – bremzēšanas sistēmas, riepām - , kā arī braukšanas ātruma. Liela nozīme ir arī laika apstākļiem. Tā, piemēram, pētījumi pierāda, ka, braucot ar ātrumu 80 km/h un strauji bremzējot, bremzēšanas ceļa garums variēs no 60 metriem sausā laikā līdz 90 metriem uz slapjas ceļa virsmas. Turklāt bremzēšanas ceļa garums pie minētā ātruma, ja ceļi ir apledojuši, var būt pat 270 metru. Turklāt jāņem vērā, ka nozīme ir arī vadītāja reakcijas laikam.
Kāda nozīme ir spiedienam riepās?
Automašīnas riepas ir tās, kas veido saķeri ar ceļu, tāpēc arī spiedienam riepās ir liela nozīme, runājot par pasažieru drošību. Riepas ir veidotas tā, lai pie atbilstoša spiediena tajās, tās veidotu maksimālu saķeri ar ceļa virsmu. No tā izriet, ka riepu saķere ar ceļa virsmu var tikt mainīta, mainot spiedienu riepās. Pētījumu rezultāti liecina, ka 6 % no visām avārijām uz lielceļa izraisa nepareizs spiediens riepās.
9. Pagriezienus veiciet stabilām, nesaraustītām kustībām. Pirms iebraucat līkumā, krietni samaziniet ātrumu.
Kā bremzēt līkumos?
Braucot pa līkumotu ceļu, autovadītājiem ir jāievēro papildus piesardzība, jo uztraukumā stingri nospiestais bremzes pedālis ne vienmēr nodrošinās auto apstāšanos. Tieši tāpēc vadītājam sākotnēji būtu jānovērtē vairāki faktori - ceļa segums, izvēlētā braukšanas ātruma un trajektorijas atbilstība situācijai. Sevišķi bīstama ir strauja bremzēšana līkumos, jo tādos brīžos autovadītājam ir ierobežota redzamība un reakcijai atvēlētais laiks ir minimāls. Ja uz ceļa rodas neparedzēti apstākļi, autovadītāji instinktīvi vēlas strauji nospiest bremžu pedāli, taču jāņem vērā, ka šādas straujas bremzēšanas rezultātā tiek nobloķēti riteņi (izņemot gadījumus, ja auto aprīkots ar ABS), tāpēc auto inerces pēc turpinās braukt taisni. Lai paaugstinātu auto vadāmību neparedzamās situācijās, ieteicams izmantot "pulsējošo"” bremzēšanas metodi - tā nodrošinās to, ka riteņi netiek bloķēti. Turklāt maksimāls efekts tiks panākts tad, ja šāda bremzēšanas metode būs nepārtraukta. Ja ceļi ir slideni, arī tad noteikti jāizvairās no straujas bremžu pedāļa nospiešanas. Jāatzīmē, ka sevišķi noderīgas avārijas situācijās ir elektroniskās drošības sistēmas, piemēram, ABS un ESP. Taču jāatceras, ka tad, ja netiek ievērots atbilstošs braukšanas ātrums, pat vismodernākās drošības sistēmas nespēs jūs pasargāt.
10. Ja gadījies iestigt sniegā, neturpiniet spolēt riteņus, tādā veidā var tikai padziļināt rises. Atbrīvojiet riteņus no sniega un, ja ir iespējams, paberiet smiltis, lai uzlabotos riepu saķere ar ceļu. Pirms kustaties no vietas, ar stūri pagrieziet priekšējos riteņus pa labi un pa kreisi, lai izstumtu sniegu pa malām. Pēc tam iztaisnojiet riteņus braukšanai taisnā virzienā un lēni uzsāciet braukšanu.
11. Avārijas gadījumā izsauciet medicīnisko palīdzību un policiju, ja kāds ir guvis ievainojumus. Ja negadījuma rezultātā ir radušies materiāli zaudējumi, bet nav cietušo, atbrīvojiet braucamo daļu no transportlīdzekļiem un kopīgi ar otru autovadītāju aizpildiet saskaņoto paziņojumu apdrošinātājiem (derīgas aizpildīšanai ir tikai pie apdrošinātājiem pieejamās veidlapas).
Ieteikums: Ja neesat 100% pārliecināts, ka varēsiet aizpildīt „Saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu” tā, lai nebūtu ne mazāko šaubu un nepilnību tajā, kas vēlāk var Jums liegt iespēju saņemt apdrošināšanas kompensāciju, izsauciet ceļu policiju.
Par ārkārtas situācijām uz ceļiem ziņojiet Satiksmes informācijas centram pa tālruni 65025555 (visu diennakti), pa faksu 65071242 vai e-pastu sic@lvceli.lv.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]