Apsveikuma pantiņi otrai pusītei mīlestības svētkos
Ja smaids būtu ūdens,es aizsūtītu tev jūru.
Ja skūpsts būtu lietus lāse ,es aizsūtītu tev negaisu.
Ja apskāviens būtu sekunde,es tev aizsūtītu daudz stundu...
Mūsu laime kā cīrulis zilgmē -
Te smejas, te raud.
Tai nav vajadzīgs itin nekas
Un vajadzīgs daudz.
Esi tik stipra kā klints,
Maiga kā vasaras riets.
Esi tik daiļa kā saule,
Tad dzīves rūgtums būs liegts!
Tad nāk rīti un dienas,
Un sirdī nav mirkļa neviena.
Domas vijas, glaužas un vajā,
Un vienīgi tu esi tajās.
Saspied ciešāk roku manu,
Saspied tā, lai pirksti kaist,
Lai zūd šaubas, lai es manu -
Nav tas sapnis, kas var gaist.
Kā dārzniekam, kas skaistus ziedus audzē,
Un vētras lauztus atkal balstīt māk,
Tā jāprot mums ir mūsu mīla sargāt.
Jo otrreiz mūžā tā vairs neatnāk!
Reizēm nemanot, pavisam klusi,
Ne vien soļi, sirdis rakstā skan.
Dod no sava prieka mazo pusi,
Dod no bēdām lielo pusi man.
Man vajag tavas acis,
Kad tās mīļi manī raugās.
Man vajag tavas rokas,
Kad tās silti mani skauj.
Man vajag tevi visu,
Jo visam manam mūžam
Esi vajadzīga tieši tu...
Ja skūpsts būtu lietus lāse
Aizsūtītu tev negaisu,
Ja apkampiens būtu sekunde,
Aizsūtītu tev stundas,
Ja smaids būtu ūdens
Aizsūtītu tev jūru.
Ir vienas debesis, un otru nava,
Kas zvaigžņotas pār mūsu zemi slīgst!
Man sirds ir viena, un tā pati Tava,
Un otras, zini, man nav vajadzīgs!
Tavs skatiens ir vairāk kā viens mans vārds,
Tavs vārds ir vairāk kā viens mans smaids,
Tavs smaids ir vairāk kā viens mans pieskāriens,
Tavs pieskāriens ir vairāk kā viens mans skūpsts,
Viens tavs skūpsts ir vairāk kā mana dzīvība,
Tava dzīvība ir vairāk kā desmitiem citu.
Nāc un paņem manu mīlu,
Nāc un atņem vientulību...
Nāc un ieskaties man acīs
"Tevi vēlos" - tās tev sacīs!
Ja būtu Dievs, es viņam lūgtu,
Lai sargā Tevi, kurp vien ej.
Lai mīlestības nepietrūktu,
Un saules Tavai dvēselei.
Tad kad nakts pār zemi klājas,
Mana sirds ir tavas mājas,
Jo es gribu tikai vienu,
Skūpstu sniegt tev katru dienu.
Ja tu jautātu,
ko es mīlu vairāk -
Tevi vai savu dzīvi -
es atbildētu, ka savu dzīvi.
Un tu aizietu
nemaz neuzzinājis,
ka mana dzīve,
tas esi Tu.
Kā vijīgs zieds ap tevi vēlos vīties..
Ar taviem glāstiem sevi noglāstīt...
Ar jūras čukstiem iečukstēt tev ausī,
Kā vēja dvesma tevi noskūpstīt.
Dzīve ir kā rožu dārzs,
Katrā rozē kaut kas dārgs.
Tavā rozē mīlestība,
Kas mums abiem vajadzīga.
Klusums skaists...
Lūpu pieskāriens maigs...
Viss zūd un padebešos mūk...
Tikai tu un es...
Tikai abi mēs...I
Divas pasaules sastopas pieskārienā,
Divas pasaules pamazām sakļaujas vienā,
Divas pasaules apmainās minūtēm skopām,
Divas pasaules pamazām savijas kopā.
Divas pasaules vairs nespēj viena bez otras...I
Dalīsim visu uz pusēm.
Dienu,nakti,vēju un sauli.
Tikai Mīlestība lai paliek nedalīta-
Liela,skaista,dvēselē ierakstīta.
Tu mana nakts, kas tūkstoš sapņus devi
Tu mana diena, kas man spīd un mirdz.
Es ilgojos un mīlu tikai tevi.
Tev dotu visu, bet man ir tikai sirds.
Es nezinu, kā Tev to pasacīt...
Kad baltas sniegpārslas
Pār zemi lēni krīt,
Man gribas savās plaukstās sasildīt
To putnēnu, kas Tavās krūtīs mīt.
