Daudzveidīgā, tradīcijām un interesantiem ēdieniem bagātā lietuviešu virtuve
Lietuviešu nacionālā virtuve ir ļoti daudzveidīga un interesantiem ēdieniem bagāta. Katrā reģionā te ir savas īpašās, no sendienām saglabājušās receptes. Lietuviešu virtuves raksturīgākā īpašība- dažādas zupas (karstā- lai aukstumā sasildītos, savukārt, aukstā- lai karstā laikā atveldzētos).
Jau no seniem laikiem Lietuvā plaši izmanto pārtikā graudaugus, gaļu un piena produktus, neaizmirstot arī par dārzeņiem, augļiem un meža veltēm. Bet īpašā cieņā šeit, tāpat kā Latvijā, ir rudzu maize.
Ļoti populāri Lietuvā ir ēdieni, kas gatavoti no kartupeļiem, kā arī lietuviešu biezpiena sieri- skābi, saldi, cieti, mīksti, ar ķimenēm u.c. Senatnē saimnieces sieru ar medu cēla galdā, kad viesos bija ieradies negaidīts ciemiņš. Uz galda, protams, parādījās arī žāvēts kumpis (šķiņķis), desa un omlete.
Lietuvieši, tāpat kā latvieši, nekad nav dzīvojuši izolācijā un tas atspoguļojas arī viņu virtuvē. Ne mazums ēdienu patapināti no kaimiņu tautām jau tālā senatnē. Daži no tiem laika gaitā mainījušies, adaptējušies un tagad jau tos nevar nosaukt par svešas virtuves ēdieniem. Nu, piemēram, kartupeļu sacepums (kuģelis) nonācis Lietuvā no vācu virtuves un tagad to gatavo visi lietuvieši.
Gardēžiem paredzētas īpašas receptes: tīteņi ar zivīm, sautētas ribiņas vai cūkgaļas stilbiņš ar kāpostiem, garšaugos marinēts liellopa bifšteks, ar sēnēm pildīta vistas krūtiņa u. c.
Kaut arī Lietuva teritorijas ziņā ir neliela valsts, taču sadalīta vairākos etnogrāfiskos apgabalos. Katrā no tiem kulinārās gaumes ir atšķirīgas. Piemēram, žemaitieši (centrālās Lietuvas iedzīvotāji) dod priekšroku biezputrām un okroškai; augštaitieši- pankūkām, šiupinim un biezpienam,; dzūkaitieši- ēdieniem no griķiem, sēnēm, kartupeļiem; suvalkieši- kūpinātai gaļai, didžukulajam un kartupeļu desai.
No gaļas Lietuvā visvairāk pārtikā tiek patērēta cūkgaļa. To sāla, kūpina un vītina. No cūkgaļas gatavo skilandisu, kam pievieno garšvielas: sīpolus, ķiplokus, piparus. Šādi pagatavotu gaļu var ilgi uzglabāt. Termins skilandisa tiek pieminēts pat vēl ХVI - XVIII gadsimtu Lielās Lietuviešu kņazistes inventāru aprakstos. Ilgākai uzglabāšanai tiek gatavotas arī desas. Austrumu rajonos tās varāk žāvē, citos- kūpina.
Kad tiek kauta cūka, gatavo arī asinsdesu (vederai). Tai tiek pievienots kāds no sekojošiem produktiem: griķu vai miežu putraimi, vai rīvēti kartupeļi ar speķi. Ar sagatvoto masu piepilda resnās zarnas un cep cepeškrāsnī. Ēd karstas ar krējumu vai speķi.
Svarīgi produkti Lietuvā vienmēr bijuši piens un piena produkti: biezpiens, krējums, kā arī dažādi biezpiena sieri. Saldu biezpienu gatavo no svaiga piena, kam pievienots biezpiens, garšas uzlabošanai izmantojot olas un sviestu. Tie, protams, skaitās viskvalitatīvākie sieri, taču ātri bojājas.
Skābos sierus gatavo no saskābuša piena, dažreiz tiem pievienojot krējumu un garšvielas. Šie sieri nav tik augstvērtīgi, taču tos var ilgāk uzglabāt un pat kaltēt.
Žemaišiem jau izsenis garšojis (un garšo joprojām) kastinis, kas tiek gatavots no krējuma un sviesta ar garšvielu piedevām.
No dārzeņiem lietuviešu virtuvei raksturīgi kartupeļi, kāposti un bietes. Senāk, kad skābēja kāpostus, bieži vien muciņas dibenā ielika pāris šķēles rudzu maizes.
Kā zināms, lietuvieši pieņēma kristietību samērā vēlu- XIV - XV gadsimtos, tāpēc ļoti ilgi šeit saglabājās pagānu parašas un ticējumi. Arī kristietības pieņemšana darīja savu- tika ieviesti reliģiozi svētki un gavēņi. Piemēram, parādījās Ziemassvētku vakariņas- ēdieni no zivīm, sēnes, ķīseļi un kukulaičai (sližukai) jeb mīklas gabaliņi, kas tiek pasniegti ar magoņu pienu. Tāpat lietuvieši sāka svinēt užgaveni (masļeņica), kura laikā cepa miltu vai kartupeļu pankūkas, bet žemaitieši no zirņiem, kartupeļiem un treknas cūkgaļas, dažreiz pievienojot grūbas, vārīja šiupinis.
Vēl vieni svētki, kas ienāca lietuviešu dzīvē, bija Lieldienas, kurām tika cepti pīrāgi, gatavoti gaļas ēdieni un margučajs (krašenki).
Ja runājam par dzērieniem, tad, protams, jāpiemin medus dzērieni, kas minēi arī dažādos vēstures avotos kā obligāti lietuviešu un prūšu dzērieni. Vairāku gadu simtu garumā, līdz pat 18.gadsimtam dzērienu valdnieks Lietuvā bija nacionālais Midus. Arī šodien pēc senām receptēm tiek ražoti dažāda stipruma medus dzērieni.
Nevar nepieminēt arī uzlējumu "Trīs deviņnieki" ("Trejos devynerios"). Daži eksperti pat apgalvo, ka šī dzēriena izgatavošanā lietuviešiem pieder līderība Eiropā. "Trīs deviņnieki" ir alkoholisks dzēriens, kas uzliets uz 27 dažādām zālītēm un izturēts līdz gatavībai skābarža mucās. Lietuvā šo uzlējumu dzēra jau XIII gadsimtā, to ņēma līdzi karagājienos kā ārstniecības līdzekli sasirgušajiem karavīriem.
Tāpat Lietuva ir īsta paradīze alus cienītājiem. Šeit tiek ražoti vairāki desmiti dažādu marku šī lieliskā dzēriena, jo lietuvieši, tāpat kā latvieši, jau izsenis dzer alu. Visbiežāk tas tiek gatavots no miežiem, retāk no rudziem un kviešiem. Lai panāktu lielāku putojamību, iesalam pievieno zirņu miltus. Bet žemaiši bieži vien gatavo alu no sausiņiem, apiņiem un cukura. Tāpat no sausiņiem tiek gatavots kvass. Agrākos laikos šo procesu vienmēr veikuši tikai un vienīgi vīrieši.
Cepelīni
Nepieciešams:
Cepelīniem:
3-4 lieli bez mizas vārīti un saspaidīti kartupeļi,
1 kg nomizotu un uz kartupeļu rīves sarīvētu kartupeļu,
sāls,
malti melnie pipari.
Pildījumam:
1 tējkarote sviesta,
1 smalki sakapāts sīpols,
300 g maltas cūkgaļas,
1 tējkarote smalki skapāta majorāna,
1 tējkarote smalki sakapāta timiāna,
malti melnie pipari,
sāls.
Piedevām:
200 g kūpināta bekona šķēlīšu,
2 ēdamkarotes smalki sakapāta majorāna,
200 ml skāba krējuma.
Pagatavošana:
1. Sarīvētos kartupeļus ietin marlē, un atsevišķā traukā no tiem izspiež lieko šķidrumu. Šķidrumu nostādina, nolej, bet apakšā nostājušos kartupeļu cieti pataupa.
2. Notecinātos rīvētos kartupeļus ieliek lielā bļodā, pieliek nostādināto cieti, vārītos saspaidītos kartupeļus, sāli, piparus un rūpīgi samīca.
3. Gatavo cepelīnu pildījumu: pannā uz vidējas uguns izkausē sviestu, pievieno sasmalcinātos sīpolus un cep, nepārtraukti maisot, apmēram 2 minūtes. Pievieno malto cūkgaļu un turpina cept, līdz gaļa labi izcepusies (čurkstoša). Pievieno majorānu, timiānu, sāli, piparus un labi samaisa.
4. No apmēram divām ēdamkarotēm kartupeļu masas izveido pankūku, tās vidū ieliek sagatavoto pildījumu, pāri pārloka maliņas. Viļājot rokās, izveido cepelīnam cilindrisku formu, tāpat dara ar visiem cepelīniem.
5. Cepelīnus uzmanīgi liek iepriekš sagatavotā katlā vārošā ūdenī un vāra apmēram 30 minūtes, ik pa laikam uzmanīgi apmaisot. Kad cepelīni būs gatavi, tie pacelsies virs ūdens.
6. Izmantojot putu karoti, gatavos cepelīnus izņem no katla un liek uz šķīvja.
7. Pirms pasniegšanas cepelīnus pārlej ar krējumu un pārkaisa ar kubiņos sagrieztu un apceptu kraukšķīgu bekonu un sasmalcinātu majorānu.
Ieskaties! Tas ir noderīgi!
Šī Apgādā Zvaigzne ABC izdotā grāmata ir Austrumeiropas un Centrāleiropas virtuves ekspertes Silvenas Johanas Lautas savdabīgs skatījums uz trim Baltijas valstīm – to vēsturi, kultūru un tradicionālo virtuvi.
Grāmatā iekļautas vairāk nekā 60 receptes, kas izkārtotas piecās tematiskās nodaļās – no zupām līdz saldajiem ēdieniem un konditorejas izstrādājumiem. Iepazinies ar izsmeļošajām instrukcijām un aplūkojis krāsainos fotoattēlus, arī nepieredzējis pavārs spēs savā virtuvē uzburt kārdinošus pārsteigumus, tostarp Latvijā iecienīto grūbu un sēņu zupu, lietuviešu slavenos cepelīnus vai ābolu un mandeļu siera kūku igauņu gaumē. Šie un citi Baltijā populāri ēdieni iepriecinās pat visprasīgāko gardēdi!
Grāmata nopērkama visās Zvaigzne ABC grāmatnīcās.