Galda runas un kāzu tosti

-Šovakar mēs visi esam priecīgām sejām un mums ir viens kopīgs uzdevums- vēlēt jaunajam pārim labāko no labākā.

-Šodien jūs uzsākat savu skaistāko, bet grūtāko ceļa posmu. Šodien jūs esat kā mākslinieki, un jums būs jāmācās viena no visgrūtākajām dzīves mākslām- māksla mīlēt.

-Mīlestība var būt tik gara, cik garš ir cilvēka mūžs- un tik īsa kā viens pavasaris. Man gribas ticēt, ka jūs spēsiet saglabāt kaut ko satriecoši svaigu, kas jums neļaus aizmirst savu pirmo tālo pavasari- tikšanās pavasari. Un pirms mēs tukšosim pirmo glāzi, atļaujiet man pateikt kādu patiesību:

Kad saule spīd, to daudzi nepamana,
Bet saules aptumsumu visi redz.
Un tāpēc, lai nav ēnu jūsu dzīvē,
Kas mīlestības spožo sauli sedz.

-Un mūsu dzīvē ienāca mīlestība...Kā trausls zieds ar rasas lāsi tā iemirdzējās rīta saulē. Kā noticēt brīnumam? Kā noticēt mirklim, kas apbūris mūs ar savu vienreizību? Kā nosargāt ziedu un lāsi mīlestības? Biežāk ieskatīsimies viens otram acīs! Un jūs atradīsiet atslēdziņu mīļa cilvēka sirdij.

-Un ne jau tikai zem ziedošiem ceriņiem un ievām dzimst mīlestība. Tā var sākties pavisam pelēkā rudens dienā, kad vējš triec aukstu lietu, tā var pienākt negaidot tīruma vidū un tikko jaušami pieskarties ar savu maigo roku. Kādu ceļu nākusi jūsu mīlestība, tas šodien ir jūsu visskaistākais noslēpums. Sargājiet savu mīlestību no skarbuma šalkām, pieraduma rūsas un no pelēcīgās vienaldzības!

-Pasaulē ir divas būtnes, kurām mēs būsim visu mūžu pateicīgi, tās ir mūsu māmiņas. Šī ir ne tikai jūsu svētku diena, bet svētku diena arī jūsu māmiņām. Kā daļiņu no svas mīlestības un sirds siltuma dāviniet savām mīļajām māmiņām šīs svecītes.

-Saudzējiet, cīnieties par savu mīlestību, lai arī tad, kad pienāks mūža novakars, varētu viens otram pateikt: "Ar Tevi mans mūžs ir bijis skaists."