Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:279, Did:0, useCase: 3

No kā gatavo alu

Avots: Bar.lv – rakstām par bārmeņiem,... Neliels ieskats pamatsastāvdaļās, kas nepieciešamas, lai brūvētu alu. Pēc tam jau var variēt ar šo sastāvdaļu proporcijām un pievienot jaunas garšas, bet pamatlietas nemainās.

Ūdens

Ūdenim alus pagatavošanai ir jābūt mīkstam. Cieto ūdeni no akas ir ieteicams vārīt nemazāk kā pusstundu, lai mīkstinātu, pie tam pastāvīgi noņemot putas. Bieži vien alus pagatavošanai izmantoja upes ūdeni. Ūdens no avota der alus pagatavošanai, ja ziemā šīs avots nesasalst. Ūdenim, kas ir ieliets tilpnē, ir jāizdala daudz burbuļu. Bet pēc vārīšanas dibenā un uz tilpnes malām nedrīkst būt nogulsnes, vai tās var būt pavisam nedaudz. Ūdenim ir jāputojas no citronsulas vai etiķa, bet tajā vārītai gaļai vai zirnīšiem ātri jākļūst mīkstiem, bet zivīm cietai.

Apiņi

Apiņi – ir daudzgadējs augs, kas aug 20-30 gadus, divsējumu, tas nozīmē, ka tam ir gan vīriešu, gan sieviešu ziedi. Alus pagatavošanai izaudzē tikai sieviešu dzimtas augus, kuru ziedkopām ir jābūt neapaugļotām. Ziediņi ir savākti olveidīgajās vārpās, kuras izaug augļkopēs, kuras sauc par “čiekuriem”. Apiņu čiekuriem ir jābūt lieliem, tumši dzelteniem, tiem ir jābūt asam pikantam aromātam. Saberžot tos ar pirkstiem, parādās milti – lupulīns, kurā ir koncentrētas rūgtas vielas – svarīgāka apiņu daļa. Apiņu čiekurus izžāvē zem nojumes.

Raugs

Līdz ar ūdens, apiņu, iesalu kvalitāti, ne mazāk svarīgu lomu alus pagatavošanā spēlē raugs. Var izmantot parasto sauso raugu vai pagatavot to pastāvīgi. Raugs no svaigiem apiņiem. Ar svaigiem apiņiem cieši piepilda emaljēto kastroli, aplej ar kārsto ūdeni, uzliek vāku un vāra 1 stundu. Uz 2 litriem izkāsta silta apiņu novārījuma pievieno ēdamkaroti sals, glāzi cukura, divas glāzes kviešu miltu, labi samaisa un liec siltajā vietā uz 36 stundām. Pēc tam pievieno divas samīcītus kartupeļus, samaisa un atstāj siltumā uz vienu dienu. Gatavo raugu ielej pudelē, aizkorķē un glabā augstajā vietā.

Iesals

Iesals – ir graudi, un tas būtiski ietekmē alus garšu. Iesalu varat pagatavot no miežiem, rudziem vai kviešiem. Var, protams, vārīt alu no auzām un kukurūzas, kā to darīja senie angļi, taču tradicionāli alu visā pasaulē vāra no miežiem. Labākais laiks lai izdiedzētu graudu ir pavasaris un rudens. Ja grauds izdīgst ātri tas ir pozitīvs faktors. Graudiem ir jābūt gaiši dzeltenā krāsā, pilnīgiem, vienādi gataviem, pēc iespējas smagākiem. Grauda ārējam apvalkam ir jābūt viegli krunkainam, bet kodolam baltam, miltainam ar specifisku smaržu. Būtu labi ja 10 litru tilpums, pildīts ar graudiem svērtu vairāk par 7 kg. Lai izdiedzētu graudu ir nepieciešams koka toveris, kuru iepriekš līdz pusei piepilda ar aukstu ūdeni un ļauj pastāvēt 2-5 dienas. Graudu diedzēšanu veic labi ventilējamā telpā, pie temperatūras, kas nav augstāka par 15 grādiem. Graudu dīgšanu pārtrauc, kad sakņu asni sasnieguši 1,3-1,5 no graudu garuma, bet spalviņa zem ādiņas sasniedz 0,5-0,6 no grauda garuma. No labāk izdīgušiem graudiem sanāk gaišāks alus.
Žāvēt graudus ir nepieciešams zem jumta labi vēdināmā vietā.
Labs iesala grauds ir tad, ja to iemetot ūdenī, tas negrimst, pārkožot to tas kraukšķ, ir salds un balts ar patīkamu aromātu. Lai viegli atbrīvotos no asniņiem, graudus ieber apaļā sietā un krata. Tad graudus samaļ.