Sajust, saprast, atveseļot
Homeopāts un pediatrs Edgars Mednis, iespējams, savus mazos pacientus pazīst pat labāk nekā viņu vecāki. Lai noskaidrotu slimības iemeslu un cēloni, reizēm ar mazajiem ķipariem jāpavada pat vairāk nekā stunda. Dakteris Mednis ir pārliecināts, ka ar homeopātiju iespējams izārstēt gandrīz jebkuru slimību. Taču svarīgākais, ko viņš dod mazo pacientu vecākiem, ir drošība. Gan par to, ka dakteris vajadzības gadījumā būs sasniedzams, gan par to, ka ārsts atbild par saviem vārdiem un, protams, darbiem...
E. Mednis smejoties saka - jo mazāks pacients, jo labāk, lai gan homeopātijā ar mazu bērnu strādāt patiešām ir pagrūti. Lai noteiktu, kāds tieši medikaments vajadzīgs, jāizzina bērna raksturs, uzvedība un daudz kas cits. Diemžēl arī vecāki reizēm ir švaki palīgi, jo visbiežāk savus bērnus tā īsti nepazīst. Jāatzīst, ka arī dakteris šai ziņā nav ideāls piemērs, jo savējos arī vēl joprojām cenšas iepazīt arvien labāk. Iemesls, iespējams, ir tas, ka esam pārāk tuvu bērniem – mēs esam blakus, bet neredzam. Liela māksla ir bērnos klausīties un viņus sadzirdēt, ļaut izpausties.
Alternatīvajai medicīnas nozarei E. Mednis pievērsies, jo vīlies klasiskajā medicīnā. Tā drīzāk bija pievēršanās bezspēcības dēļ. Akūtās situācijās bija iespēja palīdzēt, bet hronisku slimību gadījumā tādu medikamentu, kas izārstētu slimību, faktiski nav. Toties ir medikamenti, kas ir līdzīgi narkotikām – kā sāk lietot, tā visu mūžu jālieto, kaut īsta uzlabojuma jau nav...
Homeopātijā strādājot teju divdesmit gadu, E.Mednim nākas atzīt, ka cilvēki, kas to izvēlas, jau izgājuši pamatīgu loku: izmēģinājuši vairākus medikamentus, konsultējušies ar vairākiem ārstiem, bet īsta uzlabojuma nav bijis.
Homeopāts, protams, nedrīkst un nevar strādāt bez zināšanām klasiskajā medicīnā. Taču klasiskā medicīna cenšas visus cilvēkus izārstēt ar vienām metodēm un vienām zālēm. Ja ir klepus, lūdzu, klepus zāles. Un nav svarīgi, vai klepus jums ir no rīta vai vakarā. Bet homeopātijā, lai atrastu atbilstošu preparātu, jāzina cilvēka raksturs, viņa reakcijas un vēl daudz kas cits. Proti, katram cilvēkam palīdzēs cits medikaments.
Homeopāta arsenālā ir ne tikai augi, bet arī minerāli, indes, dzīvnieku valsts produkti – viss, ko vien uz pasaules var atrast. Šos preparātus šķaida, šķīdina, potencē.
Homeopātijā ir interesanti: jo vielu vairāk šķaida, jo stiprāka tā kļūst. It kā skan neloģiski: jo šķidrāka putra, jo sātīgāka, bet tie, kas mācījušies fiziku, zina par vielu molekulārajām īpašībām. Faktiski tiek ārstēts nevis ar ķīmisko vielu, kas bijusi sākumā, bet ar informāciju par to, tāpēc nav nekādu blakņu.
Homeopātijā ir dažādas skolas. Tā dēvētā Kijevas skola uzskata, ka zāles jāpiemeklē pēc cilvēka ārējā veidola – izskata un ārējām izpausmēm. Ir itāļu skola, kas lielāku uzsvaru liek uz psihoemocionālo sfēru: kāds cilvēkam raksturs. Dakteris Mednis dod priekšroku itāļu skolai, jo ārējo veidolu mēs varam izmainīt, bet iekšējo – ne tik viegli.
Mazu bērnu ārstēšana nereti ir tiešām grūta. Te liels darbs jāiegulda vecākiem, izpētot, kas viņu bērnam patīk, kas ne, kā viņš jūtas dažādās situācijās. Ar lielākiem ir vienkāršāk – bērni nemāk izlikties, melot. Sešgadnieki, septiņgadnieki jau paši var daudz ko izstāstīt. To, ko viņi neizstāsta, var redzēt pēc viņu uzvedības. Tas bērniem ir ļoti raksturīg: ja viņi ilgstoši emocionāli slikti jūtas, tūlīt slimo. Reizēm vecāki saka: viņš dārziņā tik labi jūtas, bet nemitīgi slimo – acīmredzot vaina ir imunitātē. Ja bērns regulāri slimo, bet pirms dārziņa neslimoja, viņš emocionāli jūtas slikti. Tāpēc dārziņā mazais būtu jālaiž tikai tad, kad viņš emocionāli ir tam gatavs. Viens būs gatavs divu gadu vecumā, cits trīs, bet kāds – jūtīgāks – tikai piecu.
Homeopātiju var iedalīt tādās kā karaļvalstīs – minerāli, augi, dzīvnieki un tā tālāk. Tāpat arī cilvēki. Tiem, kas savā būtībā ir dzīvnieki, ir visvieglāk – viņiem nav šķēršļu. Turpretī tādam, kurš savā būtībā ir augs, nepieciešams ilgāks laiks, lai adaptētos jaunā vidē, pierastu.
Taču homeopātija nav vienīgais risinājums, paralēli tai pastāv arī citi medicīniski risinājumi. Tāpat, citām kaitēm, piemēram, ādas slimību ārstēšanai nepieciešams ilgāks laiks. Vēl jāņem vērā, ka reizēm, uzsākot homeopātisko zāļu lietošanu, slimība uz mirkli saasinās, un tikai pēc dažām dienām sākas uzlabojums. Ir reizes, kad ārsts paralēli homeopātijai iesaka arī citas zāles jeb, kā ir teikts: “Spēks ir sintēzē.” Tas tiek darīts, ja šādi ar slimību cīnīties var ātrāk un efektīvāk. Piemēram, papildus atkrēpošanas preparātiem. Homeopātija dara savu darbu, bet ar atkrēpotāju un fizioterapijas palīdzību, kas palīdz attīrīt elpceļus, ātrāk var gūt ļoti labus rezultātus.
Taču, ja runājam par veselību, mēs nevaram runāt tikai par medikamentiem un ārstēšanu. Ja patiešām rūpējamies par savu veselību, dzīvojam komfortā ar sevi, esam fiziski aktīvi, mums nav iemesla slimot. Jā, varbūt triju četru gadu laikā vienreiz gadās saķert iesnas, kuras izslimo dažās dienās. Bet tas arī viss. E. Mednis uzskata, ka veselību nopirkt nevar. Un par bērnu jārūpējas vecākiem; tikai viņi var palīdzēt bērnam pārvarēt dzīves grūtības. Ja vecāki to nedara, ārsta spēkos ir tikai darboties kā ugunsdzēsējam.
Daktera aicinājums mazo pacientu mammām, tētiem: sajust savus bērnus, iepazīt viņus. Nevis reaģēt uz to, ko viņš dara šobrīd, bet kā šahā – paredzēt trīs gājienus uz priekšu. Zināt – ja viņš uztaisa tādas actiņas, tad sekos tas un tas. Ja vecāks cenšas iepazīt savu bērnu, savstarpējā ķīmija notiek pati no sevis, un tas jau nozīmē, ka esam sasnieguši attiecību briedumu un dzīvojam zināmā līdzsvarā. Bērns ļoti novērtē to, ka mēs ne tikai atļaujam vai aizliedzam, bet viņu saprotam. Ka jūtam, kurā brīdī viņam ir slikti, kad viņš jūtas vientuļš un kad vēlas, lai viņam liek mieru. Svarīgi arī pamanīt mirkli, kad bērns grasās darīt blēņas un piedāvāt viņam ko citu. Piemēram, bērniem ir jāļauj izmēģināt ļoti daudz ārpusskolas nodarbju, lai saprastu, kuras ir tās, no kurām viņiem mirdz acis. Panākumi ir, it kā sanāk, bet acis nemirdz... Tad jāmeklē, līdz sāk mirdzēt.
Raksts "Homeopāts Edgars Mednis" publicēts žurnāla "Ievas Veselība" 2013. gada marta numurā.
