Ar mēru raudāt ir veselīgi
Izrādās, raudāt cilvēkam pat nepieciešams- tās ir vienas no durtiņām, pa kurām brīvībā tiek palaista stresa izraisītā nervozitāte, uzbudinājums un trauksme
Vēl vairāk. Tas , kurš spēj un prot raudāt un nebaidās rādīt citiem savas asaras, dzīvo ilgāk. Zinātnieki parēķinājuši, ka pietiek ar 50 nobirdinātām asariņām, lai stresa iedarbība samazinātos uz pusi.
Interesanti fakti:
1. visa mūža laikā pa cilvēka vaigiem norit aptuveni 70 litru asaru, kas ir 4,2 miljoni asariņu
2. Sievietes raud piecas reizes biežāk nekā vīrieši
3. Neizraudātas asaras agri vai vēlu noved pie nopietnām kaitēm: kuņģa čūlas, resnās zarnas iekaisuma, astmas un pat sirds mazspējas
4. Asaras uz organismu iedarbojas līdzīgi morfijam (slāpē sāpes). Tajās esošās antibakteriālās olbaltumvielas un hormoni vienlaikus nomierina un samazina infekcijas iekļūšanas risku.
Kas tad ir asara?
Medicīniskā definīcija- Asaru dziedzeru sekrēts, bezkrāsains šķidrums ar vāji sārmainu reakciju, satur apm. 99% ūdens, sāļus (gk. vārāmo sāli) un organiskās vielas.
Starp tām ir lizozīms — viela, kas nonāvē baktērijas. Ja mirkšķina acis, asaras izplūst pa acs ābola ārējo un plakstiņu iekšējo virsmu. Tās uztur mitru acs ābolu un attīra to no sīkiem svešķermeņiem.
asaras saplūst acs iekšējā kaktiņā — asaru ezerā, no tā pa asaras kanāliņiem ieplūst asaru maisiņā un tālāk pa īpašu kanālu nonāk deguna dobumā. Ja izdalās daudz asaras, tās vairs nespēj aiztecēt uz deguna dobumu un plūst pāri apakšējā plakstiņa malai.
Palielināts asaru daudzums — asarošana — var būt daudzu acu slimību simptoms. Pastiprinātas asaru atdalīšanās (raudāšanas) cēlonis parasti ir emocionāls pārdzīvojums.
Raudāšana vien nepalīdzēs
Secinām, ka slēpt asaras un emocijas sevī nav veselīgi. Tātad raudi, kad ļoti gribās (noslēpies, ja negribi, lai kāds to redz ). Ja raudāt gribas pārāk bieži, tad gan kaut kas nav labi un jāpadomā, kas ir asaru cēlonis un kā to novērst.
Novēlam raudāt tikai prieka asaras vai proporciju- uz katru raudāšanas minūti vismaz 2 stundas veselīga prieka un smieklu!
Izmantotie resursi: Populārā Medicīnas Enciklopēdija
