Tosti tavām svinībām

Sargā savu sievasmāti kā rozi - vēsā pagrabā un līdz kaklam ūdenī. Iedzersim par labām sievasmātēm!

Pārnākot mājās agri, vīrs domā, ko palasīt, bet pārnākot vēlu - ko sacerēt.
Nu tad pacelsim glāzes gan par lasītājiem, gan par sacerētājiem!

Mēdz teikt, ka ģimenes galva ir vīrs, bet sieva - galvai nepieciešamais kakls.
Pacelsim glāzes par to, lai jaunā ģimene nekad nezinātu, kādas ir galvas un kakla sāpes!

Divi gardēži sarunājas par savām vājībām.
- Kādi ēdieni Tev visvairāk garšo?
- Vakariņas ar cita vīrieša sievu.
Pacelsim glāzes par ēdienkartes daudzveidību!

Sieviete lūdzas uz debesīm:
- Dievs, dod jel man skaistumu un stulbumu!
Dievs atver debesis un prasa:
- Sieviete, priekš kam Tev skaistums?
- Lai vīriešiem patiktu!
- Bet priekš kam Tev stulbums?
- Lai man vīrieši patiktu!
Iedzersim par sieviešu skaistumu!

Nekad neielaidies strīdā ar sievieti! Ja Tu izrādīsies pārāks, viņa Tevi uzskatīs par nepieklājīgu. Ja strīdā uzvarēs viņa - Tevi uzskatīs par pēdējo muļķi.
Pacelsim glāzes par acīmredzamām un neapstrīdamām patiesībām!

Ja sievietei galva mazliet noliekta pa labi, tad viņai ir mīļākais. Ja sievietei galva mazliet noliekta pa kreisi, arī tad viņai ir mīļākais. Un vispār - ja sievietei ir galva uz pleciem, tad viņai ir mīļākais.
Pacelsim glāzes par sievietēm, kurām ir galva uz pleciem!

Dāmas, pacelsim glāzes par vīriešiem! Bet ne par vecpuišiem - viņi nekad mūs neprecēs un mīlēs tikai sevi. Arī ne par šķirteņiem - viņi nemācēja mīlēt sievas un nemīlēs arī mūs. Pacelsim glāzes par precētiem vīriešiem - viņi prot mīlēt savas sievas un neaizmirst arī mūs!

Par sievietes gadiem neklājas runāt. Pašas sievietes savu dzīvi iedalījušas septiņos posmos - bērns, meitene, jaunava, jauna sieviete, jauna sieviete, jauna sieviete, jauna sieviete.
Pacelsim glāzes par sievietēm - vienmēr jaunām un valdzinošām!

Uzkāpa reiz kalnā vīrietis un sieviete. Un sāka izģērbties. Novilka vienu apģērba gabalu pēc otra, līdz beidzot sieviete bij kaila, bet vīrietim bija atlikusi cepure, ko tas turēja priekšā savam vīrieša lepnumam. Tad vīrietis pastiepa abas rokas pret sievieti, bet cepure nenokrita zemē, tā palika, kur bijusi.
Nu tad iedzersim par spēku, kas noturēja cepuri!

Sieviete vaicā ārstam: Dakter, sakiet, lūdzu, pie kādas zvēru sugas es piederu! Jūs esat cilvēks, cienītā kundze! Homo sapiens. Nu, kas es par cilvēku? Spriediet pats! No rīta es pieceļos izspūrusi kā aita, uz darbu skrienu izsalkusi kā šakālis, tramvaja durvīs ieķeros kā mērkaķis, pa ceļas ar visiem rejos kā suns, izkāpju no tramvaja kā noplūkta vista, darbā strādāju kā vērsis, pārrodos mājās kā nodzīts ēzelis, mājās uz visiem rēcu kā tīģeris un šņācu kā čūska. Pabaroju visus, nomazgāju traukus, nolieku bērnus gulēt, atlaižos pati. Nāk vīrs un nokomandē: Pavirzies malā! Izlaidusies pa visu gultu kā govs! Nu kas es par cilvēku, dakter?
Pacelsim glāzes par sievietēm, pašu brīnišķīgāko un daudzveidīgāko dabas brīnumu!

Vienā pilī dzīvoja grāfiene, kurai bija skaistulis - pāžs , bet vīrs kārtējo reiz devās krustnešu pārgājienā. Un lūk, kādā vakarā viņa saka pāžam:
- Pāž, man ir auksti.
Pāžs savāca visas segas kādas vien bija pilī, apsedza grāfieni, un tā sarūgtināta aizmiga. Nākošajā dienā grāfiene atkal saka viņam:
- Pāž, man ir auksti.
Tad pāžs savāca visas segas no visas grāfistes, apsedza grāfieni, un tā atkal sarūgtināta aizmiga. Trešajā dienā grāfiene no jauna saka pāžam:
- Nu bet, pāž, man ir auksti! Tas savāca visas segas no kaimiņgrāfistēm, apsedza grāfieni, un viņa aizmiga. No rīta grāfiene izsauc pāžu un saka:
- Nopērc sev sienu.
- Bet kam man tas?
- Ēzeļiem jāēd siens!
Tad pacelsim savus vīna biķerus par īstiem vīriešiem, kuru ēdienkartē neietilpst siens!

Es aicinu pacelt glāzes, lai jaunlaulātajiem dzīvē viss būtu melns! Lai jaunais vīrs staigā melnā uzvalkā un ar melnu diplomātu, lai smēķē melno Winston, lai jaunā sieviņa brauc melnā Mersedes, lai abi atpūšas pie Melnās jūras, ēd melnos ikrus un dzer melnu kafiju ar melno balzamu!

Sieviete skrien uz veikalu pēc maizes, pulkstenis - bez piecām astoņi, tūlīt slēgs ciet. Aizskrien līdz lievenim, skatās - guļ piedzēries vecis, ieskatās - normāls vecis, iebāž roku kabatā, patausta - lielisks vīrietis. Skatās pulkstenī - tūlīt veikalu aizslēgs, bet veci žēl atstāt. Sieviete pie sevis domā: tūlīt ātri, ātri ieskriešu veikalā, nopirkšu maizi, savākšu veci un aizvilkšu pie sevis uz mājām. Viņa ielido veikalā, paķer maizi, izskrien no veikala, bet veča vairs nav. Sieviete ar asarām acīs skatās uz maizi rokās un saka:
- Dievs tētīt, var padomāt, ka divus gadus maizi neesmu ēdusi!
Iedzersim par labiem vīriešiem!

Kādam jauneklim dzīve šķita pelēka un lieka, jo mīļotā meitene apprecējās ar citu. Sāka jauneklis sevi mocīt un savu dzīvi īsināt. Viņš peldējās ledainā ūdenī, basām kājām bradāja pa sniegu, gulēja uz kailas grīdas un... Pēc gada sporta sacensībās viņš ieguva pirmo vietu.
Pacelsim glāzes par sievietēm, kuras dara mīkstmiešus un nīkuļus par īstiem vīriešiem!

Devās vīrelis zvejot un noķēra zelta zivtiņu. Un sāka lūgties zivtiņa vīreli:
- Atlaid mani atpakaļ jūrā, es par sevi labi samaksāšu - izpildīšu trīs tavas vēlēšanās!
Paskatījās vīrelis uz zivtiņu - maziņa, skaista:
- Ko no tevis ņemt? Peldi vien atpakaļ jūrā, izklaidējies - man nav vajadzīga tava dārgā izpirkuma maksa! Un devās vīrelis mājās. Ilgi, neilgi, te ierauga - stāv skaists balts Mersedess. Un nodomāja vīrelis: Ak, kaut man tāds būtu. Un uzreiz Mersedes kļuva viņa. Viņš iesēdās mašīnā un brauca tālāk. Skatās, stāv liela skaista villa. Un nodomāja vīrelis: Ak, kaut tā būtu manējā. Nepaspēja pat kārtīgi apdomāties, te kalpi jau ver viņa priekšā vārtus vaļā. Iegāja vīrelis savā villā, pārģērbās, paņēma naudu un devās uz restorānu nosvinēt priecīgo notikumu. Iegājis restorānā, ieraudzīja tajā apburoši skaistu sievieti un nodomāja: Ak, kaut es varētu piekļauties viņas krūtīm un tā visu mūžu! Nepaspēja pat apdomāties, kā… pārvērtās viņš par krūšturi!
Tad nu iedzersim par vīriešiem, lai tie nepārvērstos par lupatu!

Tosts kāzu viesiem. Kāds pāris nolēmis precēties, pirms kāzām līgavai ir tikai viens nosacījums - katru gadu vienā un tajā pat laikā viņa aizies no mājām, bet vīrs to nedrīkst izsekot. Vīrs piekrīt un tā paiet laimīgi un mierīgi pārdesmit gadu. Taču kad sieva kārtējo reizi dodas prom, vīrs nenociešas un tai seko. Tā viņš redz, ka sieva iziet cauri mežam un uzkāpj visaugstākajā kalnā, tad nometas četrrāpus, pārvēšas par čūsku un sāk neganti šņākt. Tad iedzersim par to, lai arī jaunā sieva tikai vienreiz gadā un tikai tālu prom no mājām pārvērstos par čūsku!

Reiz vējš, lietus un saule saderēja, kurš būs tik spēcīgs, ka izģērbs meiteni. Vējš pūta no visa spēka, norāva virsdrēbes. Meitene palika tikai kleitiņā. Tad straumēm gāza lietus. Meitene novilka kleitu, uzsedza to uz galvas, palikdama apakšveļā. No mākoņiem parādījās saule un sāka meiteni sildīt. Meitene peldēja siltajos staros. Saule sildīja, sildīja ar stariem glāstīja meiteni, līdz viņa novilka pēdējo apģērba gabalu.
Draugi, pacelsim glāzes par siltām attiecībām ar meitenēm!

Reiz dzīvoja vardīte, viņai bij ļoti skaistas, slaidas kājiņas. Kādu dienu viņa nolēma pārrāpot otrpus dzelzceļa. Rāpo, rāpo - brauc vilciens... nobrauc skaistās vardītes kājiņas. Vardīte uz priekšējām ķepiņām ķepurojas pa dzelzceļu uz priekšu, tad apstājas un izdomā, ka viņai ļoti žēl savu slaido, skaisto kājiņu un rāpo atpakaļ... atkal brauc vilciens - nobrauc vardītei galviņu...
Nu tad iedzersim par to lai mēs nezaudētu galvu skaisto kājiņu dēļ.