Tuvojoties Valentīna dienai- 6 skaisti mīlas stāsti

Laika ceļotāja sieva /Odrija Nifenegere/

Grāmata, kuru nu jau vairāk nekā 10 gadus visā pasaulē izdod arvien no jauna, lasa, komentē un iesaka! Tā fascinē ar savu oriģinalitāti, piedāvājot interesantu skatījumu uz ceļošanu laikā, kā arī uzburot fantastiskas mīlas ainas.

Grēcīgs, glīts un neizprotams – tāds ir Henrijs, bibliotekārs ar dīvainām prasmēm. Viņš mēdz neizskaidrojami pazust, kauties, melot un izvairīties, radot ārkārtīgi valdzinošu sliktā zēna tēlu. Vairāk par sevi viņš atklāj tikai pašiem tuvākajiem draugiem un tikai apstākļu spiests. Izņēmums ir Klāra.
Pirmoreiz Henrijs Klāru sastop pļavā pie meitenes mājas. Klārai ir seši, bet Henrijam – trīsdesmit seši gadi. Kad Klārai ir divdesmit, bet Henrijam – divdesmit astoņi gadi, viņi sastopas atkal, lai paliktu kopā uz mūžu. Pēdējā tikšanās reizē Klāra ir sirmgalve, bet Henrijam joprojām ir tikai...

Sniega Roze un slepenais vēdeklis /Lisa Sī/

Lisa Sī (Lisa See, dz. 1955) ir amerikāņu rakstniece, kas savos romānos īpašu nozīmi piešķīrusi mīlestībai – gan mātes, gan romantiskai, gan dzimtenes mīlestībai. Lai izzinātu ķīniešu kultūras mūžsenos noslēpumus un arī rakstību, ko sievietes slēpušas tūkstošiem gadu, rakstniece apceļoja Ķīnu. Romāns “Sniega roze un slepenais vēdeklis” izdots atkārtoti vairāk nekā 30 valstīs, tas saņēmis vairākas literārās balvas, un pēc tā motīviem uzņemta filma.

Deviņpadsmitā gadsimta Ķīnā, tālajā Hunaņas provincē, kāda meitene, vārdā Lilija, iegūst “radniecīgu dvēseli”, un šai emocionālajai savienībai paredzēts ilgt visu dzīvi. Šīs dvēseles vārds ir Sniega Roze, un viņa iepazīstina ar sevi, atsūtot Lilijai zīda vēdekli, uz kura ir uzrakstījusi dzejoli nu shu valodā. Tā ir vienreizīga valoda, ko radījušas ķīniešu sievietes, lai sazinātos slepenībā, vīriešiem nezinot. Gadu gaitā Lilija un Sniega Roze sūta viena otrai vēstījumus uz vēdekļa un mutautiņiem, cenzdamās pārvarēt nošķirtību un dalīties savās cerībās, sapņos un panākumos. Abas meitenes pārcieš pēdu nosiešanas mokas un kopīgi apcer viņām ieplānotās laulības, vientulību un vēlāk mātes stāvokļa priekus un traģēdijas. Draudzenes rod mierinājumu ciešajā draudzībā, kas stiprina viņu dvēseli. Bet tad notiek pārpratums un ciešā draudzība pēkšņi draud izirt...

Orhideju nams /Lūsinda Railija/

Džūlija Forestere, slavena pianiste, bērnībā bieži uzkavējās Vortonpārkas muižas siltumnīcā, kur viņas vectēvs audzēja eksotiskos ziedus.
Pēc daudziem gadiem, cenšoties atgūties pēc ģimenes traģēdijas, Džūlija atkal atgriežas Vortonpārkā, lai atgūtu dvēseles mieru. Tagad muižā saimnieko harismātiskais Kits Krofords. Veicot muižas atjaunošanas darbus, Kits atrod vecu dienasgrāmatu, kurā aprakstītie notikumi liek Džūlijai doties pie savas vecmāmiņas, lai uzzinātu patiesību par mīlas stāstu, kas uz mūžiem ir mainījis Vortonpārkas iemītnieku likteni...

Lūsinda Railija (Lucinda Riley) ir īru rakstniece, iepriekš strādājusi par aktrisi gan teātrī, gan televīzijā. Tālo Austrumu iedvesmota, L. Railija ir uzrakstījusi romānu “Orhideju nams”, kas īsā laika periodā pārdots vairāk nekā miljons eksemplāros, nodrošinot autorei starptautisku slavu.

Delīrijs /Lorena Olivera/

Mīlestība ir nāvējoša slimība – tu mirsti gan tad, ja tev tā ir, gan tad, ja tev tās nav.

Pirms zinātnieki izstrādāja dziedniecības metodi, cilvēki mēdza uzskatīt mīlestību par kaut ko skaistu un brīnišķīgu. Viņi vēl neaptvēra, ka tad, kad šis delīrijs ir cilvēku pārņēmis, atpakaļceļa vairs nav – no slimības gūsta neizkļūt.

Tagad viss ir mainījies. Zinātnieki zina, kā izskaust mīlestību, un valdība ir izdevusi rīkojumu, kas paredz veikt dziedniecības procedūru visiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Lēna Heloveja šo dienu vienmēr ir gaidījusi ar ilgošanos. Dzīve bez mīlestības taču ir dzīve bez sāpēm: droša, paredzama un laimīga.

Taču, kad līdz procedūrai atlikušas deviņdesmit piecas dienas, ar Lēnu notiek kaut kas neiedomājams – viņa iemīlas...

Lorena Olivera atklāj pasauli, kas ir tikpat biedējoša kā Bada spēles, un mīlestību, kas ir tikpat romantiska kā stāsts par Romeo un Džuljetu.

Pandēmija /Lorena Olivera/

Lorena Olivera piedāvā satriecošu New York Times bestsellera DELĪRIJS turpinājumu.

Aizbēgusi uz Mežonīgo zemi, romāna galvenā varone Lēna nonāk viņai pavisam svešā, skarbā pasaulē, kurā tomēr ir vieta cilvēku jūtām un līdzpārdzīvojumiem. Zombiju zemē, kā to dēvē “slimie”, viņa atgriežas jau kā pretošanās kustības dalībniece.

Vai Lēnai izdosies tikt galā ar jaunajiem pārbaudījumiem? Vai skaudrā realitāte mainīs viņas jūtas?
Lielisks, aizraujošs romāns, kurā sprakšķ versmaina nepakļaušanās uguns un aizliegta romantika.

Trīsas /Megija Stīvotera/

Megija Stīvotera (Maggie Stiefvater, dz. 1981) ir amerikāņu rakstniece, kuras fantastikas romāni ierindojas pārdotāko grāmatu sarakstos visā pasaulē. Lai gan autores stils tiek vērtēts kā maģisks un romantisks, viņas darbus ar aizrautību lasa visdažādākā vecuma cilvēki.

AUKSTUMS
Greisa gadiem ilgi lūkojusies uz vilkiem mežā aiz savām mājām. Kāds vilks ar dzeltenām acīm – viņas vilks – savukārt vēro Greisu. Viņai šis vilks šķiet ļoti tuvs, lai gan meitene nezina, kāpēc tā.

KARSTUMS
Semam ir divas dzīves. Būdams vilks, viņš klusi uzturas tuvumā meitenei, kuru mīl. Tomēr katru gadu uz neilgu laiku viņš pārvēršas par cilvēku, bet neuzdrošinās runāt ar Greisu, līdz...

TRĪSAS
Greisa un Sems allaž sargājušies runāt par mīlestību. Taču, kad abi beidzot atzīstas viens otram, noliegt to vairs nav iespējams. Semam jāpūlas palikt cilvēka veidolā, un Greisai jācenšas viņam palīdzēt, lai arī tādēļ jāuzplēš pagātnes rētas, jāuzņemas atbildība par trauslo tagadni un nākotnes neiespējamību.

Svārstības /Megija Stīvotera/

SVĀRSTĪBAS ir romāna TRĪSAS turpinājums, kā arī turpinājums Sema un Greisas bezgalīgajai mīlestībai un cīņai par palikšanu kopā.

ILGAS
Kad Greisa un Sems ir atraduši viens otru, viņi zina, ka jācīnās, lai paliktu kopā. Semam tas nozīmē noslēgt rēķinus ar vilkača pagātni. Savukārt Greisai jāraugās nākotnē, kas kļūst arvien neskaidrāka.

ZAUDĒJUMS
Viņu pasaulē ienāk jauns vilkacis Kols, kuram pagātnē ir daudz sāpīgu pārdzīvojumu un briesmu pilnu notikumu. Viņš cīnās pats ar saviem dēmoniem, pieņemot dzīvi vilka ādā un noliedzot saites ar savu cilvēcisko esību.

KAS PALIEK?
Greisai, Semam un Kolam dzīve ir pastāvīga cīņa starp diviem spēkiem – vilka un cilvēka būtību, un vienlaikus abas savas puses atsedz mīlestība. Tā ierobežo un pacilā, atbrīvo un savažo, vilina un rada nemieru. Kad dzīve sabrūk, paliek vēl tieši mīlestība. Taču – vai ar to pietiks?

Viņu acis – cilvēku acis vilka galvā – atgādināja ūdeni: dzidru ūdens zilgmi, kas atspoguļo pavasara debesis, lietū uzplūduša strauta brūnumu, zaļganu ezeru vasaras vidū, kad sāk ziedēt aļģes, ledus aizsprostotas upes pelēcību. Agrāk vienīgi Sema dzeltenās acis vēroja mani starp lietū izmirkušo bērzu stumbriem, bet nu es jutu visa bara skatienu smagumu. Labi zināmu, bet vārdos neizteiktu patiesību smagumu.

Mūžam /Megija Stīvotera/

Romāns MŪŽAM ir trešā un noslēdzošā triloģijas daļa.

TOREIZ
Kad Sems satika Greisu, viņš bija vilks, bet viņa – meitene. Vēlāk Semam izdevās pārtapt par zēnu, un viņu attiecības no attālas vērošanas attīstījās par kvēlu mīlestību.

TAGAD
Tā viņu stāsts varētu beigties, tomēr Greisai nav lemts palikt cilvēka veidolā. Tagad viņa ir vilks. Un Mērsifolas vilkiem draud briesmas, jo viņus var nogalināt izšķirošajās medībās, kas tuvojas.

MŪŽAM
Sems darīs visu Greisas labā. Bet vai viens zēns un viņa mīlestība tiešām spēs mainīt nežēlīgo un ļauno pasauli? Pagātne, tagadne un nākotne var pēkšņi saplūst vienā nejaušā mirklī – toreiz, tagad vai mūžam.

Sems allaž mīlējis Greisu. Būdams vilks, viņš vērojis meiteni no attāluma. Būdams zēns, viņš turējis Greisu savās rokās. Sems darīs visu, lai aizsargātu Greisu. Pat tad, ja jāstājas pretī saviem dēmoniem. Pat tad, ja jāriskē ar visu, kas viņam pieder. Visu, lai tikai pasargātu mīlestību...

Sirds pārvērtības /Šarlote Binghema/

Šarlote Binghema (dz. 1942) ir godalgota angļu rakstniece, daudzu romānu, lugu un televīzijas seriālu scenāriju autore, viņas darbi tulkoti un izdoti vairāk nekā miljons eksemplāros daudzās pasaules valstīs. Latviešu lasītāji iepazinuši viņas romānus “Kastaņkoks”, “Lakstīgalas dziesma” u.c.

Ikvienam, kurš ierodas pavadīt laiku muižas mājā Stoukpārkā Vusterā, šķiet, ka tās pievilcība ir nemainīga. Tā domā arī Frederiks Džordens, amerikāņu komponists, kurš noīrējis māju, lai atpūstos no pārslodzes un no savas labu gribošās, bet nogurdinošās saderinātās. Viņš izbauda šīs vietas mieru un skaistumu, līdz kādu rītu, nejauši ieraudzījis, kā netālās Atpūtas mājas jaunā, savrupā iemītniece rītausmā baro stirnas, saprot, ka viņa dzīve pārvērtīsies uz visiem laikiem.
Flēra Fišere-Dilke ir dzimusi godkārīgu vecāku ģimenē. Gluži nejauši atklājas, ka meitenei ir ģeniālas spējas mūzikā, un, par spīti vecāku pretestībai, viņa kļūst slavena. Flēra izdara savu izvēli, bet tuvākais cilvēks to nespēj viņai piedot. Tikai pēc tam, kad meitenes dzīvē notiek traģisks pavērsiens un vēlāk viņa sastop valdzinošu un bezbailīgu cilvēku, notiek Flēras sirds pārvērtības...