Maģiskā melnā ķimene mūžīgās jaunības saglabāšanai
Melnā ķimene – leģendārs Austrumu augs, kuru izmanto kā līdzekli pret visdažādākajām slimībām. Melnās ķimenes eļļas dziedniecisko īpašību vēstures saknes stiepjas dziļā senatnē. Ēģiptes karaliene Nofretete zināja par tās apbrīnojamo ietekmi uz ādu un izmantoja šo eļļu skaistuma un jaunības saglabāšanai.
Plaši pazīstamais arheologs Lords Kārters faraona Tutanhamona kapenēs atrada nepazīstamu melnas krāsas eļļu. Vēlāk noskaidrojās ka tā ir „melnās ķimenes eļļa” jeb „nigella. Šis atradums liecina, ka senajā ēģiptē pazina Melno ķimeni un izmantoja jau 3 tūkstošus pirms mūsu ēras. Šis atradums starp valdnieka apbedījuma priekšmetiem liecina, ka šī eļļa tajā periodā bija ļoti svarīga.
Ņigellai (melnā ķimene) ir vairāk kā ducis nosaukumu. Kalondži (kalonji) – hindu valodā, habbat al baraka” – burtiski „svētās sēklas”, - no arābu, un vēl ziedošais fenhelis (fennel flower), melnais sezams (black sesame). Amerikā to sauc par chernushka. Iespējams, ka šo nosaukumu tur ieveda krievu emigranti. Bet tas nav viss. Protams, šie daudzie nosaukumi rada sajukumu un ievieš zināmu neskaidrību.
Nigella augam botāniski nav nekādas saistības ne ar sezamu (kunžutu), ne fenheli, ne ķimenēm, un vēl jo mazāk ar sīpoliem. Savu visizplatītāko nosaukumu Melnās ķimenes ieguva sakarā ar to, ka lapas pēc formas (smalkas, griezti dalītas) un sēklu krāsa līdzinās fenhelim. Nigellai tās ir mazas, melnas, ar asu garšu. Tieši sēklas ir ļoti populāra garšviela austrumu valstīs, bet arābu zemē arī kā ārstniecības līdzeklis, par kuru Korānā teikts: „Melnās ķimenes var izdziedināt no visām slimībām, un nespēj novērst vienīgi nāvi”. Ja Eiropas tautu medicīnā Nigellai atvēlēta diezgan pieticīga vieta – to izmanto kā kuņģa un žultsdzinēju līdzekli, tad Austrumos Nigellas eļļu un sēklas lieto gandrīz visu slimību gadījumos.
Melnās ķimenes aug Vidusjūras rajonā, Āfrikas ziemeļos, Marokā, Āzijā un Arāvijas pussalā.
Melnās ķimenes iedarbība
• Melnā ķimene iedarbojas uz imūno sistēmu kā vispārējs spēcinošs līdzeklis. Veicina enerģijas aktivizāciju, palīdz strauja noguruma un hroniska noguruma gadījumos. Stimulē aizkrūts dziedzera darbību, kurš atbild par organisma aizsargspējām kopumā. Daudzi pētījumi liecina, ka tā ir ideāls kandidāts vēža ārstēšanai un vēža šūnu attīstības profilaksei.
• Melnās ķimenes eļļa sekmē arteriālā spiediena normalizāciju. Palīdz bezmiega, galvas sāpju gadījumos un nervu sistēmas problēmām. Efektīva asinsvadu ārstēšanā, konkrēti galvas smadzeņu asinsvadu sklerozei.
• Antialergēns, tāpēc palīdz dažādu ādas alerģisku slimību ārstēšanā – ekzēmas, alerģiska rakstura iekaisumi, kas saistīti ar histamīnu traucējumiem.
• Sastāvā ietilpstošām ēteriskām eļļām piemīt izteikta baktericīda un antiseptiska iedarbība. Tā ir efektīvs pretsēnīšu (Candida albicans) un pretvīrusu līdzeklis: novērš niezi, reģenerē iekaisušās ādas zonas. Palīdz atbrīvoties no izsitumiem un pinnēm.
• Melnās ķimenes eļļa – ļoti labs līdzeklis pret grūtniecības strijām. Ādu baro, mitrina, piesātina ar vitamīniem, uzlabo vielu maiņas procesus, novērš iekaisumu un sargā ādu no mitruma zaudēšanas. Eļļa uzlabo asinsriti un sejas ādas krāsu.
• Šo eļļu iesaka, lai novērstu matu izkrišanu un gadījumos, kad tie pastiprināti taukojas. Matu izkrišanas sākuma stadijās sevišķi efektīva kopā ar olīveļļu un lavandas eļļu. Izmanto arī lai atjaunotu nosirmojušu matu krāsu.
• Melnās ķimenes eļļu lieto arī kā efektīvu urīndzinēju un žultsdzinēju līdzekli (ja žults nepietiekami izdalās), un kā vieglu caurejas līdzekli. Veicina akmeņu sasmalcināšanos un izvadīšanu nierēs un urīnpūslī, veicina cērmju izdzīšanu.
• Aizkavē aptaukošanos, veicina svara samazināšanos, asinsspiediena pazemināšanos un novērš asinsvadu spazmas, ievērojami samazina holesterīna līmeni.
• Pētījumi, kurus Kairā veica zinātnieku grupa, pierādīja, ka melnās ķimenes eļļa samazina cukura līmeni asinīs cukura diabēta slimniekiem.
• Eļļa efektīva augšējo elpošanas ceļu slimību gadījumos (sauss klepus, bronhiālā astma, astmatisks bronhīts, haimorīts, sinusīts, tonzilīts).
Lietošanas veidi
Iekšķīgi: Nigellas eļļu rekomendē organisma imunitātes un asinsrites sistēmas nostiprināšanai. Uzlabo stāvokli iekaisumu un alerģijas gadījumos.
Lietot rītos un vakaros pa 1 tējkarotei 15 minūtes pirms ēšanas. Deva bērniem uz pusi mazāka kā pieaugušajiem. Uzdzert pus glāzi ūdens, kurai var pievienot karoti medus. Lietošana ar medu vai dabīgu sulu pastiprina Melnās ķimenes eļļas ārstnieciskās īpašības.
Paaugstināta un pazemināta asinsspiediena profilaksei: sajaukt 100 ml citrona sulas, 100 ml medus, 199 ml Melnās ķimenes eļļas. Lietot rītos un vakaros pa ēdamkarotei tukšā dūšā.
Urīnceļu slimību profilaksei: uzvārīt glāzi nierēm domāta zāļu maisījuma tēju, pievienot karoti Melnās ķimenes eļļu, ēdamkaroti medus. Lietot kursu veidā pa 2-3 glāzes dienā.
Augšējo elpošanas ceļu iekaisumu gadījumos: lieto inhalācijām. Vārošam ūdenim pievieno karoti eļļas. Galvu apklāj ar dvieli, dziļi un intensīvi 5-7 minūtes elpo tvaikus. Inhalācijas taisa katru dienu vakaros pirms došanās gulēt.
Ārīgi: Nigellas eļļa – teicams līdzeklis, ja jāizārstē dermatīti, ekzēmas un psoriāze, tāpat arī apdegumi, rētas un pēc sauļošanās. Lieto kosmētiskajos līdzekļos, pateicoties eļļas nomierinošajai, reģenerējošajai, atjaunojošajai un pretiekaisuma īpašībām. Īpaši ieteicama Nigellas eļļa sausai, jūtīgai un iekaisušai ādai. Ar Melnās ķimenes eļļu iesmērē bojātās ķermeņa zonas. Regulāri ieeļļot deguna gļotādu.
Ekzēmai: skartās zonas ierīvēt ar ķimenes eļļu trīs reizes dienā.
Reimatismam: ar uzsildītu ķimeņu eļļu enerģiski ierīvēt sāpīgās locītavas.
Piesardzības noteikumi: grūtniecības un zīdīšanas laikā nelietot iekšķīgi, bet vienīgi ārīgi. Aizliegts lietot slimniekiem ar transplantētiem orgāniem (nieres, aknas, sirds), jo pastiprinās organisma imunitāte, un tas var kļūt par iemeslu stāviklim, ka organisms nepieņem pārstādīto orgānu.
