Tēmas, kuras nevajadzētu apspriest ar kolēģiem

Iepriekšējā darba vieta

Par iepriekšējo darbu, tāpat kā par paši ziniet ko – labu vai neko. Ideālā gadījumā - pēc iespējas mierīgi, ieturēti un neitrāli. "Īpašnieks ir pilnīgi traks, viņš ik pēc sešiem mēnešiem mainīja personālu, nemaksāja prēmijas..." Nu protams, ka tāda veida izteikumi nav pieļaujami.

Vadības apspriešana

Vadības darbības bieži vien samulsina, nokaitina, raisa sašutumu u.tml. - tas ir fakts. Tomēr labāk to neapspriest ar kolēģiem. Pat ja priekšniecības apspriešana kolektīvā ir ierasta lieta, nevajadzētu atbalstīt šo tendenci. Tāpat nevajadzētu šo tēmu apspriest "slepeni" ar vienu vai dažiem kolēģiem.

Atalgojums

Piemēram, darbinieki ieņem vienādu amatu, bet viens no viņiem uzzina, ka otrs saņem vairāk. Viņš jūtas nepelnīti aizvainots, sliktāk komunicē ar kolēģi, zaudē motivāciju, un varbūt nespēj pretoties vēlmei apspriest tādu netaisnību ar citiem kolēģiem. Taču daudziem uzņēmumiem ir individuāla motivācijas sistēma bonusu, prēmiju veidā utt. Kolēģis var nesaprast, ka patiesībā otrs strādājis vairāk (virsstundas), viņam ir lielāks darba stāžs amatā, augstāks atbildības līmenis u.tml.

Tāpēc nekad un nekādos apstākļos neapspried kolēģu algas. Pat ja jūsu uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi to neaizliedz, jautāt kādam par viņu ienākumiem, lielīties ar saviem vai par tiem sūdzēties ir papildus iepriekš minētajam vienkārši nepieklājīgi. Vienīgais variants, kad tev uz to ir tiesības: esi vadītājs un apspriežat nākamā perioda budžetu. Jā, un, protams, vari apspriest iespēju paaugstināt savu algu ar tiešo vadītāju vai personāla daļas darbinieku.

Tavas oriģinālās idejas

Tev ir interesanta ideja, kurā plāno dalīties ar vadību un, iespējams, saņemt paaugstinājumu? Kolēģiem tas nav jāzina. Būs kolēģi, kuri varētu vēlēties tev patraucēt, sāks apskaust.

Profesionālie plāni

Nevajadzētu dalīties ar kolēģiem (pat ar ļoti uzticamiem) informācijā, ka plāno meklēt jaunu darbu: kāds var tīšām vai nejauši izpļāpāties tālāk un runas, ka tu to dari, nonāks līdz vadībai. Pēc tam labs darba devējs uzaicinātu uz sarunu un vaicātu, kas pamudināja pieņemt šādu lēmumu un vai ir iespējams šo situāciju novērst. Taču doma par uzņēmumam nelojālu darbinieku tāpat virmos gaisā. Darba devējs, kurš ātri apvainojas, var uzreiz palūgt aiziet “pēc paša vēlēšanās” vai klusām sāks meklēt tavu aizstājēju.

Rezultāts - attiecības ar vadību pasliktināsies, tev var nākties aiziet no darba ātrāk, nekā plānoji.

Citi kolēģi

Kolēģe ir uzbarojusies, uzvilkusi džemperi ar aizmuguri uz priekšu vai ieradusies birojā, nepārģērbusies pēc Merlina Mensona koncerta? Apspriest kolēģu frizūras vai dekoltē dziļumu ir tukša un necienīga nodarbe. Apspriežot apģērbu, izskatu, gaitu u.tml. jebkurā brīdī var neviļus aizvainot cilvēku. Vai tev vajag liekas problēmas, ja kolēģis būs uzzinājis par taviem komentāriem un par to apvainojies vai sāks tāpat aprunāt tevi?

Tāpat neatkarīgi no atlaišanas iemesla, neatkarīgi no tā, kurā uzņēmumā tagad strādā jūsu bijušais darbinieks, nevajadzētu viņu apspriest. Vispār jebkura cilvēka aprunāšana aiz muguras nedarīs tev godu.

Sports

Citiem vairāk, citiem mazāk, bet sports interesē vairumam cilvēku. Daži no mums ir kaislīgi, gandrīz vai reliģiozi sporta līdzjutēji. Citi tam pievērš uzmanību tikai tad, kad tiek izspēlēti lielākie turnīri un īsti sporta dzīvē neorientējas, bet nelabprāt to atzīst sarunu biedriem. Tādēļ, pirms visās detaļās analizēt pagājušjās nakts sporta maču, pārliecinieties, ka jūsu sarunu biedram tas patiešām ir interesanti.

Ja jūsu sarunu biedram ir tikai virspusēja interese par sportu, iespējams, jūs varat atrast kādu citu tematu, kurā jums būtu vairāk kopīgu interešu. Tādā gadījumā, prognozēm un spēlētāju individuālā statistikai piemērotāks būs sporta totalizators vai forumi.

Politika un reliģija

Protams, apspriešanai nav piemērotas tēmas, kas saistītas ar rases, etniskās piederības, dzimumu un citām atšķirībām. Tu taču nevēlies, lai tevi apsūdzētu diskriminācijā un šovinismā?

Katram no mums ir savi uzskati par vēstures, politikas, reliģijas u.tml. tēmām un bieži vien uzskatām sevi par vienīgā pareizā viedokļa piekritēju. Taču, ja vēlies birojā saglabāt darbam atbilstošu atmosfēru, nevis sēt nesaskaņas, atturies no politisko notikumu, reliģisko tēmu vai citu sociāli asu tēmu apspriešanas. Jebkurš no izteikumiem par šīm tēmām var nejauši aizvainot, apbēdināt vai sadusmot. Cilvēks var pat ārēji neizrādīt īpašu reakciju uz izteikumiem, bet pie sevis izdarīs secinājumus. Gadās, ka uzskatu atšķirības neļauj cilvēkiem sastrādāties un negatīvi ietekmē darba jautājumu risināšanu.

Ienākumi

Ar kolēģiem nav jārunā par saviem parādiem, kredītiem, hipotēkām - vieni jutīsies neērti, citi klusībā nopriecāsies, ka viņiem klājas labāk. Noteikti nevajadzētu lielīties par plāniem iegādāties džipu, vīra dāvinātajiem dimantiem, it īpaši, ja kolēģiem ir pieticīgāki ienākumi. Jo mazāk zinās, jo mazāk apskaudīs un salīdzinās sevi ar citiem, arī strādāt būs mierīgāk.

Bērni

Tu stāsti, ka vakar palīdzēji septītās klases skolniekam uzrakstīt projekta darbu, un kolēģe uzreiz bilst, ka tas nav pedagoģiski un tu izdari dēlam lāča pakalpojumu. Padalies, ka pusdienas laikā nopirki meitai iecienītāko šokolādi, un kabineta kaimiņš kreisajā pusē noburkšķ: vai normāla māte piebāž savu bērnu ar saldumiem? Bērnu tēmas var stundām ilgi apspriest un pierādīt savu, taču rezultāts noteikti būs viens: secinājums, ka oponenti ir pilnīgi idioti, kas kropļo savus bērnus. Lai kādas darba lietas pēc tam apspriedīsit, vietā un nevietā no zemapziņā izpeldēs domas par darbinieku stulbumu un nekompetenci.

Veselība

Poliklīnikā kārtējo reizi pazaudējuši analīžu rezultātus, bērnam mainījusies puņķu krāsa, un saskaņā ar ievadīto simptomu kopumu Google ar prieku informēja, ka tev ir Ebolas hemorāģiskais drudzis? Nevienu neinteresē svešinieku kaites - un teiktais labākajā gadījumā būs dežūrlaipnības izpausme. Turklāt šo informāciju var nepareizi interpretēt, un, ja tā pēkšņi nonāks pie darba devēja, nav teikts, ka viņš to sapratīs pareizi.

Personīgā dzīve

Darbā mēdz raisīties sarunas par ģimeni, un nav aizliegts dalīties ar personiskās dzīves mirkļiem, kas tev svarīgi. Tas palīdzēs kolēģiem vairāk uzzināt par tevi kā cilvēku. Bet jāsaprot, ka nav jārunā par pilnīgi visu, kas notiek mājās. Nav jāsūdzas par vīru/sievu, nepaklausīgajiem bērniem u.tml. Kad būs radies jautājums par paaugstināšanu amatā, štatu samazināšanu, algas palielināšanu u.c., kolēģi var kļūt par ienaidniekiem, izmantojot iegūto personisko informāciju pret tevi.

Izpļāpājoties, ka jaunākais bērns ir adoptēts, tēvocis sēdējis cietumā, bijušajam vīram patika iedzert, bet māsīca pirms 10 gadiem nopirka viltotu diplomu - nerēķinies ar cilvēcisku sapratni un delikātumu. Daži no klausītājiem sulīgās tenkas nekavējoties palaidīs tālāk, kādam zemapziņā paliks nepatīkams iespaids par tevi. Vēl daži pie izdevības dalīsies secinājumos, piemēram, "nav brīnums, ka viņš ballītē pārdzērās, tas jau viņam iedzimts" vai "mūsu Anna noteikti viltoja slimības lapu, tā nav pirmā reize viņu ģimenē."

Ja kolēģis pats viegli uzsāk sarunu par saviem tuviniekiem, kuru esi gatavs uzklausīt, te nav nekā nosodāma. Bet, ja nezini situāciju kolēģa ģimenē (iespējams, viņš šķiras, zaudējis tuvinieku vai nevar atrast kopīgu valodu ar bērniem), tev nevajadzētu izvirzīt šo tēmu un uzdot viņam neērtus jautājumus.

Dzīvesveids un gaume

Visu, kas saistīts ar individuālo gaumi (mūzikā, literatūrā, glezniecībā, apģērbā, kino utt.) apspriest var, taču uzmanīgi. Skaļi paziņojot, ka neciet kādu mūzikas grupu vai futbola komandu, vari uz visiem laikiem zaudēt kolēģa ar pretēju viedokli uzticēšanos. Mūžīgās tēmas, kas var sabojāt attiecības - pareizs dzīvesveids un kaitīgie ieradumi. Sarunas par diētām un celulītu bieži vien izraisa mazvērtības kompleksus, slēptu skaudību un nicinājumu. Mēdz teikt, ka par gaumi nestrīdas. Tad nedod iemeslu šādiem strīdiem.

Par ko tad runāt?

Viss atkarīgs no konkrētā kolektīva un korporatīvās kultūras. Jo tuvāki interesēs un uzskatos kolektīva locekļi viens otram, jo vairāk kopīgu tēmu. Lai izvairītos no neērtām situācijām un citām problēmām, jāizjūt vispārējais noskaņojums. Lai izkļūtu no nepatīkama strīda – atvainojies un saki, ka runāji tikai par savu pieredzi un uzskatiem un ka respektē arī citus viedokļus.

Lai noteiktu, vai tēma ir piemērota konkrētai situācijai, mēģini atbildēt uz jautājumiem: vai sarunu biedriem būs interesanti vai noderīgi to dzirdēt; vai viņi nejutīsies neveikli; vai vēlies, lai viņi uzzinātu par dažām tavas dzīves detaļām ārpus darba un vai vēlēsies par atbildi dzirdēt līdzīgu informāciju par viņiem. Ja visas atbildes ir pozitīvas, droši apspried izvēlēto tēmu. Ja nē, nesāc sarunu un nevilcinies pieklājīgi informēt sarunu biedru, kurš to uzsāka, ka, tavuprāt, šī tēma nav piemērota apspriešanai.

Turklāt neaizmirsti, ka lielākā dienas daļa tev jāvelta darbam...