Sērfošana internetā sievietēm samazina stresu, uzlabo smadzeņu darbību un palielina produktivitāti
Desmit minūtes dienā, kas pavadītas, apmeklējot iecienītākās tīmekļa vietnes, sievietēm samazina stresu, uzlabo smadzeņu darbību un palielina produktivitāti, liecina “Hewlett-Packard” (HP) un “Mind Lab International” pētījuma rezultāti.
Šī vērtīgā informācija palīdzēs HP turpināt radīt piemērotus produktus sievietēm. Pētījumā tika apskatīta digitālās pauzes (‘digital time-out’ – pārtraukums, kuru velta, apskatot iecienītākās tīmekļa vietnes) ietekme uz sieviešu pašsajūtu.
Pētījumā piedalījās Eiropas valstu tautību sievietes. Pētījumā atklājās, ka īsa laika veltīšana tādām personiskām nodarbēm internetā kā apmainīšanās ar fotogrāfijām ar draugiem, iemīļotāko tīmekļa vietņu apmeklēšana un citas līdzīgas nodarbes internetā samazina stresu un pulsu un palīdz smadzenēm darboties ar mazāku piepūli un lielāku produktivitāti.
“Mēs bijām pārsteigti, cik liela ietekme var būt pat tik mazai pauzei kā desmit minūtes – respondentēm samazinājās stresa līmenis, un viņas varēja paveikt tādu pašu intelektuālo darbu, tikai ar mazāku piepūli,” saka neiro-zinātnieks Deivids Levis (David Lewis), “Mind Lab International” neiro-zinātnes laboratorijas vadītājs.
Pētījuma rezultāti ievērojami palīdzēs HP radīt tehnoloģijas, kādas vēlas sievietes – ar modernu dizainu, kas labi izskatās gan mājas vidē, gan piestāv personiskajam stilam.
“Datori sniedz digitālo “patvērumu”, kurā veltīt laiku interesēm vai iesaistīties sociālos tīklos,” saka Lūsija Brogi (Luciana Broggi), HP Personālo sistēmu marketinga viceprezidente Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā. “Moderns piezīmjdators virtuvē var būt gan stilīgs aksesuārs, gan nodrošināt pieeju internetam, kurā skatīties ēst gatavošanas apmācības vai arī apmeklēt tādas foto koplietošanas vietnes kā “Snapfish”, lai kaut vai tikai desmit minūtes atpūstos.
“Divdesmit sievietēm no Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Krievijas, Polijas, Šveices un Itālijas tika uzlikti galvaskausu sensori, lai monitorētu izmaiņas smadzeņu bioelektrisko aktivitāti (elektroencefalogrāfija – EEG), kā arī aparatūra, kas sekoja līdzi sirds pulsam un ādas galveniskajām reakcijām (angļu valodā “Galvanic skin response”, ko sauc arī par “skin conductance response”). Ādas galveniskās reakcijas rādītāji parāda stresa līmeņa izmaiņas, ko mēra, pirkstiem pieliekot sensorus un nosakot ķermeņa stimulētus līmeņus. Kad cilvēkam ir stress, ķermenis vada elektrisko strāvu daudz efektīvāk nekā tad, kad cilvēks ir mierīgs. Iekārta ieraksta šīs pārmaiņas, lai būtu redzams, vai cilvēks ir kļuvis vairāk vai mazāk stresains.
Pēc nejaušības principa tika izveidotas divas grupas ar vienādu sieviešu skaitu no katras Eiropas valstu tautības. Vienai grupai tila atvēlēts laiks personiskām nodarbēm internetā, savukārt otrai grupai tas netika piešķirts.
“Ikdienas desmit minūšu īss brīdis, sērfojot pa iecienītajām tīmekļa vietnēm, sniedz ievērojamu emocionālo un intelektuālo ieguvumu,” piebilst D.Levis. “Personiskais laiks samazina fizisko saspīlējumu, samazina stresu un palīdz sasniegt labāku produktivitāti garīgu piepūli prasošos uzdevumos – cilvēks nevis saspringti domā, bet gan spēj pieņemt gudrākus lēmumus. Pētījuma rezultāti liecina, ka pat desmit minūšu pauze dienā personiskām nodarbēm internetā ir nozīmīga pašsajūtas uzlabošanā”.
Neskatoties uz emocionālajiem un fiziskajiem ieguvumiem, ko sniedz laika pavadīšana tīmeklī, sievietes nevelta pietiekošu laiku sev, liecina pētījuma rezultāti, aptaujājot sievietes no Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas un Lielbritānijas. Pētījuma laikā, kad varēja brīvi pavadīt laiku internetā, 38% respondentu apmeklēja tīmekļa vietnes par savu hobiju, sportu vai izklaides iespējam, savukārt 24% sieviešu apskatīja ziņojumu vietnes vai blogus par interesējošām tēmām vai īpašām interesēm.
