Jauna piemiņas monēta "Latviešu ābece"
Latvijas Banka 12.augustā laida apgrozībā 1 lata piemiņas monētu "Latviešu ābece" divos kalumos - sudrabā un vara un niķeļa sakausējumā. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli - tēlniece Ligita Franckeviča.
Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Godājot latviešu izglītības vēsturi, Latvijas Banka velta monētu ābecei, kuras reversā atveidots vecākajā zināmajā latviešu ābecē redzamais gailis. Latvijas Banka izmanto pasaulē un arī Latvijā ar Dziesmu svētku monētu jau aprobētu praksi un ābecei veltīto monētu nokalusi gan augstākajā jeb proof kvalitātē sudrabā, gan pakāpi zemākajā Brilliant Uncirculated kaluma kvalitātē vara un niķeļa sakausējumā. Sudraba monēta ievietota kārbiņā, vara un niķeļa - īpašā iesaiņojumā ar bagātīgu informatīvo materiālu.
Jubilejas un piemiņas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.
Ap 1683. gadu tapusi pirmā latviešu ābece, kuras fragments nesagrieztu lokšņu veidā 1941. gadā uziets Tartu Universitātes bibliotēkā, un šo izdevumu grezno gaiļa attēls. Latvijā ābecei gadsimtiem ilgi bijusi īpaša vieta. Bilžu grāmata, kas vieno daudzas paaudzes, pamazām kļuvusi atraktīvāka, lai lasītprasmes ceļa sākums būtu priecīgs. Tāpēc ābeces izdevumus rotājuši arī izcilu latviešu mākslinieku zīmējumi. Kopumā latviešu valodā izdots aptuveni 200 dažādu ābeču, bet kopā ar atkārtotiem un papildinātiem izdevumiem to skaits pārsniedz 300.
Ināra Klekere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja:
"Ābeces gaiļa attēls sakņojas senā tradīcijā. Tas bieži sastopams ne vien latviešu, bet arī citu tautu ābecēs. Vecākie zināmie gaiļa attēli ir atrodami 16. gadsimta 70. gadu poļu un vācu ābeču izdevumos. Gailis uz ābeces vāka arī jaunlaiku ābeču iespiedumos ir saglabājis savu seno, pirmskristiānisma tradīcijās sakņoto simbolisko jēgu - tas ir gaismas saucējs, kura skatiens vērsts pret austrumiem; trīs lentes, kas redzamas arī latviešu ābeces attēlā, domājams, simbolizē gaiļa trīskārtīgos saucienus (latviešiem - pirmie, otrie un trešie gaiļi)."
Sudraba 1 lata monēta un vara un niķeļa sakausējuma 1 lata monēta "Latviešu ābece" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Sudraba monētas maksimālā tirāža - 5 000 eksemplāru. Vara un niķeļa sakausējuma monētas maksimālā tirāža - 10 000 eksemplāru. Monēta "Latviešu ābece" būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās - bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Sudraba monētas cena Latvijas Bankas kasēs - Ls 25.30. Vara un niķeļa sakausējuma monētas cena Latvijas Bankas kasēs - Ls 5.00.
