10 komunikācijas kļūdas, kas jebkuru sarunu var pārvērst strīdā
Kad cilvēki ilgi dzīvo kopā, viņiem šķiet, ka viens otru pazīst tik labi, ka var vairs nekontrolēt sakāmo. Bet tas tā nav: lielākā daļa ģimenes skandālu notiek tikai tāpēc, ka partneri nezina, kā komunicēt pareizi.
Ģimenes terapeits Džefrijs Šernins (Jeffrey Chernin) uzsver, ka laika gaitā pāri sāk sazināties pēc noteiktiem šabloniem. Uz vieniem un tiem pašiem vārdiem atbild ar vienādu reakciju. Pretenzijām parasti seko dusmas, atbildot uz tām, tiek paaugstināta balss, un vairs nav skaidrs, kurš sāka pirmais. Šādus uzvedības stereotipus ir grūti izskaust: paši nemanām, kā atkal un atkal nonākam tajās pašās ierastajās lamatās.
10 komunikācijas kļūdu piemēri, kas vienmēr izraisa strīdus un aizvainojumu
1. "Skriešana pa apli"
Partneri sāk “piekasīties” viens otram un apmainīties ar iebildumiem. Piemēram:
Viņš: “Vai tavs bijušais tev rakstīja? Kāpēc tu man nepateici? "
Viņa: "Pirms kādām dienām es pateicu."
Viņš: “Nē, neteici gan. Es par to uzzināju tikai tāpēc, ka tu pastāstīji Annai un viņa nejauši man izpļāpājās."
Viņa: “Teicu gan! Tieši pirms mēs taisījāmies skatīties to filmu." Un tā tālāk.
Jebkurš no partneriem var pārtraukt riņķošanu pa apli. Ja viens apgalvo: “Tu nekad neesi teikusi, ka bijušais tev atrakstīja,” otrs var atbildēt: “Man šķita, ka es pateicu. Ja nē, tad es noteikti gatavojos to darīt”. Ja pieņemam, ka viens par to varēja aizmirst, visticamāk, otrs arī piekritīs, ka varēja notikt kas līdzīgs.
2. "Uzbrukums un aizsardzība"
Uzbrukums ir nekas cits kā veids, kā paust dusmas, neapmierinātību vai aizvainojumu. Tas ir izaicinājums, kam tūlīt seko aizsardzības reakcija. Parasti viss sākas ar jautājumu: "Kāpēc tu...?" Piemēram, "Kāpēc tu stāstīji Annai, nevis man?" Un atbilde uz to var būt tikpat agresīva.
Kā apiet šo slazdu? Neaizstāvēties. Varbūt tas ir pretrunā ar loģiku, bet padomā: kas patiesībā notika? Vai partneris patiešām gribēja tev nodarīt pāri? Mēģini saprast, kādas emocijas ir uzbrukuma pamatā. Uz frāzi: "Kāpēc tu man nerakstīji?!" vari atbildēt: "Manuprāt, tu esi dusmīgs." Visticamāk, partneris atbildēs "Un kā vēl!" Tad vienkārši atvainojies.
Ja tu pats mēdz uzbrukt, mēģini neprovocēt partneri uz atbildes uzbrukumu. Izmanto pieņēmumus: "Iespējams, ka nevēlējies to darīt, bet tomēr pārtrauci mani."
3. "Apšaude"
Šādos brīžos neviens neklausās, neļauj otram pabeigt frāzi vai pārtrauc pusvārdā. Lai "mazinātu svelmi", saruna uz brīdi jāpārtrauc. Lai tas darbotos, vienojieties, ka:
• Jūs nevainosiet viens otru par to, ka vēlaties vispirms nomierināties.
• Atbildei uz piedāvājumu vispirms nomierināties un atgriezties pie sarunas vēlāk jāsastāv no viena vārda: "Labi".
Ja partneris uzstājīgi turpina sarunu, var teikt: "Kad es nervozēju, es tevi nedzirdu." Viņš, iespējams, spēs tevi saprast, pārtrauks uztvert tavus dusmu uzliesmojumus personīgi un saglabās vēsu prātu.
4. "Bet tu!"
Tā var nosaukt ieradumu gaidīt, kamēr partneris izteiks kādas pretenzijas, lai nekavējoties izteiktu savu “Bet tu ...” Piemēram, viņš saka: “Man nepatīk, ka tu satiecies parkā ar draudzenēm. Labāk būtu vairāk sargājušās no Covid." Tu uzreiz atcērt: "Bet tu iegādājies jaunus makšķerēšanas piederumus, lai gan es lūdzu samazināt izdevumus un pirkt tikai pašu nepieciešamāko!"
"Bet tu!" ir neveiksmīgs mēģinājums izvairīties no nepatīkamas sarunas. Ja partneris to dara, atbildi: “Taisnība. Arī tas ir jāapspriež. Bet labāk pēc kārtas. Vispirms mēs izlemsim, ko darīt ar to, kas man nepatīk, un pēc tam pāriesim pie tā, kas uztrauc tevi."
5. "Nepiemērots brīdis"
Ja partneris dara ko tādu, kas tevi kaitina, nevajadzētu par to uzreiz paziņot. Tevī plosās emocijas un viss var beigties ar skandālu. Pagaidi, kamēr vētra norimst.
Tas nenozīmē, ka vajadzētu ļaut izrīkoties ar tevi pēc sirds patikas. Gluži pretēji, mierīgi apspriežot jūtīgu tēmu, partnerim parādi, ka spēj aizstāvēt sevi, bet tajā pašā laikā nesarunā ko tādu, ko vēlāk nožēlosiet.
6. "Nepamanīt labo"
Daudzi cilvēki ir ļoti daiļrunīgi, ja jūtas aizvainoti vai dusmīgi. Bet tie paši cilvēki skopojas ar vārdiem, kad partneris ir pelnījis pateicību, atzinību vai apbrīnu. Acīmredzot lielākajai daļai ir pārliecība: tā kā viņš dara visu, kā pienākas, tad slavēt nevajag. Bet, ja kaut kas nav kārtībā, viņi neklusēs. Tomēr, ja cilvēku ik pa brīdim kritizē, viņš sāk šaubīties par sevi. Domā: "Lai ko es darītu, nekas nav labi."
Jebkurai piezīmei un pārmetumam ieteicams pievienot divus vai trīs pozitīvus, iedvesmojošus komentārus. Galvenais – lai tie izklausītos vietā pateikti. Piemēram, ja lūdzi partnerim mainīt uzvedību un viņš uzklausīja, svarīgi pateikt, ka pamanīji un novērtēji viņu centienus.
Ja partneris uzvedas tā, ka tu visu laiku jūties kā neveiksminieks, skaidri norādi, ka vismaz reizēm tev nepieciešama atzinība un uzslava. To pašu vari darīt arī viņa labā. Priecājies skaļi, ka viņam šodien ir labs garastāvoklis, un mēģini neapvainoties par kritiku.
7. "Mans partneris - telepāts"
Ja tev partnera rīcībā vai vārdos kaut kas nepatika un sarūgtināja, paskaidro, kas par lietu. Piekritīsi, ka ir netaisnīgi un pat smieklīgi sagaidīt, ka partneris pats nojautīs, kāpēc tev ir slikts noskaņojums.
8. "Ķeram kļūdas"
Ja mūs kaut kas neapmierina, būtu loģiski izskaidrot - kāpēc. Tomēr daži uzskata, ka tas ir nevajadzīgi un zaudē savaldību, ja partneris kļūdās. Ja tādā raksturojumā atpazīsti sevi, padomā, kāpēc nolēmi, ka pats esi ideāls? Un kāda jēga vainot partneri kļūdās, ja viņš īsti nesaprot, ko no viņa vēlas?
9. "Krājam aizvainojumu"
Iedomājies: partneris jau kuro reizi uzvedas nepiedodami, bet tu klusē. Nogaidi. Viņš atkal un atkal turpina darīt ko tev nepieņemamu.
Beigu beigās tu eksplodē. Tā vietā, lai sešus mēnešus pēc tam, kad viņš pirmo reizi "uzkāpa tev uz astes", apbērtu viņu ar pārmetumiem, vajadzēja izteikt savu neapmierinātību nekavējoties vai vismaz otrajā tādā reizē. Tad tevī nebūtu sakrājies tik liels aizvainojums, un partneris uzreiz zinātu, pie kā viņš vainīgs.
10. “Staigāt riņķī un apkārt”
Šādus dialogus visbiežāk pavada frāze “ko tu teiktu/darītu, ja…”. Piemēram: "Ko tu teiktu tam puisim no darba, kurš tev izrāda uzmanību, ja viņš patiešām tevī būtu iemīlējies?" Šādas hipotēzes visbiežāk nozīmē, ka cilvēks neuzdrošinās pieskarties “sāpīgai” tēmai.
Labāk iet īsāko ceļu un tieši pajautāt par to, kas uztrauc un biedē.
Nosauktie padomi visticamāk noderēs pāriem, kuri pastāvīgi nonāk komunikācijas slazdos. Pārrakstiet destruktīvos scenārijus, tad nesaskaņas nebūs tik ilgas un biežas un sāksiet labāk izturēties viens pret otru.
Raksts tapis sadarbībā ar 11lv.lv