Zvaigzne ABC 8.martā iepriecina sievietes ar 8.jaukām dāvanām

Pēdējā vēstule no mīļotā

Džodžo Moja

Mana mīļā un vienīgā!
... Došos ceļā piektdienas vakarā, 19.15 no Pedingtonas stacijas ceturtā perona. Es būtu laimīgākais cilvēks pasaulē, ja Tev pietiktu drosmes braukt man līdzi.
Neaizmirsti, ka mana sirds un cerības ir Tavās rokās.
Tavs B.

Vēstule, ko žurnāliste Elija atrod izdevniecības arhīvā, ir rakstīta pirms vairākiem gadu desmitiem – laikā, kad krietni vīri pelnīja naudu, sievas rīkoja smalkas viesības un laulības šķiršana bija tabu. Taču mīlestība likumus nepazīst... Aizliegtās jūtas, kas reiz vienoja dzīves nogurdinātu reportieri un augstāko aprindu skaistuli, pavisam citā gaismā atklāj mūsdienu tikumus – gan Elijas attiecības ar precētu vīrieti, gan viņa sūtīto īsziņu strupos tekstus.

“Pēdējā vēstule no mīļotā” ir apbrīnojami romantisks stāsts par zaudētu un atgūtu mīlestību.

Rakstniece un žurnāliste Džodžo Moja (Jojo Moyes; 1969) ir uzaugusi Londonā, bet patlaban ar vīru un trim bērniem dzīvo Austrumanglijā. Vairāki Dž. Mojas darbi ir tikuši nominēti prestižām balvām, tostarp romāns “ Foreign Fruit” 2003. gadā saņēmis Romantiskās literatūras autoru asociācijas balvu Gada romāns. Latviešu valodā jau ir publicēts Džodžo Mojas smeldzīgais mīlas stāsts “Es aiziešu pirms tevis”.

Kauri koka ēnā
Sāra Larka

“Kauri koka ēnā” ir Sāras Larkas jaunās, aizraujošās Jaunzēlandes triloģijas otrā grāmata, kas turpina romānā “Maoru zelts” aizsākto stāstu, taču to var lasīt, arī nezinot pirmās grāmatas saturu.
Triloģijas otrā daļa iepazīstina ar Bērtonu un Drariju jauno paaudzi. Maikla, Ketlīnas un Lizijas bērni ir izauguši un dzīvo savu dzīvi. Par katru ģimeni autore stāsta atsevišķi, taču grāmatas beigās visu likteņi savijas kopā. Romānā ienāk arī jauni varoņi – Peizliju ģimene no Anglijas, kas Jaunzēlandē cer uz mierīgāku un labāku dzīvi, taču vai visiem sapņiem būs lemts piepildīties?

Šis ir romāns par Jaunzēlandes vēsturi 19. gadsimta beigās, mīlestību, vairāku ģimeņu likteņiem, darbu ogļraktuvēs, necilvēcīgiem apstākļiem nabadzīgo ļaužu rajonos. Autorei šajā ģimenes sāgā izdevies veiksmīgi iekļaut arī divus aktuālus tā laika politiskos notikumus: maoru pretošanās kustību un sieviešu cīņu par vēlēšanu tiesībām, kas vainagojas ar uzvaru. Un kur tad vēl zirgu skriešanas sacīkstes, kuras tolaik ir ļoti iecienītas un kurās dažs labs ar negodīgu rīcību pamanās tikt pie lielas naudas.

Aizraujoša ģimenes sāga, krāšņa Jaunzēlandes panorāma, meistarīgi ievīta valsts vēsture un neparastas maoru tradīcijas...

Maoru zelts
Sāra Larka

“Maoru zelts” ir Sāras Larkas jaunās, aizraujošās Jaunzēlandes triloģijas pirmā grāmata.

Romāna darbība aizsākas mazā, nabadzīgā Īrijas ciematā un turpinās Jaunzēlandē, kas 19. gadsimta bada laikos bija daudzu izceļotāju galamērķis un arī cerība uz labāku dzīvi.
Tur, katrs sava likteņa nolemti, nonāk arī romāna galvenie varoņi: Ketlīna, skaistā, trūcīgā, naivā drēbnieka meita, Lizija, bijusī priekameita, kura jaunajā zemē ir cieši apņēmusies kļūt par tikumīgu sievieti, un Maikls, vienkāršs zemnieku puisis, kurš, kā gadījies, kā ne, ir abu sieviešu lielā mīlestība. Katram no varoņiem ir jāiziet cauri neskaitāmām ciešanām, jāiztur daudzi pazemojumi un pārbaudījumi, par ko dzīve viņus tomēr vēlāk atalgo.
Šis ir vēl viens Sāras Larkas darbs, kas ļauj atslēgties no ikdienas realitātes. Autores plūstošā, tēlainā valoda spilgti uzbur acu priekšā Jaunzēlandes neatkārtojamās dabas ainavas. Kopā ar romāna varoņiem, kuri ir bieži viesi vietējās maoru ciltīs, rakstniece ieved lasītāju Jaunzēlandes pirmiedzīvotāju savdabīgajā pasaulē.

Aizraujošs un sirsnīgs romāns ar daudziem negaidītiem sižeta pavērsieniem par sievietēm, kam nākas daudz ciest un kas tomēr nenolaiž rokas un nezaudē cīņas sparu, par vaļu medībām, aitkopību un zelta drudzi – eksotiski un valdzinoši.

Grāmatas galvenie varoņi:
Ketlīna – skaista un maiga jauna meitene, kas nolēmusi neklausīt tēva gribai, bet apprecēties ar savu mīļoto Maiklu.
Maikls – valdzinošs un romantisks, dumpinieciski noskaņots jauns īru puisis, kurš negrib pakļauties angļu kungu noteiktajai kārtībai.
Lizija – bārene ar brīnumjauku smaidu, kas spēj sasildīt sirdi ikvienam. Varbūt tieši izsūtījumā viņai beidzot radīsies iespēja vadīt Dievam tīkamu dzīvi.

Ja Īrijā togad nevaldītu tik nežēlīgs bads, varbūt Maikla un Ketlīnas dzīves būtu ritējušas savu ierasto gaitu, bet tolaik pat mazāks nodarījums nekā graudu zādzība varēja novest līdz karātavām vai mūža izsūtījumam.
Arī Anglijā pietiek ar niecīgu pārkāpumu, lai kļūtu par noziedznieku un izsūtīto. Lizija ir tikai nozagusi maizi, tomēr viņa saņem tādu pašu sodu kā sieviete, kas noslepkavojusi savu vīru, – mūža izsūtījumu.
Draudzība, mīlas trīsstūris un cieši savijušies cilvēku likteņi zelta drudža pārņemtajā Jaunzēlandē.

Lea"
Paskāls Mersjē

Ceļmalas kafejnīcā Provansā nejauši iepazīstas pusmūža kungi Adrians Hercogs un Marteins van Flīts. Kopīgais mājupceļš uz Berni svešiniekus satuvina, un van Flīts atklāj ceļabiedram kādu traģisku, noslēpumainu un poētiski skaistu stāstu.

Tā galvenā varone ir Lea, van Flīta meita, – sākumā maza meitenīte, kurai tētis nopērk pirmo vijoli, vēlāk, stāstījumam risot tālāk, plaukstoša skaistule un talantīga māksliniece, būtne, kuras kaislības valda ne tikai pār viņu pašu, bet arī pār tiem, kuri pietuvojas Leas dzīvei. Van Flīta un viņa meitas liktenis Adrianu valdzina un saviļņo, aicina vilkt paralēles ar attiecībām paša ģimenē, un iegremdēšanās svešinieka stāstā kļūst par pārsteigumiem un atklājumiem bagātu ceļojumu mīlestības, mūzikas un jūtu sarežģītajā pasaulē.

Paskāls Mersjē (Pascal Mercier) dzimis 1944. gadā Bernē un dzīvo Berlīnē. Viņa romāns “Nakts vilciens uz Lisabonu” kļuvis par vienu no pārdotākajām grāmatām pēdējo gadu laikā, tas pārtulkots daudzās valodās un ir sajūsminājis miljoniem lasītāju, pēc romāna motīviem uzņemta filma. P. Mersjē saņēmis vairākas atzinības, tostarp Marijas Luīzes Kašnicas literāro balvu un Premio Grinzane Cavour.

Tūkstoš dāvanu. Uzdrīkstēšanās dzīvot pilnīgi tur, kur esi
Anna Voskampa

“Tūkstoš dāvanu” bijis New York Times bestsellers 60 nedēļu garumā, grāmata ir pārdota vairāk nekā miljons eksemplāros un no tās gūtos ienākumus Anna Voskampa ziedo labdarībai.

Grāmata “Tūkstoš dāvanu” ir aicinājums atteikties no neauglīgas lepnības, bailēm un vēlmēm, un tā vietā ļaut dzīves trauku piepildīt Dievam. Dalīdamās ar lasītājiem savos mazajos laimes mirkļos, Anna neuzbāzīgi māca pieņemt zaudējumus un sāpes pārvērst dzejā, praktizēt pateicību ikdienā, palēnināt dzīves tempu un ieraudzīt svētību pat sīkumos.

Šī nav grāmata, ko izlasīt un nolikt plauktā. “Tūkstoš dāvanu” ir pavadonis ceļā uz patiesību, kas dāvā dievišķu prieku un uz visiem laikiem pārveido dzīvi.

Piefiksējot ikkatru Dieva dāvanu un mazo laimi, Anna aizsāk rakstīt pateicību dienasgrāmatu. Viņa atklāj ko pārsteidzošu – pamanot sīkākās ikdienišķās svētības, var ieraudzīt īsto dzīvi - dzīvi, ko turēt rokās kā maizes klaipu, dzīvi par ko pateikties un, pa gabalam laužot, dalīt ar citiem. Tikai tad iespējams sajust un līdz kaulu smadzenēm aptvert neiespējamo: cik bezgalīgi mūs mīl. ... Dievs.

Anna Voskampa (Ann M. Voskamp) regulāri pazaudē no bibliotēkas aizlienētās grāmatas, viņas izlietnē arvien ir netīri trauki, bet tukšs veļas grozs ir retāka parādība nekā zemenes sniegā. Anna ir kanādiešu fermera sieva, “pilna laika mamma” un mājskolotāja saviem sešiem enerģijas pārpilnajiem bērniem. Viņa arī autore grāmatām “Tūkstoš dāvanu” un The Greatest Gift. Un vēl... Anna redz pasauli Dieva godības pilnu.

Rīga - Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts
Sabīne Košeļeva

Sabīnes Košeļevas prozas darbs “Rīga–Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts” ir skaudrs, taču liriski maigs un drosmīgi atklāts vēstījums par pieaugšanu, par savas vietas meklēšanu haotiskajā mūsdienu pasaulē, un pāri visam – stāsts par skaistu un diemžēl neiespējamu mīlestību, kam romantiķi labprāt piedēvētu apzīmējumu “īsta”. Tas ir stāsts par īstu, lielu mīlestību pāri robežām, pāri aizspriedumiem, pāri nacionāliem konfliktiem. Stāsts par mazu meiteni lielā pasaulē, kur dzīve gan gauži nodara pāri, gan dāsni atalgo.

“No manuskripta lapām silti staroja absolūta saskaņa un intimitāte grāmatas varones un viņas mīļotā “krieva” attiecībās. Tāpēc romāna beigas saraudināja visus izdevniecības darbiniekus, kuri grāmatas sagatavošanas procesā to izlasīja.”
Anda Brazauska, grāmatas redaktore

Sabīne Košeļeva ir dzimusi 1989. gadā Liepājā, kur dzīvoja līdz vidusskolas pabeigšanai. Tā kā pasauli vienmēr ir uztvērusi tekstuāli, studēja žurnālistiku LU Sociālo zinātņu fakultātē, savukārt maģistra grādu ieguva Rakstniecības studijās Liepājas Universitātē. Maģistrantūras studiju ietvaros pusgadu mācījās angļu literatūru un kultūru Viļņas Universitātē. Kopš 2011. gada piedalās LLC rīkotajos Prozas lasījumos.

“Rakstu maz un reti, pasaule jau tāpat ir pilna ar visu ko. Parasti rakstu par to, kas “sāp” un tad, kad pati esmu “pilna”. Citādi neprotu.””

Papīra sapņi
Rūta Šepetis

Ir 1950. gads. Ņūorleānas Franču kvartāls glabā daudzus noslēpumus.
Kādā istabiņā virs grāmatveikala mīt Džosija Morēna, kura būtu parasta jauna meitene, ja vien... nebūtu vietējā bordeļa prostitūtas meita. Tāpēc viņas dzīve nav nedz parasta, nedz vienkārša. Džosija vēlas kaut ko vairāk, nekā spēj sniegt šī pilsēta un lolo sapņus par šķietami pašsaprotamām lietām – izglītību, draudzību un mīlestību. Taču savādi notikumi satricina viņas dzīvi un izaicina viņas sirdsapziņu. Pilsētā ierodas kāds gangsteris. Tiek nogalināts kāds vīrietis. Un Džosijai jāpieņem lēmumi, kas ietekmēs viņas likteni.

Aizraujošs romāns, kas lasītāju aizved pagātnē, kuru tik meistariski uzbūrusi autores brīnišķīgā iztēle. Ņūorleānas Franču kvartāls 20. gadsimta vidū ir skarba vide ar tumšiem noslēpumiem. Taču trausli un tīri sapņi dzimst pat šādās vietās. Rūtas Šepetis jaunais romāns ir stāsts par vissvarīgāko – draudzību, mīlestību, pašcieņu un drosmi veidot savu likteni.

Rūta Šepetis (Ruta Sepetys) ir amerikāņu rakstniece. Viņas pirmais romāns “Starp pelēkiem toņiem”, kas drīz pēc publicēšanas kļuva par pasaules bestselleru, ir tulkots arī latviešu valodā (2012). Tas saņēmis neskaitāmas literāras balvas un nominācijas, tostarp Prix RTL-Lire Francijā, Peter Pan Silver Star Zviedrijā, Prix Farniente Beļģijā.

Mežone
Šerila Streida

Drosmīgs, tiešs un aizrautīgs stāstījums par patiesu avantūru.

Zaudējusi māti un izšķīrusies no vīra, Šerila Streida jūtas tā, it kā viņai būtu izsists pamats zem kājām. Jaunā sieviete pieņem impulsīvāko lēmumu savā dzīvē: bez jebkādas pieredzes vai iepriekšējas gatavošanās noiet vairāk nekā pusotru tūkstoti kilometru pa Klusā okeāna piekrastes kalnu taku. Vai ceļš viņai palīdzēs atkal atrast sevi?

Šerila iet viena, taču vientulību neizjūt, jo ar katru soli arvien vairāk apzinās sevi kā daļu no dabas. Viņas personiskās problēmas pagaist, cīnoties ar acumirklīgām nedienām – tulznām, dzeramā ūdens trūkumu, izsalkumu un klaburčūskām. Ar dzirkstošu humoru un apbrīnojamu atklātību Šerila “Mežonē” apraksta visu pārgājienā piedzīvoto un arī jauniegūto apjausmu, ka vairs nekad neraudzīsies uz dzīvi tā, kā līdz šim.