Dārza svētki vasaras karstajā svelmē

Iecerot kādus svētkus, ļoti bieži priekšplānā izvirzās jautājums – ko mēs ēdīsim? Šajā gadījumā vēl svarīgāk ir jautāt: ko mēs darīsim? Jo dārza svētkos ir vajadzīga arī viesu izklaides programma. Kāda – tas atkarīgs gan no rīkotājiem, gan no viesiem, no tā, vai viņi vēlas aktīvi darboties un vai ir ar mieru iesaistīties arī svētku priekšdarbos.

Reiz aizpagājušajā gadsimtā...

Par dārza svētku uzplaukuma periodu tiek uzskatīts laiks 19. gadsimta otrajā pusē, kad Anglijā valdīja karaliene Viktorija. Mājasmātes šim pasākumam sāka gatavoties jau ilgāku laiku iepriekš. Ielūgumi tika izsūtīti divas nedēļas pirms svētkiem, nereti klāt pievienojot arī karti ar norādēm, kā nokļūt svētku norises vietā ārpilsētā. Namamāte, tērpusies skaistā kleitā un cepurē vai greznā aubē, sagaidīja viesus dārzā vai parkā, bet vispirms karietes piebrauca pie mājas, lai dāmas varētu tur atstāt ceļasomas un sakārtoties. Dārzs pamazām pildījās ar viesiem, uz zaļā mauriņa un lapotnes fona skaisti izceļoties tērpiem, cepurēm un saulessargiem; visi bariņos nesteidzīgi pastaigājās pa dārzu un mielojās pie uzkodu telts, kur varēja dabūt tēju, kafiju, sarkanvīnu, limonādi, sviestmaizes, cepumus, kūkas, augļus un saldējumu. Rūpējoties par viesu ērtībām, dārzā bija novietoti krēsli un citi sēdekļi, tiem priekšā reizēm pat tika noklāts celiņš. Lietus gadījumā visam vajadzēja būt sagatavotam, lai namamāte varētu pārcelt pasākumu uz iekštelpām.

Dārzā viesi izklaidējās, spēlējot tenisu, kroketu un šaujot ar loku mērķī. Pie lietas piederēja arī vizināšanās laivās pa upi vai ezeru. Viesus vizināja prasmīgi laivinieki. Reizēm tika sagatavota arī deju grīda un spēlēja muzikanti. Svētkus rīkojot, saimnieki domāja par to, lai ērti justos gan jauni ļaudis, gan reimatisma nomocīti večuki. Bērnus uz dārza svētkiem ņēma līdzi tikai tad, ja viņi bija īpaši ielūgti, pretējā gadījumā mazie tika uzskatīti par traucēkli pieaugušo izklaidēm. Ja bērnus ielūdza, viņiem bija sagatavotas pašiem savas izklaides un spēles, jo tik un tā neklājās maisīties pieaugušajiem pa kājām.

Ja namamāte vēlējās, viņa varēja ārā pasniegt arī nopietnāku maltīti – aukstos ēdienus. Galdā lika salātus, aukstus cepešus, šķiņķi, mēli, zosu aknu pastēti, pīrādziņus, lasi zaļumu mērcē, dažādas želejas, zemenes ar putukrējumu, saldējumu, kūkas, dzērienus. Kungiem par prieku tika atsevišķi servēts dzērienu galds ar vīnu, šampanieti, brendiju ar sodas ūdeni u.c. Viesi varēja apkalpoties paši, bet svētku norisi modri uzraudzīja sulaiņi, kas aizvāca tukšās glāzes, atnesa tīrus traukus un dažādi izlīdzēja. Dārza svētkos, kur var gadīties visādi, namamātes parasti neizmantoja savas labākās servīzes un ģimenes galda sudrabu, bet deva priekšroku īrētiem traukiem un galda piederumiem.

Mūsdienās ir vieglāk

19. gadsimtā tika uzskatīts, ka dārza svētku rīkošana gan ir ļoti darbietilpīga, tomēr pūļu vērta. Šodien bez karietēm, aubēm un galda sudraba viss ir daudz vienkāršāk. Lai gan būtu ļoti interesanti kaut uz brīdi iegriezties dārza svētkos aizpagājušajā gadsimtā...

Kaut ko no šiem aristokrātiskajiem sarīkojumiem varam pārņemt arī mēs. Visvieglāk – tieši ēdienkarti. Dārza svētkos tagad ienākusi arī grilēšana vai šašliku cepšana, bet kurš ir teicis, ka tā ir pasākuma neatņemama sastāvdaļa? Ja nu bez tā jūsu dārza svētki nav domājami, tad vismaz nelieciet katram viesim uzmanīt savu šašliku iesmu un bikstīt ogles – to var izdarīt viens vai divi prasmīgākie cepšanas fani. Porcelānu un galda sudrabu nomaina vienreizējās lietošanas plastmasas trauki, bet, lai nepiesārņotu vidi, var dārza svētkiem sagādāt smagnējus māla šķīvjus un stabilas krūzes – tos vējš neaizpūtīs pa gaisu, un vai nu tik traki būs, ka viesi visus saplēsīs? Tomēr, ja dārzā nomazgāt traukus ir apgrūtinoši silta ūdens trūkuma dēļ, plastmasas vai papīra šķīvīši un glāzītes ir laba izeja.

No senajiem laikiem varam mācīties arī goddevīgu attieksmi pret gados vecākiem viesiem vai vienkārši tiem, kuri grib mierīgi pasēdēt dārzā un paskatīties, kā aug puķes un kā priecājas citi. Rūpējieties, lai viņiem būtu ērti. Drošības pēc sagādājiet arī kādu repelentu, lai svētkus neiztraucētu odu uzbrukums. Nojumē var iedegt pretodu sveces vai kvēpināmos kociņus, iepriekš gan izmēģinot, vai to radītais aromāts neriebjas cilvēkiem. Lūdziet viesus paņemt līdzi arī kādu siltāku apģērba gabalu. Lietus gan joprojām spēj izbojāt dārza svētkus tāpat kā 19. gadsimtā, varbūt pat vēl trakāk, jo dārza namiņš vai vasarnīca nav lauku muiža, kuras telpās ir daudz vietas. Ja iespējams, der padomāt arī par nojumēm un tentiem, kur patverties, ja sāk līt. Par laimi, labais tonis vairs neliek pamest mājās bērnus. Var rīkot viņiem atsevišķas izklaides vai iesaistīt kopīgās. Šaušanu ar lokiem var aizstāt kaut vai šautriņu mešana. Vizināšanās laivā, ja ir tāda iespēja, joprojām paliek spēkā. Lai dejotu, nav pat obligāti jānolīgst muzikanti, turklāt ir tik daudz rotaļu un spēļu. Ja gaidāt atsaucīgus, aktīvus ciemiņus, varat viņiem palūgt izpildīt kādu nelielu mājasdarbu, piemēram, sagatavot un atnest līdzi nelielu ziedu kompozīciju, tematisku zīmējumu u.c. Ja skaidri zināt, ka viņi to uztvers kā apgrūtinājumu, centieties izdomāt kādu vieglāk īstenojamu nodarbošanos turpat uz vietas.

Cepuru svētki

Aiciniet viesus ierasties cepurēs vai arī sarīkojiet improvizētu galvassegu konkursu turpat uz vietas. Varat, piemēram, izdalīt ciemiņiem vienkāršas, lielveikalā pirktas saules cepures, kuras stundas laikā jāizrotā, izmantojot materiālus, ko var atrast dārzā un apkārtējā dabā – ziedus, lapas, zariņus, ogas, gliemežvākus, akmentiņus utt. Parūpējieties, lai pa rokai būtu arī šķēres, kniepadatas, diegs, līmes pistole un citi piederumi, ar ko rotājumus sastiprināt. Ja dārzā padevušās kuplas rabarberu lapas vai dārza malā saauguši diždadži, oriģinālas galvassegas var darināt no tiem – būs darbs gan iztēlei, gan rokām. Pēc tam sarīkojiet cepuru prezentāciju, ko novērtēs jūsu izvēlētā žūrija. Ja viesu ir pietiekami daudz, var sarīkot arī skatītāju balsojumu – palūgt, lai katrs uzraksta, viņaprāt, skaistākās cepures autora vārdu uz papīra lapiņas un nodod žūrijai. Jāpadomā arī par asprātīgām balvām konkursa uzvarētājiem. Jo vairāk balvu, jo labāk! Un noteikti neaizmirstiet kādu no tām piešķirt vismazākajiem konkursa dalībniekiem.

Sviestmaizes

Viena no dārza svētku programmas sastāvdaļām var būt arī maizīšu gatavošana un rotāšana. Sadaliet dalībniekus komandās un katrai izsniedziet izejvielas – maizes šķēlītes, sausmaizītes vai galetes un dažādus produktus, ko tām likt virsū. Pavisam skaisti, ja kāda daļa no tiem ir izaudzēti jūsu pašu dārzā. Sarūpējiet arī asus nažus un citus piederumus, ko var ievajadzēties. Žūrija lai novērtē, kuras sviestmaizes ir visskaistākās, un pēc tam tās visi kopā draudzīgi apēdiet. Sviestmaižu vietā var izvēlēties arī kādu citu ēdienu, tikai ar noteikumu, ka tas ir viegli un vienkārši pagatavojams, nenotraipot apģērbu. Varat katrai komandai arī izsniegt priekšautu. Dažās zemēs dārza svētkos mēdz arī veidot ēdamos rotājumus no arbūziem un melonēm un rezultāti ir ļoti iespaidīgi. Sezonā, kad arbūzi un melones ir lēti, to varam pamēģināt arī mēs.

Kompozīcijas

Dārza svētkos viesi var kopīgi, komandās vai individuāli veidot ziedu, augļu, dārzeņu un citu dabas materiālu kompozīcijas, kuras pēc tam var izmantot galda un apkārtnes rotāšanai. Šim nolūkam var sagādāt dažādas vāzes, kuras dalībnieki izlozē. Ja dārzā un tuvējā pļavā tobrīd nav liela ziedu un augu daudzveidība, var speciāli nopirkt dažādas puķes un vienkārši lietojamus floristikas materiālus, ko likt lietā. Ja svētki ieilgs līdz tumsai, kompozīcijās iekļaujiet arī svecītes.

Gardumu meklēšana

Ļoti vienkārša un jautra nodarbe, ja vien laiks ir sauss. Var iesaiņot folijā kādus stingras konsistences saldumus, piemēram, konfektes vai cepumus, un paslēpt dažādās vietās dārzā starp augiem, kokos, zālītē utt. Pēc tam jāaicina svētku dalībniekus tos meklēt. Saldumu vietā var būt arī lieli redīsi, gurķi, tomāti, āboli vai kas cits, kas kaut kādā veidā saistīts ar dārzu.

Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
Autors: Ilze Zonne
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2008. gada 20. maijs.