2.februāris- sveču diena
Sveču diena ir attīstījusies no seniem pagānu šķīstīšanās svētkiem, ticīgajā pasaulē to skaidro kā Marijas šķīstīšanās svētkus. Sākumā abu ticību svētki pastāvējuši līdzās, līdz beidzot kristīgā ticība ņēma virsroku. Arī sveces tika lietotas abos svētkos.
Senajiem latviešiem bijuši vairāki ticējumi un novērojumi, saistīti ar šo dienu, ko dažviet sauc rī par grabenīcu vai svecaini.
Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienas gaidīdams;
Nu atnāca Sveču diena,
Nu naudiņa jātērē.
- Sveču diena svinama ar svecēm un skaliem.
- Sveču dienā jālej sveces, tad tās degs gaiši un taupīgi.
- Ja Sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus.
- Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.
- Ja Sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara.
- Ja Sveču dienā apmācies laiks, tad zemniekam bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads.
- Sveču dienā daudz jāsmejas, lai pievilinātu prieku.
- Ja Sveču dienā puteņi graudus kaisa, tad būs laba raža.
- Ja Sveču dienā nopil no jumtiem tik daudz, ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads.
- Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad sagaidāms jauks pavasaris, bet, ja Sveču dienā salst, tad par siltu pavasari nav ko domāt.
- Ja Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
- Ja Sveču dienā sanāk tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, tad būs labs gads.
- Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasarī upes pilnas ūdens.
- Jauniem cilvēkiem Sveču mēnesī jāēd dzērvenes, tad tie pieņemsies skaistumā.
- Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
- Sveču dienā jācep gaļa, tad sivēni augs trekni.
- Sveču dienā jāvāra biezputra, tad govīm būs trekns piens.
- Lai govis nebizotu, tām Sveču dienā nedod dzert.
