Kā tikt galā ar agresīvu autobraucēju?

Kā norāda Artūrs Priednieks, agresīvi autobraucēji ir transportlīdzekļa vadītāji, kuri bieži pārsniedz ātrumu, pie krustojumiem un luksoforiem strauji uzsāk braukt, strauji bremzē un maina braukšanas joslas. Šādi šoferi diezgan bieži lieto skaņas signālu, lai izteiktu savu neapmierinātību, brauc pārlieku tuvu citiem transportlīdzekļiem, nelieto pagriezienu rādītājus, nereti ignorē luksofora signālus un ceļa zīmes. Šādi šoferi ir arī potenciāli bīstami citiem satiksmes dalībniekiem.

Agresīvos braucējus var iedalīt divās kategorijās: patstāvīgi agresīvie braucēji, kuri neatkarīgi no apstākļiem uz ceļa uzvedas agresīvi, kā arī pasīvi agresīvie braucēji, kuru agresiju var izraisīt citu autovadītāju nekaunīga rīcība. Šos šoferus kaitina arī citu autovadītāju vilcināšanās uz ceļa, braukšana lēnāk, nekā paredzēts noteikumos, blakussēdētāja iejaukšanās un šofera braukšanas stila komentēšana, gājēju vilcināšanās, ceļa šķērsošana tam neparedzētās vietās un citi faktori.

„Tie, kas ir ikdienas agresīvie braucēji, parasti ir emocionāli un satraukti, viņus var izprovocēt arī sīkas detaļas. Bieži vien šos autobraucējus izprovocē teju viss. No savas autovadītāja pieredzes varu teikt, ka pret agresīviem autobraucējiem jābūt mierīgiem, labu reizi varam pat pasmaidīt, taču speciāli konfliktu meklēt nevajadzētu. Būsim iecietīgi, jo ne vienmēr agresīva braukšana liecina par nekaunīgu un agresīvu braucēju. Arī BALTA pieredzē ir bijuši gadījumi, kad vadītājs kļuvis agresīvs kādu apstākļu ietekmē, piemēram, noticis sadzīves nelaimes gadījums, cietis bērns, un tēvs steidzas uz slimnīcu. Tad arī tiek mēģināts visādiem līdzekļiem ātrāk pārvietoties un apbraukt citus autovadītājus, bet beigās sanāk apskrāpēt pašam savu automašīnu,” atklāj BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Ko darīt, ja uz ceļa nākas sastapties ar agresīvu braucēju? Ingus Savickis iesaka maksimāli izvairīties no agresīva braucēja provocēšanas, neatbildēt ar agresīviem žestiem un strauju bremzēšanu ar mērķi viņu pārmācīt. Viņš norāda, ka citus mēs nevaram pārmācīt, bet sekot līdzi savai braukšanas kultūrai gan varam. Tāpēc arī BALTA kopā ar DBS, Valsts policiju un portālu „Delfi” pašlaik aktualizē jautājumu par Latvijas autobraucēju kultūru, aicinot ikvienu autovadītāju ar testa Kā Tu brauc palīdzību noteikt, vai viņš ir „Zirgspēku pavēlnieks”, „Stūres rata meistars” vai cits braucējs, reizē aizdomājoties arī par savu braukšanas kultūru un kopīgi uzlabojot satiksmes drošību Latvijā.

Arī Artūrs Priednieks atgādina lieki neprovocēt agresīvos braucējus: „Vēlme pārmācīt noteikti vēl vairāk mudinās agresīvo šoferi uz negatīvu pretreakciju. Ja redzat, ka agresīvais braucējs brauc aiz jums, varbūt ir vērts viņu palaist, lai izvairītos no iespējamām nesaskaņām. Rietumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā ir izteikta prakse ziņot policijai par agresīviem autobraucējiem. Ja braucēja rīcība rada reālus draudus citiem satiksmes dalībniekiem, iespējams, ir vērts par šādiem braucējiem tomēr ziņot policijas darbiniekiem.”

BALTA transporta eksperts un autosportists Krišjānis Caune norāda: „Ātra braucēja gadījumā nevaram likt vienādības zīmi ar agresīvu braucēju. Daudz precīzāks būtu apzīmējums „nekaunīgs braucējs”, kas vairāk atbilst ikdienā novērotajam, profesionālajā darbībā fiksētajām un ātrumtrasēs redzētajam. Taču pats galvenais, atrodoties uz ceļa, ir cienīt vienam otru. Brīžos, kad šķiet, ka citu autovadītāju rīcības dēļ eksplodēsiet no dusmām, iesaku pasmaidīt un visu uztvert ar mierīgu prātu. Turklāt šādos brīžos palīdz laba, mierīga mūzika.”

Kā atpazīt nekaunīgu autobraucēju un kad ceļu satiksmē kļūt uzmanīgākam? Eksperti skaidro, ka nekaunīgs autobraucējs:

• nelieto pagrieziena rādītājus.
• nelaiž savā braukšanas joslā transportlīdzekli, kurš pārkārtojas no citas joslas.
• uzskata, ka visiem viņš ir jālaiž, bet pats negrib ievērot pieklājību pret citiem, piemēram, visiem zināmais „rāvējslēdzēja” princips, viņaprāt, nav jāievēro.
• brauc pa 3.joslu (kreisā, malējā josla) ar atļauto ātrumu pat tad, ja abas malējās joslas labajā pusē ir brīvas.
• pārvietojas pa sabiedriskā transporta joslu.
• sastrēguma stundu laikā iebrauc krustojumā, nobloķējot satiksmi, turklāt sastrēgumos ignorē nepārtraukto līniju un apdzen citus satiksmes dalībniekus.
• nepavirzās uz šosejas labo malu vietās, kur ir pusotra braukšanas josla katrā virzienā jeb tā sauktā „apdzīšanas josla”.
• apstājas vai stāv vietās, kur tas aizliegts, turklāt tas notiek, traucējot kopējai satiksmes plūsmai. Nekaunīgs braucējs novieto savu transportlīdzekli stāvēšanai tā, kā viņam pašam ir ērtāk.
• veic kreiso pagriezienu tur, kur viņam tas ir nepieciešams, neņemot vērā ceļa apzīmējumus vai ceļa zīmes.
• intensīvas satiksmes laikā vilcinās uzsākt kustību pie regulējoša krustojuma, iedegoties zaļajam luksofora signālam;
• dzelteno krāsu uztver kā zaļo un neievēro luksoforu signālus.
• ļoti lēni pārvietojoties, meklē apstāšanās un stāvēšanas vietu pat tad, kad aiz viņa brauc citi transportlīdzekļi.
• neatstāj automašīnā zīmīti ar telefona numuru, ja ir novietojis savu transportlīdzekli tā, ka tas traucē citiem.
• bieži lieto skaņas signālu.
• met pa logu izsmēķus pat tad, ja aiz viņa brauc citi transportlīdzekļi.
• ātri paliek nikns par katru sīkumu un cenšas pārmācīt citus vadītājus, piemēram, strauji nobremzējot pirms cita transportlīdzekļa.
• nenotīra sniegu no sava auto, tādējādi stipri samazinot savu redzamību.
• riepu nomaiņu novelk līdz pašam pēdējam brīdim.