Apsveic absolventu ar skaistiem apsveikuma pantiņiem

Ko es gribēju tev šodien līdzi dot:
Sava laime katram pašam jāatrod,
Savi draugi katram pašam jāsatiek,
Katram pašam jāsasalst un jāapsnieg,
Katram pašam marta saulē jāatkūst
Un ka ābelei no augļu svara jānolūst.
Katram pašam jārūgst līdzi raugam -
Tikai tā par cilvēkiem mēs augam.

No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skolā
Uz visu mūžu prātā būs.

Dzīves pulkstenis steigai par spīti,
Zvana Tev šobrīd svētku brīdi.
Ik gads Tavā gaitā nav bijis par lieku,
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs tavs darbīgais mūžs-
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atceries, priecājies, rītdienu sveic.
Ieklausies - Visi paldies Tev teic.

Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,
Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,
Jo mūs dvēselēs vislabākais ir sēts,
No sēklām pirmajām nu birzs un druva zaro.

Tu jaunības pilns esi
kā medus kāre
ar agrīno ziedu nesumu.
Kaut kas ir varēts,
bet pašam-vēl miklai spārei,
kam spārnos trīs lidot kāre,-
ar savu skatienu jāredz,
cik daudz kas vēl nepārvarēts.(Z.Purvs)

Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
var aiz kurām lāsi pa lāsei
savu laimi un likteni svērt.

Mazliet skumji ap sirdi mums visiem,
Skolas durvis kad aizveras ciet,
Saucot klasē, zvans atskanēs citiem,
Dzīve aicina tālāk mums iet.

Zem rudens zeltītiem zariem
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas...

Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk - jaunība un ceļš pret kalnu būs!

…Šeit mēs atnācām sen,
Vēji lapas kad dzen,
Šeit mēs sapņus par nākotni vijām,
Taču sirdis varbūt
Tikai šķiroties jūt
To, cik dārgi viens otram mēs bijām
Šodien savādāk kā citām dienām
Savas klases durvis aizveram.
Šodien kādu mezglu cieši sienam-
Visu mūžu sirdī vieta tam.
Vēl pa zilām skurbinošam ārēm
Baltos ceļos baltas domas skrien.
Tomēr cauri silto ziedu ceriem
Savāds mulsums tavu sirdi sien.
Rīt uz citu pusim ceļi vedīs,
Laikam līdzi mainīsies tu pats,
Tāpēc šodien saki klusu paldies
Skolai pirmajai, kur gājiens sākts.