Kā atbildēt sev uz muļķīgo jautājumu "ko es gribu?"
Vairums cilvēku lielāko daļu savas dzīves aizvada autopilotā. Viņi nojauš, vai virzās uz kaut ko labu vai sliktu, bet precīzāka mērķu un dzīves ceļa uztvere nav novērojama.
Kāpēc tā notiek? Ko prasītu autopilota izslēgšana?
• Adaptācijas prasmes šajā dzīvē,
• Atbildības uzņemšanos par savu lēmumu sekām,
• Prasmi tikt galā ar emocijām.
Vispārīgi runājot, var teikt, ka cilvēkam ir vieglāk NEZINĀT, ko viņš vēlas, nekā pastāvīgi uzņemties atbildību par savām vēlmēm un vajadzībām.
Lai nesaskartos ar visu šo grūtību kopumu, cilvēks ieslēdz (dabiski, neapzināti) savu psiholoģiskās aizsardzības mehānismu komplektu. Izstumšana, racionalizācija, projekcija, noniecināšana utt. Rezultāts - jūsu vēlmes un vajadzības ir paslēptas daudz dziļāk un drošāk, nekā jūs vēlētos.
BET! Kādā brīdī jūs vēlaties padarīt savu dzīvi veiksmīgāku. Vai laimīgāku. Efektīvāku. Nu vārdu sakot - savādāku. Ne tādu kā pašlaik. Kā saprast sevi? Kā saprast savas vēlmes? Kā saprast tās vēlmes un centienus, kas patiešām būs noderīgi un dotu impulsu pozitīvām pārmaiņām.
Nekā...
Vēlreiz - neviens un nekā nespēj saprast, kas jādara, lai noteikti sasniegtu pozitīvas pārmaiņas šajā dzīvē. Slavenais psihoterapeits Miltons Ēriksons (Milton Hyland Erickson) teicis: “Dzīve nav paredzēta profesionāļiem, tā domāta amatieriem.”
Tas ir, lai kā jūs censtos un pūlētos, jūs nevarat kaut ko (attiecības, karjeru, labklājību) sev noteikti garantēt. Jūs varat tikai rēķināties (cerēt), ka jūsu dzīves apstākļi attīstīsies labvēlīgi. Vai arī cerēt, ka jums būs pietiekami daudz spēka, resursu un prasmju, lai pārvarētu dzīves grūtības un novērtētu dāvanas, ko dzīve sniedz. Tāpēc šajā dzīvē nav jēgas meklēt kādu patiesību par savām vēlmēm loģikas līmenī. Bet ir jēga vairāk uzticēties tam, kā emocionāli novērtējat to, ko varētu vēlēties.
Galu galā tieši emocijas atspoguļo to, ko jūs patiešām vēlaties, un kas piesaista jūsu zemapziņu.
Izmēģini šo ceļu, lai saprastu, ko patiešām gribi
1. solis. Izvēlies kādu atspoguļotāju. Tas būs kāds, ar kuru var strīdēties. Derēs jebkurš cilvēks, kas gatavs veltīt tev laiku un uzklausīt argumentus.
2. solis. Sastādi cilvēku galveno vajadzību (nejaukt ar pamata) sarakstu.
Drošība
Vara
Uzmanība
Materiālā labklājība
Veselība
Komforts
Komunikācija
Atzīšana
Atpūta
Pārmaiņas
Atbalsts
Sapratne
Pievilcība
Pieskārieni
Pieņemšana
Izklaide
Pašattīstība
Sekss
Ģimene
Radošums
Privātums
3. solis. Vēro savas emocijas, kad mēģini pārliecināt oponentu, ka tev ir nepieciešamas/nav nepieciešamas tās vai citas vajadzības no minētā saraksta. Jāprecizē, ka emocijas nedos nepārprotamu atbildi "ja jūtu prieku, tad vajadzība ir apmierināta" stilā. Uz ko var koncentrēties?
Interese, aizkaitinājums, garlaicība, trauksme, vilšanās, vainas apziņa, kauns, skumjas, kas rodas brīdī, kad mēģini pārliecināt pretinieku - tie ir signāli, kas liek domāt par vajadzības realizēšanos vai nerealizēšanos.
Piemēram, izjūti vilšanos par tuvo cilvēku mēģinājumiem atbalstīt grūtos dzīves brīžos. Tas nozīmē, ka vajadzība nav piepildīta. Bet, ja šie mēģinājumi aizkaitina, tas drīzāk ir signāls, ka vēlies pats tikt galā ar savām problēmām (vajadzība pēc atbalsta ir realizēta).
Autors - ārsts psihoterapeits Aleksandrs Kuzmičevs.
