Apstājies un padomā- visiem tavas dāvanas nav vajadzīgas

Lūk arī dāvana vientuļam pensionāram no augšējā stāva, kurš ikreiz, Jūs satiekot, laipni pasveicina. Jūs dodaties pie viņa un zvanāt pie durvīm. Durvis atver Jūsu kaimiņš, un kā parasti laipni sasveicinās. No sirds viņu apsveicat gaidāmajos svētkos un dodat viņam dāvanu. Pēkšņi kaimiņa sejas izteiksme izmainās, sākumā tā kļūst norūpējusies, pēc tam neapmierināta un jau pavisam drīz aukstā tonī viņš mēģina no dāvanas atteikties. Jūsu garastāvoklis pasliktinās, jo Jūs nesaprotat kā no sirds dāvināta dāvana var izraisīt tādu reakciju.

Šādi vai līdzi gadījumi ir notikuši ar daudziem no mums. Tiksim skaidrībā, kas ir dāvana ar dāvinātāja acīm un kas tā ir ar saņēmēja acīm, kam var dāvināt vienkārši tāpat un kam labāk nevajag dāvināt.

Mans viedoklis ir tāds, ka dāvinot dāvanu ir vēlme dalīt savas sirds siltumu ar citiem un tas neuzliek nekādu pienākumu dāvanas saņēmējam. Tomēr ir it kā pieņemts,- ja tu saņem dāvanu, tas ir kā pienākums atbildēt ar to pašu.

Apskatīsim šo situāciju ar kaimiņa acīm. “Kaimiņiene man uzdāvināja dāvanu, bet ko es viņai varu uzdāvināt, man taču ir tik maza pensija. Nē, man nav vajadzīga viņas dāvana. Viņa var atļauties visiem dāvināt dāvanas, jo viņas vīrs taču ir biznesmenis…”. Mēs nevaram zināt, cik tālu viņš var aizdomāties, tomēr nebrīnieties, ja viņš pārstās Jūs sveicināt.

Dāvanas tuviem cilvēkiem, protams, ir vieglāk izvēlēties un tamlīdzīgasas situācijas gadās reti.

Varu ieteikt, kā izvēlēties dāvanas bērniem. Sakiet, lai viņi uzraksta vēstuli Sala tētim un palūdz to, ko gribētu saņemt Ziemassvētkos.

Grūtāk ir ar cilvēkiem, kurus Jūs tik labi nepazīstat. Ja Jūs tādiem cilvēkiem neko neuzdāvināsiet, viņi par to var pat neatcerēties. Ja Jūs tomēr vēlaties viņiem dāvināt dāvanas, tad esiet gatavi arī tam, ka viņi var apvainoties par to, ka dāvana nav pietiekami vērtīga vai nav tāda, ko viņi ir vēlējušies saņemt.

Piemēram, Jūs esat uzdāvinājis dāvanu savam priekšniekam. Viņš to var uzskatīt kā vēlmi saņemt kaut ko atpakaļ, uztvert to kā spiediena izdarīšanu uz viņu. Tāpēc priekšniekam labāk dāvināt dāvanas no visa kolektīva.

Tagad izskatīsim situāciju, kad mēs nevēlamies saņemt dāvanas.
Mums zināmais kaimiņš no augšējā stāva ir atnesis jums kūkas gabaliņu, ko pats izcepis. Tā kā esam kompetenti šajā jautājumā, mēs, protams, pateiksimies un paņemsim dāvanu, bet nesteigsimies nobaudīt. Mēs taču nezinām no kādiem produktiem tā ir gatavota, jo pensionāri parasti pērk lētākās preces, nedomājot par to kvalitāti.

Izstāstīšu jums vienu nepatīkamu stāstu, kurā gadījos arī es.
Viena paziņa mani reiz uzaicināja ciemos. Es nopirku nedaudz saldumu, sakārtoju tos uz šķīvjiem un uzliku uz galda. Viesu vidū bija kāda sieviete. Viņa arī atnesa saldumus, taču neizkārtoja pa šķīvjiem kā visi, bet sāka dāvināt tos klātesošajiem. Man bija neērti, jo visu laiku pa galvu jaucās domas, ka neesmu parūpējies par dāvanām. Es, protams, sapratu, ka manas vainas te nav, bet vienalga bija nepatīkami.

Tagad es vēlētos pieminēt tipiskus iemeslus, kuru dēļ dāvanas nenes prieku ne dāvinātājam, ne saņēmējam:
• Baidās palikt parādā, uzskata, ka nepieciešams veikt atbildes gājienu, tāpēc dāvanas viņam ir kā slogs;
• Aiz iedomības, svešas dāvanas viņu pazemo, jo tās nav tik vērtīgas, kā viņš sevi novērtē;
• Dažus vajā aizdomīgums un neuzticība, pat nepatika;
• Daži cilvēki pat uzskata, ka ir nepieklājīgi dāvanu ņemt tāpat vien, sākumā nepatielējoties.

Nobeigumā es gribu ieteikt: dāviniet dāvanas tikai tiem, kuri tās pieņem patiesi, ar pateicību un vieglumu. Lai atpūstos no mūsu padomiem, apmeklējiet portālu dizo.lv un izbaudiet skandināvu dizainu. Varbūt šeit Jūs atradīsiet dāvanas, kas šajā aukstumā dos siltumu Jums un jūsu mīļajiem.