Ikebana - japāņu ziedu kārtošanas māksla iekšēja miera un harmonijas sasniegšanai
Ikebana ir japāņu ziedu kārtošanas māksla, ko varētu tulkot kā- "dzīvie ziedi" vai "sakārtotie ziedi". Cits japāņu vārds, lietots šim pašam nolūkam,- kadō (ziedu ceļš). Valda uzskats, ka nodarbošanās ar ikebanu cilvēkam ļauj sasniegt iekšēja miera un harmonijas stāvokli. Ikebanas pirmsākumi Japānā meklējami 6. gadsimtā un ir cieši saistīti ar budisma ienākšanu šajā valstī- jau tad budistu mūki veica rituālus, kuru laikā uz altāra pie Budas kājām tika likti dzīvie ziedi. Pakāpeniski ikebana attīstījās, līdz 15. gadsimta vidū Rokkakudo templī (Kioto pilsētā) radās pirmā ikebanas skola ar nosaukumu Ikenobo, līdz ar to- pirmie ikebanas klasiskie stili. Skolas dibinātājs- Ikenobo Senno, bet pirmie skolnieki un skolotāji- budistu priesteri un sekotāji.
Mācību process šajā skolā bija sekojošs: mācību laikā skolotājs ievēro pilnīgu klusumu, bet skolnieki pilnībā koncentrējas uz ziedu sakārtošanu kompozīcijā, kas reizē ir arī savdabīgs meditācijas process. Skolniekam jāmāk saplūst ar ziedu un augu garu vienā veselumā, lai pilnībā izteiktu sevi ar kompozīcijas starpniecību. Galvenais nosacījums, kas ir ziedu kārtošanas pamatā: kas runā, tas nezina; kas zina, tas nerunā. Kompozīcijas sastāvdaļas pašas par sevi veido simbolus, bet to izkārtojums norāda uz dzīvi un kustību. Galvenie ikebanas simboli: zeme, debesis, cilvēks.
Šī skola darbojas arī mūsdienās un tajā joprojām kultivē senos ikebanas stilus, tādus kā Rikka un Seika, kas atspoguļo dabas varenību.
Gāja laiks, radās arvien jaunas skolas, līdz ar to arī jauni stili, un pamazām ikebanas reliģiozā nozīme mazinājās. Ikebana kļuva par tradicionālu Japānas mākslu, tāpat kā tējas dzeršanas ceremonija un kaligrāfija. Sākot ar 19.gadsimtu ikebanas mākslu sāka apgūt arī sievietes; pirms tam par ikebanas meistariem varēja kļūt tikai vīrieši. Bet 20.gadsimtā ikebana jau bija katras dižciltīgas un izglītotas sievietes ikdienas sastāvdaļa.
Mūsdienās ikvienai japāņu sievietei, gatavojoties kāzām, obligāti ir jāapgūst ikebanas noformēšanas māksla. Japānā ikebanai interjera dizaina veidošanā ir tikpat liela nozīme kā gleznām, statuetēm un citiem mākslas priekšmetiem. Tā ir obligāts atribūts tējas dzeršanas istabā. Ar ikebanas palīdzību tiek radīta neredzama, patiesi mistiska saikne starp mājas iekšieni un dabu, kas atrodas ārpus tās robežām.
Ikebana ir asimetriska kompozīcija, kurā ietilpst ne tikai ziedi, bet arī koku zari. Tie var būt pilnībā sakaltuši, ar pumpuriem, lapiņām vai ziedoši. Bez tam šādā ziedu sakārtojumā var būt iekļauti arī zāles stiebri, koku lapas un dažādi augi.
Arī vāze vai trauks, kurā tiek veidota kompozīcija, ir daļa no ikebanas noformējuma. Tā var būt zema vai augsta, plata vai šaura, piepildīta ar akmentiņiem vai tukša.
Kompozīcijā liela nozīme tiek piešķirta tās līniju skaistumam. Taisni koku zari ikebanā tiek izmantoti ļoti reti. Parasti tie ir izliekti, kur katrs izliekums simbolizē kādu īpašību, noskaņojumu vai kvalitāti. Piemēram, stipri izliekts priedes zars, pēc japāņu domām, simbolizē spēku.
Atšķirībā no mums pierastajiem ziedu pušķiem, ikebana pakļauta noteiktiem ģeometrisko konstrukciju likumiem. kur tiek stingri ievēroti ziedu noformēšanas noteikumi. Rietumu ziedu pušķis- tas ir liels skaits kopā saliktu ziedu, kur lielāka uzmanība tiek pievērsta krāsu gammai un ziedu kombinācijai. Savukārt, Japānas ziedu kompozīcijā, pirmām kārtām, vērība tiek pievērsta noformējuma līniju graciozitātei, ar kuru palīdzību tiek pasvītrots dabas elementu vienkāršības skaistums.
Jebkurai ikebanas kompozīcijai tiek piešķirta noteikta jēga. Piemēram, izplaukuši ziedi un koku zari simbolizē pagātni, plaukstoši ziedu pumpuri un jaunas koku lapiņas- tagadni, bet neizplaukuši pumpuri un asni- nākotni un ar to saistītās cerības. Noteiktas ziedu formas, ziedu salikums un krāsu gammas atgādina par japāņu tradīcijām, paradumiem un filozofiskajām idejām. Katriem valsts svētkiem vai citiem svarīgiem notikumiem paredzētas savas formas un krāsas ikebanā.
Šobrīd ikebanas māksla ir izplatījusies pa visu pasauli. Tā ir kļuvusi par daudzveidīgu un katram pieejamu nodarbošanos visa gada garumā, kur kompozīciju veidošanā izmantojami jebkuri ziedi un augi, kā arī citi pieejamie dabas materiāli.
Raksta autore: Iveta Apškrūma
