Kāzu pantiņi vedējiem, jaunajam pārim, kāzu viesiem
Pantiņi vedējiem, līgavai, līgavainim un apsveicējiem kāzās.
Ej, laimīte, vedējos
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot!
Es savam mīļajam
Sila ziedu cimdus adu,
Lai viņš mani tā mīlēja,
Kā mīl bite sila ziedus.
Pirmo šuvu pūra kreklu,
Pie ozola mērīdama,
Domādama tautu dēlu,
Ozoliņa garumiņu.
Es redzēju tautiņās
Brīnumdaiļu zeltenīti.
Vēlēs māte, vēlēs Laime,
Būs man daiļa līgaviņa.
Plūc no laimes vainadziņa
Pa vienam ziediņam,
Lai pietika katru dienu,
Garu mūžu dzīvojot.
Ģimenē Jūsu, lai mīlestība valda,
Lai to pāri visām dienu raizēm jūt.
Saticība, kas bezgala salda
Jums kā bitēm aiz šiem vārtiem būt.
Sievas radi, vīra radi,
Ļaunu prātu neturiet!
Ejiet visi pulciņā,
Lai iet radi vairumā!
Kas puisīti vīru taisa,
Ka ne meitas vainadziņš?
Noņem meitas vainadziņu,
Tiek puisim vīra vārds.
Vedat manu vīra māti
Pār slieksnīti istabā.
Segšu košu villainīti
Par dēliņa auklējumu.
Dievs man deva vīra tēvu
Dižozola resnumiņu.
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mērīdama.
Paldies saku māmiņai
Par to agru cēlumiņu.
Es kaunā nepalikšu
Svešu ļaužu istabā.
Paldies saku tētiņam
Par gudro padomiņu.
Tautiņās aiziedama,
Man netrūka padomiņ'.
Došu, došu, ko solīju
Mazajam brālīšam.
Došu smalku linu kreklu
Līdz pat kāju galiņam.
Kas varēja zaļāks būt
Par rudzīša zaļumiņu?
Kas varēja mīļāks būt
Par māsiņas bāleliņu?
Saulīt, mana vecmāmiņa,
Abas vienu baltumiņu,
Paskatos saulītē,
Raugu savu vecmāmiņu.
Nu, mīļie ciemiņi,
Vai velti ēduši,
Vai velti dzēruši,
Metīsim gaisā jauno sievu,
Metīsim gaisā jauno vīru!
Nedižojies, smukpuisīti,
Saki savu tikumiņu,
Vai tu mīli alu, šņabi,
Vai sīvo tabaciņu?
Velc, Laimiņa, zelta jostu
Pāri visu pagalmiņu,
Lai rakstā saskatīja
Visu mūža gājumiņu.
Jaunam pārim lielas bēdas.
Kur lai bēdām galu rod?
Priekam varam atrast pēdas,
Ja vien otram mutes dod.
Vīramātei lielas raizes-
Kāzu viesiem jāklāj galds:
Netrūkst gaļas, netrūkst maizes,-
Pašā vidū pīrāgs salds.
Sievasmātei lielas raizes-
Kāzu viesiem jāklāj galds:
Netrūkst vīna, netrūkst šņabja,-
Pašā vidū miestiņš salds.
Kad saule spīd, to daudzi nepamana,
Bet saules aptumsumu visi redz.
Un tāpēc, lai nav ēnu jūsu dzīvē,
Kas mīlestības spožo sauli sedz.
Viena paegle nedeg,
Sena paruna māca,
Katram cilvēkam vajag
Otra cilvēka glāsta.
Otra sāpes un priekus,
Otra sapņus un ilgas,
Diviem cilvēkiem vajag
Vienas debesis zilgas.
