Vēsturiskais romāns iztēlojamās pagātnes vīzijām pārsvarā pieiet divējādi. Populārajai pirmajai metodei ir piederīgi daudzie cilvēciski ieinteresētie, atjautas pilnie romāni, kuros tiek pieņemts, ka viss vienmēr bijis aptuveni tāpat, kā ir tagad. Cita pieeja, kā to, nosaucot par mītisko metodi Džoisa “Ulisā”, raksturojis T. S. Eliots, ir vēstures pārvēršana par vielu pašreizējā brīža pārvaldīšanai, strukturēšanai, formas un nozīmes piešķiršanai. Džeimsa Mīka bagātīgais, īpatnais jaunais romāns “Uz Kalē. Sērgas laikā” apvieno elementus no abām šīm metodēm, un viens no daudzajiem šā darba piedāvātajiem dziļajiem un mulsinošajiem baudījumiem meklējams tieši lasītāja centienos saprast, kāda veida sacerējumā — un arī pasaulē — tas katrā brīdī atrodas. |