Kādēļ plānot iepirkšanās procesu un ēdienreizes ir efektīvi?
Daži no mums mēdz plānot ikdienas iepirkšanos, daži nē. Viena iespēja – sapirkties vienreiz nedēļā, pārsvarā plānojot ēdienreizes visai nedēļai un piepildot ledusskapi svētdien, papildus nedodoties iepirkties līdz nākamajai svētdienai. Otra iespēja – doties uz veikalu katru otro dienu, lai sagādātu visu nepieciešamo nākamās dienas vajadzībām, nedomājot tālāk. Tiesa, ne vienmēr atliek laika katru otro dienu doties uz veikalu un stāvēt garās rindās – jo īpaši, darba dienu vakaros. Tāpat, iepērkoties tik bieži ir grūtāk izsekot līdzi saviem tēriņiem, ja tas ir tas, kam cenšamies pievērst uzmanību. Sapērkoties reizi nedēļā, summa, ko samaksājam, būs lielāka, toties rēķinot uz visu nedēļu – sanāks lētāk, kā pērkoties biežāk.
Ja vēlamies plānot savas un ģimenes maltītes, veidojot produktu sarakstu, varam pavisam vienkārši pārliecināties, ka ēdienreižu plānošana strādā, ja vien šādai sistēmai pievēršam uzmanību un ja to pieņemt visi ģimenes locekļi.
Kā visvienkāršāk uzsākt šādu iepirkšanos – plānotu un uz visu nedēļu? Piektdienā vai sestdienā varam sastādīt sarakstu jeb ēdienreižu kalendāru nākamajām 5-7 dienām. Varam ieplānot ko vēlamies pagatavot vai ēst katrā noteiktajā dienā un līdzi rēķināt, kādi produkti būs nepieciešami, lai konkrētās ēdienreizes taptu. Receptes bieži vien ir jau zināmas, varam pameklēt arī pavārgrāmatās, internetā un pajautāt draudzenei, kādas sastāvdaļas nepieciešamas kādam konkrētam ēdienam. Kad saraksts saplānots, atliek vien doties uz veikalu un sagādāt visu nepieciešamo un likt ledusskapī . Tā iespējams arī plānot veselīgākus ēšanas paradumus, vienā dienā ieplānojot zupu, nākamajā kādu citu ēdienu, bet trešajā dārzeņu salātus, jo īpaši vasaras sezonā.
Tas gan nenozīmē ka jāplāno pilnīgi viss, neizlaižot nevienu sīkumu un neatstājot vietu nelielām atkāpēm. Vasarā zaļumu sezonā iepirkt dilles, salātus vai lociņus uz nedēļu varētu būt diezgan sarežģīti – vismaz uzglabāšanas ziņā. Bet tam jau vairāk domāti tirdziņi, ne lielveikala plaukti.
Bet kāpēc gan ar to visu noņemties – kādi ir ieguvumi šādam iepirkšanās procesa plānojumam?
Pats galvenais – tas ir diezgan liels finansiālais ietaupījums. Kad iemācāmies gana precīzi saplānot nākotnes maltītes, izdodas ietaupīt līdz pat 30% (vai pat vairāk!) pārtikas produktu iegādei, kā arī izsekot līdzi naudas tērēšanai ir daudz vienkāršāk – viss vienā lielā čekā. Arī stresa šādi plānojot ir mazāk - tuvojoties ēdiena gatavošanas laikam, paņemam saplānoto sarakstu, sameklējam ledusskapī vajadzīgos produktus un sākam gatavot. Nav atceļā no darba jāiespringst uz domāšanu – ko tad šodien lai gatavo – viss jau iepriekš izlemts.
Bieži gadās arī tā, ka pārtiku, ko neapēdam, un kurai beidzas derīguma termiņš, izmetam ārā. Tas ir pārtikas zudums, kas atspoguļojas arī maciņā. Nepārdomāti pirkumi var novest pie izmesta ēdiena un bojā aizgājušiem produktiem. Bet, ja pirkumi un ēdienreizes ir plānotas, miskastē nonāk vien mizas un dabiskie pārtikas atlikumi. Šādi arī ietaupām laiku iepērkoties – nav ilgi jāstāv pie plauktiem veikalā, domājot, ko tad īsti pirkt. Saraksts rokās un liekam grozā to, ko esam jau paredzējuši. Sanāk daudz mērķtiecīgāka pārvietošanās pa veikalu vai tirgu, un arī retāka! Laicīgi sagatavojot ēdienreižu sarakstu, ir pietiekami laika apdomāt nākotnes ēdienreizes – sarakstā liekot veselīgākas, sezonālākas un arī ekonomiski izdevīgākas izvēles.
Nolemjot dažādot ēdienkarti, varam ieviest tajā līdz šim neiepazītus produktus vai ēdienus. Bet ja iepriekš zināmas un sagatavotas receptes, virtuvē pavadītais laiks krietni saruks. Nekādu skrējienu uz veikalu pēdējā brīdī, nekādu pārdomu pie atvērtām ledusskapja durvīm.
Ja nu saraksts ir sastādīts, bet pašai doties uz veikalu nav laika – ar sarakstu ir vieglāk deleģēt šo pienākumu kādam citam.
