Apsveikuma pantiņi dzimšanas dienām un jubilejām

Visu, ko jūti, visu ko redzi,
Visu, ko nolemts tev zināt,
Paņem un iededz,
Iededz par sveci,
Lai citas var aizdedzināt.

Un kas par to, ja saule slēpjas mākoņos,
Un kas par to, ja dziesma atskan pustoņos...
Tas nav nekas, jo tava jaunā sirds,
Daudz gaišāka par saules gaismu mirdz!

Ja dzīvē tev grūti klājas
Un skaistas cerības mirst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi kaut asaras birst.

Nav dzīve rožaina, ne salda,
Tā arī rūgtus brīžus dod.
Tad skarbi vārdi jāsavalda
Un vaina sevī jāatrod!

Laime nav zvaniņš, kas zvana,
Laime nav dimants, kas mirdz.
Laime ir nezūdošs sapnis,
Patiesa cilvēka sirds.

Sapņi dzimst arvien no jauna,
Izaug pasakām un teikām līdz,
Sapņi domas pasargā no ļauna,
Cauri nelaimēm un bēdām stīdz.

Tu noteikti tad uzvarēsi,
Ja, cietis sakāvi, tu nezaudēsi,
Ja pašlabumam pāri celties spēsi
Un spēku savā sirdī saredzēsi.

Ja dzīvē ir grūti,
Ja mostas naids,
To projām sūti,
Lai staro smaids!

Tik labam būt kā sniegam -
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rupju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.

Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs.

Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!

Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!

Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks.

Lai, dzīves ceļu ejot,
Tavs spēks tev nepazūd.
Kaut arī nospiež smagums,
Lai gaišus brīžus dvēs`le jūt.

Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!

Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rīt,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit.

Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.

Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas vainagā kopā, kas sietas
Spēkus dos brīžos visbargākos.

Esi cilvēks ar raksturu cietu,
Savus sapņus kas pildīt prot!
Lai tu smaidot uz nākotni ietu,
Ceļu skaistāko kāds vien var būt.

Vēlu laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, vizošu,
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdā par katru nieku.

Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Tad kā gan tu gadiņus zinātu sev?
Bet, tā kā tā ir un prieku tev nes,
Tad daudz, daudz laimes tev novēlu es.

Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru,
Tūkstoš labu domu,
Brīnišķīgu omu.

Lai katra maza upīte
Tev bēdas aizskalo,
Lai katra maza puķīte
Tev laimi īsteno!

Šodien baltu rožu klēpi
Dzīve lai tev pretī sniedz.
Lai tev katrā dzīves stundā
Būtu īsts un patiess prieks!

Smaidi dzīves tumšos brīžos,
Smaidi, ja tev skumīgs prāts,
Smaidi saulītē vai lietū,
Smaids ir vienmēr saules stars!

Šodien tava diena
Citām pāri mirdz,
Šodien tevi vienu
Apsveicam no sirds.

Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt.
Un laimīgs tas, kas spēj ar savu dzīvi
Kaut vienu labu darbu tajā ierakstīt.

Lai dzīve tevi vada
Pa rožu ielejām,
Un laime ceļu kaisa
Ar baltām lilijām.

Laimi, kas piepildās,
Prieku, kas nebeidzas,
Un saules siltumu sirdī!

Neskumsti par gadiem aizgājušiem,
Priecājies par tiem,
Kas jāiet vēl.

Šais dienās, kad gadi tev mijas,
Daudz ziedu ceļā lai plaukst.
Un vienmēr lai pavada tevi
Tik laime un jaunības balss.

Garlaicību nepazīst,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Visur dzīvē prieku rast!

Ko laimiņa vēlēt grib,
Gadiņiem mijoties?
Mazu rūpi, izturību,
Mīļu vārdu siltumam.

Kad klinģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds.

Veido pati jauno sauli,
Jaunas zvaigznes iededzini,
Un uz dzīves jauno tāli
Pati ceļu atrast zini.

Mazliet no vēja,
Mazliet no saules,
Mazliet no zvaigznēm,
Mazliet no laimes,
Tev gribētos sniegt.

Lai tava sirds, kur tik daudz jūtu,
Šo zemi mīlēt nenobeidz
Un vienmēr pasaulē tev būtu
Kā zieds, kas veras pirmoreiz.
/V. Grēviņš/

Lai tava sirds, kur tik daudz jūtu,
Šo zemi mīlēt nenobeidz
Un vienmēr pasaulē tev būtu
Kā zieds, kas veras pirmoreiz.
/V. Grēviņš)