Empātija jeb spēja just to, ko jūt citi
Empātija ir spēja ne tikai atklāt, ko citi jūt, bet arī pašam izjust šīs emocijas. Empātijai piemīt savi trūkumi un arī priekšrocības. Ja jūs protat atpazīt otra cilvēka emocijas, tad jūs abi varat veiksmīgāk sazināties un izvairīties no pārpratumiem un starpgadījumiem, kā arī palīdzēt otram cilvēkam izdarīt pareizāku, piemērotāku lēmumu. Kad cilvēki atrodas kāda emocionālā stāvokļa varā, viņu spēja pieņemt racionālus lēmumus bieži vien jūtami pasliktinās. Līdz ar to no emociju pārņemta cilvēka šajā brīdī jūs nevarat sagaidīt racionālu lēmumu. Empātija ir trūkums, ja jūs galu galā piedzīvojat visas jums apkārt esošo cilvēku negatīvās emocijas. Šī ir viena no problēmām, ar ko jātiek galā psihoterapeitiem un citiem aprūpes darbiniekiem.
Empātija- tā nav līdzjūtība
Empātija un līdzjūtība ir ļoti tuvas viena otrai, un šie vārdi dažkārt tiek lietoti kā sinonīmi. Vieglākais veids, kā tās atšķirt, ir atcerēties, ka empātija vairāk saistāma ar sajūtām, emocijām saistīta, bet līdzjūtība – ar aktīvu rīcību, darbību. Tādējādi jūs varat just empātiju pret otru cilvēku un tad rīkoties, pasakot viņam, cik žēl jums ir viņa vai arī cik laimīgs jūs par viņu jūtaties.
Empātiski cilvēki bieži ir ļoti līdzjūtīgi – viņi tik tikko spēj sevi apvaldīt, jo viņi tiešām jūt līdzi otram cilvēkam.
Cilvēki, kuri ir līdzjūtīgi, bet nav empātiski, var šķist mazliet “sekli”, jo visticamāk, ka viņi neizrādīs emocionālu reakciju. “Man ļoti žēl” un tamlīdzīgas frāzes viņi varētu teikt draudzīgā, bet diezgan aukstā tonī.
Empātija- tā noteikti nav psihopātija
Psihopāta definējošais elements ir tas, ka viņi nejūt un droši vien neprot just empātiju pret citiem cilvēkiem. Viņi dažkārt to labi atdarina, bet viņi to dara aukstā un manipulatīvā veidā.
Empātijas trūkums ir viens no iemesliem, kas padara psihopātu tik bīstamu. Ja mēs neesam spējīgi just empātiju pret citiem, tad maz ticams, ka mums viņi rūp. Psihopāti ļoti viegli savā uztverē citus cilvēkus pārvērš par priekšmetiem, izturoties pret viņiem kā “lietām” un pat nogalinot tos bez žēlastības.
Empātija savstarpēji saista cilvēkus
Kad viens cilvēks pret otru jūt empātiju, viņa identitātes sajūta ir saistīta ar otru cilvēku. Rezultātā šis cilvēks savā veidā sāk justies labāk un mazāk vientuļš. Tas ir abpusējs process un arī otrs sāk just empātiju pret citiem.
Terapeitiskā situācijā tas, ka kāds cits tiešām saprot, kā jūs jūtaties, var būt milzīgs atvieglojums, jo cilvēki ar emocionālām problēmām bieži jūtas ļoti vientuļi, jo ir atšķirīgi no citiem cilvēkiem. Ļoti vēlams ir cilvēku arī nekritizēt.
Empātija dziedē
Terapeitiski, ja kāds pret jums izjūt empātiju, tā ir ļoti dziedinoša pieredze. Ja kāds no sirds saka “Man rūp, kas ar tevi notiek”, tas nozīmē “Es varu to izdarīt, es varu parūpēties par sevi”.
Empātija veido uzticību
Izrādīta empātija var būt pārsteidzoša un mulsinoša. Ja tā netiek gaidīta, sākumā tā var raisīt aizdomas, bet, kad tā kļūst pastāvīga, ir grūti nenovērtēt šīs rūpes. Tādā veidā empātija ātri rada uzticību citiem cilvēkiem.
Empātija “noslēdz cilpu”
Iedomājieties, kas notiktu, ja jums nebūtu ne jausmas, ko otrs cilvēks domā par jūsu saziņu ar viņu. Jūs varbūt pateiktu ko tādu, ko viņš ienīstu, bet jūs turpinātu tādā garā, it kā viņš saprastu un piekristu. Ja sabiedrība sāktu sazināties šādā veidā, nemitīgi rastos arvien jauni un jauni konflikti.
Jo vairāk jūs izjūtat empātiju, jo vairāk jūs varat saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par to, kā otrs cilvēks uztver komunikāciju ar jums. Un tā rezultātā jūs varat izmainīt to, ko sakāt vai darāt, likt otram sajust to, ko jūs vēlaties, lai viņš sajūt.
Tātad, kā jūs to darāt? Kā jūs varat uzzināt, ko jūt citi cilvēki? Viss, kam jāpievērš uzmanība, ir tas, ko viņi saka, kā viņi to saka un ko viņi dara, ko var aprakstīt arī kā “vārdi, mūzika un deja”.
Ja jūs vēlaties kāda cilvēka rīcību, pirmais solis ir noteikt viņa emocionālo stāvokli. Ja jūs protat izjust šo stāvokli, tad tā noteikšana ir pat vēl precīzāka. Kad jūs varat izjust viņa emocijas, jūs varat to izmantot, lai ievirzītu viņu jums vēlamajā virzienā.
Emociju noteikšanas viltība ir cieši pievērst uzmanību izmaiņām otra cilvēka atbildē uz ārējiem apstākļiem. Ja jūs jautājat “Kā tev iet?” un mutes kaktiņi pavēršas uz leju, brt balss tonis kļūst neizteiksmīgs, pēc tā var nojaust, ka viss nav labi.
Jo labāk jums izdodas pamanīt mazas izmaiņas, jo lielāka ir jūsu spēja izjust empātiju. Vērojiet nelielas izmaiņas sejā. Vērojiet ķermeņa apakšējās daļas kustības, kamēr ķermeņa augšējā daļa tiek apzināti kontrolēta. Ieklausieties sasprindzinājumā balsī un uzsvaros uz īpašiem vārdiem. Saklausiet emociju vārdus.
Lai izvairītos no būšanas pārņemtam ar citu emocijām, iemācieties “ieslēgt” un “izslēgt” asociācijas, kas liek jums justies tāpat, kā citiem. Ieejiet iekšā, “pārbaudiet temperatūru” un tad atkal dodieties laukā uz vietu, kur jūs varat domāt racionālāk.
Ja vien jūs neesat pilnīgi pārliecināts, tā var būt laba doma atspoguļot otram cilvēkam, kā jūs domājat, ka viņš jūtas, pārbaudot, vai jūs to esat uztvēris pareizi. Galu galā vienīgais cilvēks, kurš var apliecināt empātiju, ir tas cilvēks, kura emocijas tiek apzinātas.
Emociju atspoguļošanai pašai par sevi ir vērā ņemama nozīme un savstarpējo attiecību ietekme; parasti tā liek otram cilvēkam novērtēt, ka jūs patiešām par viņu rūpējaties, tādējādi palielinot viņa uzticēšanos jums.
Empātija ir daudz iedarbīgāka, kad tā tiek piedāvāta, nevis tad, kad cilvēks empātiju lūdz (šajā gadījumā tiek izveidota sarunu apmaiņas dinamika).
Starp citu, galvenais brīdinājums ir sekojošs: nomākta cilvēka izmantošana pārkāpj daudzus sociālos likumus, un negatīva manipulēšana var novest pie nodevīgas rīcības.
