Apsveikuma pantiņi un dzejolīši

Dzīve ir izaicinājums - pieņem to!
Dzīve ir mīlestība - dalies tajā!
Dzīve ir sapnis - īsteno to!
Dzīve ir spēle - piedalies tajā!

Kad liesmiņa maza
No svecītes kvēl,
Tad atceries mani,
Kas labu tev vēl.

Ej, nešaubies, ceļš labi sācies,
No tevis dzīve prasīs daudz.
Ej, mūžu dzīvo, mūžu mācies,
Un visu mūžu audz.

Ja dzīvē tev grūti klājas
Un skaistas cerības mirst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi kaut asaras birst.

Tici zvaigznēm debess tālē,
Kas virs tavas galvas mirdz,
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds!

Ir svarīgi notvert to mirkli,
Kad skaņa par mūziku top,
Un galvenais notvert to mirkli,
Kad cilvēks par draugu top!

Kad vieglās dienas akmeņos,
Bet grūtās raksti smiltīs!
Vējš grūtās dienas aizpūtīs,
Bet vieglās paliks tev.

Smejies un smejies, nesēro draugs,
Ja dzīve tev sapņus plosa un jauc!
Smejies un smejies, kas bijis - lai zūd,
Jo skaistākie brīži pēc tam vēl būs!

Lai nekad nebūtu jāizjūt dzīves grūtākais bridis - vientulība.
Lai nekad nebūtu jāsaka
Es nemīlu tevi.
Un lai nekad nebūtu
Jāiet ceļš, kuru tu negribi iet!

Nieki, viss ir tavā varā -
Zeme, zvaigznes, debesis,
Tikai vajag dzīvot starā,
Tikai nevajaga dzist.

Esi tik stipra kā klints,
Maiga kā vasaras riets.
Esi tik daiļa kā saule,
Tad dzīves rūgtums būs liegts!

Lai likteņa smagā roka
Nespēj tev cerības lauzt,
Lai cilvēku skaudīgās mēles
Nespēj tev laimi skaust!

Cik skaisti ir balto jasmīnu ziedi,
Ja katrs to skaistumu saprastu,
Cik skaista ir cilvēka dvēsele,
Ja cilvēks cilvēku saprastu.

Savos spārnos pacel zvaigzni,
Tā, kas sakarsusi spīd,
Lietus lāses sakrāj spainī,
Visas tās, kas zemē mīt.

Ir prieki un bēdas pasaulē,
Ir arī mīla un naids.
Ir brīži, kad iegūsti un zaudē
Un naidam uz lūpām mirdz smaids!

Cilvēks sākas no saulrietiem,
Sākas no lēktiem un gaidām.
Cilvēks sākas no mīlestības,
Nevis no naida.

Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa pasauli,
Un saullēktus glabā sevī.

Nemīli laimi, kas zeltā kalta,
Tās dvēsele auksta, kā ledus
Mīli patiesību, tai dvēsele balta,
Kaut sāpju sagrauta, bet tomēr stalta!

Draugiem vienmēr ir ko runāt,
Stundas rit kā mirklis jauks,
Svētdienās vai darba dienās
Katram vajadzīgs ir draugs.

Roze mūžam nav bez ērkšķiem,
Gads - bez dienām lietainām.
Dzīve mūžam nav bez sāpēm,
Laime nav bez asarām.

Ir labi, ja kāds tev saka:
Neskumsti, tev esam mēs!
Un vieglāk ejama būs katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.

Kā pērle, kas dziļos atvaros mirdz,
Lai vienmēr tik skaidra ir tava sirds.

Nepalikt, neatlikt, neatpalikt
Ne brīdi,
Ne sprīdi -
Uz priekšu tikt,
Dzīvot,
Savu darīt
Un padarīt.

Cilvēks aiziet no cilvēka,
Bet nemūžam tik tālu,
Lai caur vētrām un negaisiem
Neskanētu atmiņu balss.

Ai, brīnumainās, gaišās dienas,
Cik dzīve neparasta šķiet,
Kad jaunība pie sliekšņa pienāk,
Bet bērnība vēl neaiziet!

Laime atlido tā kā strazds,
Aizlido tā kā dzērves,
Negaidot atnāk
Un neatnāk gaidot,
Bet ir arī laime bez spārniem,
Ko darina cilvēks pats.

Pagātne lai vējiem līdz aizplūst,
Tagadne kā saules stars lai mirdz
Nākotne lai tevim atnes visu -
Itin visu, pēc kā ilgojas tev sirds!

Laimi, lai tā vienmēr soļo blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visiem mīļa,
Dzīvesprieks lai garām neaizslīd!

Klusas sāpes ciest nav viegli,
Kad nav sirds, kas līdzi jūt,
Tādēļ mācies atrast sirdi,
Kas tev līdzi cieš un jūt.

Tavam nodomam jaunam
Kā sapnim būt.
Tavam jaunam sapnim
Patiesam kļūt.