Krāsu ietekme uz mūsu pašsajūtu

XX gadsimtā tika veikti daudzi pētījumi par krāsu ietekmi uz cilvēku. Gadsimta sākumā vadošā valsts šajā nozarē bija Vācija, gadsimta vidū krāsas ietekmi sāka pētīt Amerikā. Par pirmo darbu šajā sfērā var uzskatīt 1810. gadā iznākušo J.V.Gētes «Krāsu mācību», kurā dzejnieks, pretēji fiziķu viedoklim, pasvītroja emociju un pieredzes nozīmi mūsu krāsas uztveres procesā.
Krāsu ietekme pārsvarā tiek noteikta uz aprakstīto pārdzīvojumu analīžu pamata. Par izmērāmu tiek uzskatīta kvalitatīvi dažādu izstarojumu ietekme uz mūsu fizioloģisko stāvokli – asinsspiedienu, pulsa biežumu, hormonu daudzumu un kustību ātrumu. Gaismas plūsma, kas atstarojas no mums apkārtesošajām virsmām uz ķermeni neatstāj tik izmērāmu ietekmi kā monohromatiskais izstarojums, gaismas ietekme ir vairāk emocionāli-psiholoģiska. Vispamatīgāk ir izpētīta infrasarkanā un ultravioletā starojuma ietekme uz cilvēku. Bez tam. izmēģinājuma rezultāti norāda arī uz to, ka mūsu organismam ir atbildes reakcijas uz spēcīgiem krāsu kairinājumiem.
Viena no eksperimentāli pierādītajām likumsakarībām ir temperatūras uztveres atkarība no apkārt esošajiem krāsu toņiem. Tā piemēram aukstā (zili-zaļā) telpā viena un tā pati temperatūra liksies 3-4 grādus zemāka, kā siltā (sarkani-oranžā).

SARKANA KRĀSA

Sarkanais tonis ir visspilgtākais un visvairāk uzmanību piesaistošākais no visiem krāsu toņiem. Bērni sava egocentrisma varā mīl spilgtu sarkanu krāsu. Arī pieaugušiem cilvēkiem tā rada uzmundrinošas enerģijas lādiņu. Spilgti sarkanas detaļas liek pievērst uzmanību pat visneitrālākajai videi, tādēļ dizaineri bieži vien savas jaunās idejas un projektus izstāda sarkanā gaismā. Interjerā sarkanā krāsa ļauj radīt spēcīgus efektus. Tā var atdzīvināt vidi, radīt siltuma sajūtu un padarīt telpu elegantu. Mazas sarkanas lietiņas šķiet īpaši pievilcīgas, īpaši kompaktas un patīkamas.

Tiek uzskatīts, ka sarkans griestu krāsojums ir smags un rada griestu augstumu samazinošu efektu. Sarkani brūna grīdas krāsa ir izturīga pret mazgāšanu. Uz lielākām virsmām sarkana krāsa šķiet liesmojoša, pat dedzinoša, un tā var likties pārāk agresīva. Guļamistabās dominējoša sarkanā krāsa, sava spēcīgā enerģētiskā veidola dēļ būs pārāk stiprs kairinātājs. Izmēģinājumi ir pierādījuši, ka ar aizvērtām acīm pie sarkanām virsmām rodas kairinājuma sajūta.

Pie sarkana monohromatiska apgaismojuma paaugstinās asinsspiediens, paātrinās pulss, elpošana, palielinās mirkšķināšanas daudzums minūtē. Sarkanās un infrasarkanās krāsas absorbēšana ar hemoglobīnu palielina ķermeņa temperatūru un rada siltuma sajūtu. Palielinās cukura daudzums asinīs, aktivizējas hormonālā darbība. Muskuļu reakcijas ātrums vidēji palielinās par 12 %, palielinās roku spiediena spēks. Palielinās adrenalīna apjoms, ko izstrādā virsnieru dziedzeris, ko pavada asinsvadu samazināšanās un asinsrites sistēmas atdzīvināšanās. Aktivizējas galvas smadzeņu garozas redzes centrs (lai sajustu sarkano krāsu ir nepieciešamas vismaz 0,02 sekundes) un palielinās iekšējais spiediens, kas reizēm izsauc galvassāpes. Bieži pazeminās sāpju slieksnis. Pēc neilga laika rodas organisma atbildes reakcija.

Sarkanā krāsa psiholoģiski tiek uzskatīta par kairinoši uzbudinošu, atkarībā no cilvēka un situācijas tā vai nu aktivizē un piedod spēku, padara dzīvespriecīgu un veicina kontaktu vai arī izsauc nemieru un nervozitāti. Pateicoties stimulētajam kairinājumam sarkanā krāsa rada brīnišķīgu atmosfēru priekš ideju rašanās, taču ne priekš to realizēšanas. Ir ieteicams izvairīties no sarkanās krāsas nervozos un agresīvos periodos.
Sarkanās krāsas ietekmē tiek pārvērtēts laiks un svars liekas smagāks. Sarkani oranža krāsa tiek uzskatīta par viserotiskāko krāsu, tā pasliktina koncentrēšanās spēju un veicina miglainu domu rašanos. Atmosfēru, kas labvēlīga nopietnām pārdomām rada aukstie sarkanās krāsas toņi. Par mierīgu un simpātisku tiek uzskatīta tumši sarkana krāsa, kas veicina svētku un pieklājīgas vides veidošanu.

DZELTENA KRĀSA

Dzeltenā krāsa ir visspilgtākā no krāsu apļa, starojoša un mirdzoša krāsa. Ļoti maz ir tādu cilvēku, kas uzskata to par savu vismīļāko krāsu. Ir novērots, ka relatīvi daudz tai dod priekšroku 17 līdz19 gadus jauni vīrieši.
Salīdzinājumā ar sarkanās krāsas toņu daudzveidību, dzeltenās krāsas toņi ir stipri ierobežoti. Pat neliela zilās krāsas piedeva padara to zaļu, sarkanās krāsas piedeva virza to uz oranžā pusi, savukārt melnās krāsas piedeva padara dzelteno blāvi zaļu.

Dzeltenās krāsas izmantošana interjerā drīzāk ir izņēmums nekā likums. Vajadzības apmierināšanas gadījumā grīdas un mēbeles dzeltenā krāsā izvēlas lielākoties no dabīgas nebeicētas koksnes. Intensīva dzeltenā krāsa daudziem liekas pārāk spilgta un uzmācīga, iedarbojas nogurdinoši un pastiprina nogurumu no pilsētas trokšņa. Maigi dzeltena krāsa iedarbojas pretēji – tā sasilda, rada priecīgu un saulainu sajūtu. Gaiši dzelteni griesti atstaro siltumu un liekas viegli un saulaini. Dabīga dzeltena toņa koka grīda padara telpu gaišāku un plašāku. Dzeltenā krāsā nokrāsota grīda liekas pārāk viegla, radot nepārliecinošu sajūtu. Visā visumā daudz pieņemamāka ir dzeltena krāsa, kas teicas uz oranžo, kas tiek atzīts par siltu, vieglu un draudzīgu. Pateicoties savam vieglumam dzeltenā krāsa it kā piepaceļ priekšmetus un virsmas, padara tās vieglākas.

Eksperimentāli ir pierādīts, ka dzeltenie gaismas stari, kaut arī neietekmē asinsspiedienu, taču iedarbojas uzbudinoši uz kustīgo aktivitāti. Emocionālā plāksnē, dzeltenā krāsa ir piemērota garastāvokļa uzlabošanai un depresijas pārvarēšanai, jo ievieš cerību un optimismu. Dzeltena krāsa stimulē smadzeņu darbību un veicina jauna informācijas materiāla uzņemšanu. Tā piesaista uzmanību un paaugstina cilvēka gatavību kontaktēties, uzlabo jaunas informācijas uztveršanu. Vienlaicīgi dzeltena krāsa iedarbojas nogurdinoši uz acīm, bet pie ilgstošas tās iedarbības pazeminās spēja koncentrēties. Ir ieteicams izvairīties no dzeltenā stipras pārbudinātības gadījumos, kad tiek novērota paātrināta sirdsdarbība. Ir novērots, ka tai ir negatīva ietekme drudža un iekaisuma gadījumos.

ZILA KRĀSA

Zils ir viscerīgākā un iemīļotākā krāsa. Debesis un jūra mūsu uztverē vienmēr ir zilas (kaut arī patiesībā tas ne vienmēr ir tā). Novērotājiem no malas arī mūsu planētu raksturojošā krāsa liekas zilā. Zilo mēs mīlam, jo tajā atspoguļojas tīrība un miers. Interjeros zilie toņi tiek veiksmīgi izmantoti mēbeļu pārklājiem un tekstilam, taču krāsojot sienas zilā krāsā, daudziem tās var likties svešas, saistītas ar svešām kultūrām. Zilais tiek izmantots sabiedriskām telpām, īpaši kombinācijā ar baltu, tur, kur svarīgi ir radīt iespaidu par tīru un higiēnisku atmosfēru. Skaidruma un svaiguma sajūtu no rītiem pastiprina zilas flīzes vannas istabā. Tā kā zilo toņu diapazons variē no maigi gaiši zilā līdz dziļam naksnīgam zilumam, tas ir plašs un plaša ir arī tā iedarbība.

Gaiši zilā sienu krāsa palielina telpas plašumu un rada vēsuma sajūtu, piesātināta zilā krāsa ir pamanāma un cēla, tumši pelēkzils ātri sāk nomākt. Ažūra zilie toņi uz griestiem rada skaidras debess iespaidu, viegluma un pacilātības sajūtu. Zila grīda no mākslīga materiāla liekas gluda un auksta, zils tepiķis, pretēji, zem kājām liekas izturīgs un gandrīz silts. Pilnīgu zilās krāsas neesamību interjerā, īpaši telpās bez logiem, var salīdzināt ar nespēju elpot.

Zila monohromatiskā gaismā pazeminās asinsrite, pulss kļūst lēnāks, āda vēsāka, muskuļu reakcijas palēninās, uzlabojas kustību precizitāte un to smalkums. Mirkšķināšanas skaits minūtē parasti ir daudz retāks. Palielinās veidojošās kortizona apjoms, bet adrenalīna daudzums samazinās. Centrālās smadzeņu garozas redzes centrs attiecībā pret zilo krāsu ir daudz pasīvāks, lai sajustu zilo krāsu paiet 0,06 sekundes, tas ir trīs reizes vairāk kā sarkanās krāsas sajušanai. Uzlabojas ādas apgāde ar skābekli, palēninās hormonālā darbība. Kaut arī darbība pēc tam mainās uz pretējo, asinsspiediens paceļas ļoti maigi. Pie zila izstarojuma pamazinās leikocītu skaits, pēc kā seko, tiesa bieži vien tikai pēc 10 stundām, to normas pārsniegšana.

Pētījumos ir noskaidrots, ka cilvēki labi jūtas atrodoties zilos toņos krāsotā telpā. Miera sajūtu izjuta arī tie pētāmie, kas juta sienas ar aizvērtām acīm. Zilā krāsa ir piemērota darba apstākļiem arī tādēļ, ka tā nenogurdina acis. Zilais psiholoģiski rada labu darba atmosfēru – nomierina, atslābina nervus, veicina koncentrēšanos. Dzidri zilos toņos rodas fons dziļām domām un ideju realizācijai. Tā kā cilvēka kustības kļūst lēnākas, laiks viņam saīsinās. Zila vide palīdz vieglāk tikt galā ar dvēseliskām rūpēm. Pie pārāk lielas uzbudinātības zilais nomierina un iedarbojas kā saturošs veidols. Tiek uzskatīts, ka zilie toņi ir piemēroti cīņai ar temperatūras paaugstināšanos, ko izraisījušas iekaisumu slimības. Zilā krāsa ir laba guļamistabām, jo palīdz labi atslābināties.

ZAĻA KRĀSA

Zaļā krāsa ir visstatiskākā un dabīgākā krāsa. Tā ietilpst pirmajā vismīļāko krāsu trijniekā. Ja zilās krāsas mīļotājus bieži uzskata par sapņotājiem, tad zaļai krāsai pēc savas būtības būtu jābūt piemērotai pārliecinātiem cilvēkiem, ar stipru realitātes izjūtu.Interjerā zaļā krāsa ir izplatīta gan tekstilā, gan arī uz sienām. To vienmēr var pievienot kā akcentu. Dienas apgaismojumā acs izšķirtspēja ir visaugstākā tieši zaļo toņu jomā. Atšķirībā no zilajiem toņiem, zaļie bez gaišajiem – tumšajiem un spilgtajiem - blāvajiem, iedalās arī vēl siltajos - aukstajos. Dzelteni zaļie tiek uzskatīti par daudz siltākiem, zili zaļie par aukstiem.

Vidēja zaļā krāsa iedarbojas mierīgi un neitrāli, tā nomierina, kaut arī ne tik ļoti kā zilā. Zaļi griesti rada pajumtes un aizsardzības sajūtu, taču, atrodoties šajā telpā, tie var nepatīkami atstaroties sejas krāsā. Uz sienām šī krāsa tiek uzskatīta par ierobežojošu plašumu, kas piedod pārliecību un nomierina. Uz grīdas zaļā krāsa ir dabiska ierobežotam pārticības līmenim, mīksta, patīkama staigāšanai, kā tepiķis tā ir elastīga.

Kopējā zaļā telpas tonalitāte piedod mieru un veicina koncentrēšanos, taču var izsaukt monotonu sajūtu. Zilganzaļie toņi rada darbības atmosfēru un ir piemēroti acīm, nenogurdina un nežilbina. Palēks uz pusēm ar zaļo daudziem izsauc paralizējoša slinkuma sajūtu. Dzelteni zaļš padara jaunāku, iedarbojas pavasarīgi dzīvespriecīgi un iedveš cerību. Dzīva zaļa krāsa mājas augu veidā būtiski atspoguļojas dzīvokļa atmosfērā un darba telpās – dzīvojot to augšanas ritmā mēs kļūstam par daļu no dzīvās un mainīgās pasaules. Zaļā krāsa var izteikt ērtības sajūtu vai tieši pretēji – sabojāt garastāvokli, atkarībā no virsmas un intensitātes, konkrētas personas un vides.
Psiholoģiskā plāksnē zaļā krāsa, kā pavasaris, kas mostas, izsauc tīrības, svaiguma un atjaunošanās sajūtu. Zaļā krāsa paplašina kapilārus un izsauc ķermenī siltuma sajūtu, samazina kairinājumu, taču pie ilgstošas iedarbības nogurdina. Zaļa krāsa stimulē smadzeņu darbību un veicina muskuļu un audu augšanu. Zaļā krāsa atslābina un tajā pašā laikā organizē un regulē seksuālo dzīvi, fiziski nostiprina ķermeni, kas noguris no slimībām un negatīvām emocijām. Zaļa vide, īpaši dabā, atveseļo un iedarbojas nomierinoši uz sirdi, jo līdzsvaro asinsspiedienu. Slimajiem tā piedod ticību un cerību, samazina bailes. Zaļa krāsa rada piemērotu vidi sēdošiem darbiem. Veicina koncentrēšanos spēju un pārdomas.

ORANŽA KRĀSA

Aktīva, uzmundrinoša, piesaistoša, silta krāsa. Kopā ar melno un tumši violeto rada spēcīgu kontrastu. Labi saskatāma vājā apgaismojumā, tādēļ ieteicama krēslainās telpās. Optiski tuvina krāsotu plakni. Šo oranžas krāsas īpašību var izmantot garas un šauras telpas šķietamai saīsināšanai. Mēdz teikt, ka oranžā krāsa veicina apetīti, tādēļ to varētu izmantot tumšas ēdamistabas vai virtuves krāsojumā.

Oranžā krāsa –laimes un prieka krāsa. Tā sastāv no dzeltenas un sarkanās krāsām, tāpēc ietver abu krāsu galvenās īpašības. Ja dzeltenais ir stabilitāte, bet sarkanais- emocijas, oranžu krāsu mēs varam lasīt kā stabilas emocijas. Oranžā krāsa iedrošina, palīdz pārdzīvot personīgos apvainojumus un nepatīkamos brīžus. Ja mēs aizveram acis kādā patīkamā pārsteiguma brīdī vai gozējoties saulītē- mēs redzam oranžu- gaisma, kura tiek cauri mūsu acu aizvērtajiem plakstiņiem.

Oranžā krāsa ir saistīta ar cilvēka gremošanas sistēmu. Oranžā krāsa nodrošina fizisko saikni ar intuīciju, kas dod cilvēkam spēju pašam veidot savu likteni. Tas ir iekšējais instinkts.

Šī krāsa dod atbalstu smaga zaudējuma un bēdu gadījumā un palīdz pārvarēt pazemojumu, kā arī atklāt slēptas emocijas un atbrīvoties no tām. Krāsai piemīt arī nozīmīgs atjaunojošs efekts.

Labvēlīga ir oranžās krāsas iedarbība uz kuņģa traucējumiem un nieru slimību gadījumos. Tā palīdz psihisku traucējumu, depresijas, šķiršanās un nelaimes gadījumos, kā arī attīsta nerealizētas spējas. Ārstējoša ir iedarbība pret bronhītu, epilepsiju, psihiskām slimībām, reimatismu, saišu plīsumiem un kaulu lūzumiem.
Oranžā krāsa palīdz atbrīvoties no slēptām fobijām (bailēm ). Tā arī sniedz atbalstu gadījumos, kad ir bailes par kaut ko nezināmu (“Visu laiku baidos, bet nezinu, par ko.”)

Krāsu lieto, ja ir nepietiekama brīvības sajūta, kā arī dažādos depresiju gadījumos. Tā uzlabo kuņģa darbību un ēstgribu. Psihologi konstatējuši, ka cilvēki, kuriem patīk oranžā krāsa, ir kustīgi, mundri, jautri un dzīvespriecīgi, kā arī runātīgi, asprātīgi un atjautīgi. Tādiem cilvēkiem patīk kompānijas un pasākumi.

Nepatika pret oranžo krāsu liecina par bailēm virzīties dzīvē uz priekšu, nespēju aizmirst pagātni. Lai atbrīvotos no smagām psiholoģiskām situācijām atbrīvotos var palīdzēt tieši oranža krāsa.

Simboliski oranža krāsa ir liesma, uguns, greznība, laime. Oranžā ir aktīva, silta, izsaka izvēršanos, izplešanos, atspoguļo gaismu, tai piemīt īpašība pievirzīties tuvāk. Oranžā krāsa tiek uzskatīta par dvēseles enerģiju, tā vedina uz dziļdomību, rosina attapību, līdzsvaro, piešķir lielākas paškontroles spējas. Oranža krāsa uzbudina, aktivizē, stimulē, rada siltuma sajūtu. Zeltaini oranžā ir gudrības krāsa, tā veicina domāšanu.

Raksta autors: Plāns B : Interjera dizains