"Lēna braukšana ir droša braukšana" un citi aplamie šoferu pieņēmumi par drošību uz ceļiem
Katram autovadītājam laika gaitā parasti izveidojas savi pieņēmumi par to, ko nozīmē droša braukšana. Taču bieži vien, paļaujoties uz savu pārliecību, nelaimes situācijā nespējam laikus reaģēt. Kā norāda „Drošas Braukšanas Skolas” valdes loceklis un bijušais autosportists Artūrs Priednieks kopā ar Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) ekspertiem, Latvijā autovadītāju apziņā iesakņojies ne viens vien maldīgs pieņēmums, kas saistīts ar drošu braukšanu un auto vadīšanu.
Eksperti atgādina, ka Latvijā gana tipiska un aplama šoferu rīcība, kas ir pretrunā ar satiksmes noteikumiem un drošību, novērojama lielveikalu stāvvietās. Tajās satiksme parasti netiek organizēta. Šādās vietās darbojas tā sauktais „labās rokas” likums, taču lielākoties visi autovadītāji vadās pēc šķietami platākās un lielākās brauktuves, uzskatot to par galveno. Arī apdrošinātāja BALTA pieredzē bijis ne viens vien gadījums, kad nācies segt zaudējumus šoferīšiem, kuri nav sapratušies lielveikalu stāvvietās tieši šī iemesla dēļ.
BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda: „Droša braukšana ir plašs darbību kopums, kas ietver sevī arī braukšanas kultūru un zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Ikdienā bieži vien dzirdam, ka Latvijā braukšanas kultūra ir ļoti zema, taču situācija arvien uzlabojas, par ko varam teikt paldies gan aktīvām sociālajām kampaņām, masu mediju un valsts institūciju iesaistei, gan arī privātā sektora līdzdalībai. Arī BALTA pašlaik kopā ar Valsts policiju, „Drošas Braukšanas Skolu” un portālu „Delfi” aicina katru autovadītāju aizdomāties par savu braukšanas kultūru, aizpildot vieglu un izklaidējošu testu www.katubrauc.lv.”
Tāpat eksperti atgādina, ka vēl viens aplams pieņēmums ir par braukšanu ziemā, uzskatot, ka sniega un slidenāka ceļu seguma dēļ ziemā tā ir bīstamāka. Taču, kā liecina BALTA pieredze, vasarā nelaimes gadījumu raksturs ir krietni smagāks nekā ziemā. Tiesa, ziemā negadījumi tiek fiksēti biežāk, taču tie ir vieglāki.
„Drošas Braukšanas Skolas” pārstāvis Artūrs Priednieks atzīst, ka maldīgs ir pieņēmums, ka braukt droši nozīmē braukt lēni. Tas drīzāk traucē citiem satiksmes dalībniekiem un var izraisīt pat avārijas situāciju. Drošāk būtu pielāgoties kopējai satiksmes plūsmai, protams, nepārkāpjot satiksmes noteikumus. Tāpat viņš atgādina par nepieciešamību ievērot atbilstošu distanci no priekšā braucošā auto.
Ekspertu biežāk novērotie aplamie autovadītāju pieņēmumi par drošu auto vadīšanu:
- Būtiskākais un biežāk sastopamais kļūdainais pieņēmums ir par roku izvietojumu uz stūres. Ja salīdzinām stūri ar pulksteņa ciparnīcu, tad labajai rokai jāatrodas uz plkst. 3.00, bet kreisajai – uz plkst. 9.00. Tas ir pamatlikums, ko autovadītāji nereti cenšas aizvietot ar citām alternatīvām. Protams, to var darīt, taču situācijā, kad auto kaut nedaudz saslīd un braucējam zibenīgi ir jāsaprot, kādā virzienā ir pagriezti riteņi, tad šis alternatīvais roku izvietojums uz stūres pieviļ.
- Sajūga pedāļa spiešana, braucot līkumos vai ripinot auto. Šāda darbība ir nepareiza un īpaši bīstama ziemā. Svarīgi atcerēties, ka sajūgs ir domāts tikai, lai uzsāktu braukšanu, pārslēgtu ātrumus un apstāšanās laikā, taču ne vienmērīgas braukšanas laikā, kad nav vajadzīgs pārslēgt pārnesumus.
- Strauja bremzēšana automašīnas saslīdēšanas brīdī. Jebkura strauja kustība slidenos laika apstākļos, tai skaitā arī bremzēšana, samazina auto saķeri ar segumu. Tieši šī iemesla dēļ vadītājiem šīs kustības jācenšas veikt iespējami laidenāk. Šādās situācijās svarīgi nenokavēt, piemēram, stūres rata pagriešanu pareizajā virzienā. Arī bremzēšana ir jāveic laikus, bet ne asi vai strauji.
- Ja kauc vai švīkst riepas – es braucu labi! Eksperti iesaka izdarīt eksperimentu un izbraukt, piemēram, 90 grādu līkumu ar kaucošu riepu skaņu. Pēc tam izbrauciet šo pašu līkumu ar identisku ātrumu, taču izmantojot visu ceļa platumu tā, lai riepas nešvīkstētu. Otrajā reizē Jūs jutīsieties krietni drošāk. Ja pirmajā reizē riepas tikai dod skaņas efektu, tad otrajā tās pilda savu funkciju un nodrošina saķeri ar ceļa segumu.
- Ja redzu pāri motora pārsegam, tad redzamība ir perfekta. Šis aplamais pieņēmums vairāk attiecināms uz tiem autovadītājiem, kuri, skatoties no blakus auto, atgādina sēdošus stabus, jo autovadītāja krēsls ir pārāk tuvu piebīdīts stūrei. Tuva sēdēšana ietekmē iespēju reaģēt kritiskās situācijās un nelaimes gadījumā palielina iespēju tikt savainotam ar drošības spilvenu, kā arī traucē veiksmīgi novietot auto stāvvietā. Eksperti to iesaka pārbaudīt, mēģinot noparkot savu auto atpakaļgaitā. Visticamāk, ka šoferim tas sagādās nopietnas grūtības. Tāpēc jāatceras, ka pie stūres jāsēž tā, lai būtu ērti vadīt auto, lai varētu viegli aizsniegt pārnesuma sviru, rokas bremzi un drošības siksnu.
