Nevalstiskās organizācijas aicinās Saeimu glābt bērnus no bērnunamiem

Latvijā ir vairāk kā 8000 bērnu, kuru vecāki dažādu iemeslu dēļ rūpes par saviem bērniem
atdevuši radiniekiem vai sabiedrībai. Neskatoties uz to, ka esošais normatīvais regulējums bērnu
tiesību jomā paredz, ka bērnu ievieto institūcijā tikai tad, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav
iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa, gandrīz 2000 bērnu vēl joprojām atrodas
institucionālajā aprūpē.

Īpaši samilzusi problēma ir bērnu līdz 3 gadu vecumam aprūpe valsts sociālās aprūpes centros,
jo tieši šajā vecumposmā institucionālā vide visvairāk ietekmē bērna emocionālo, kognitīvo un
fizisko attīstību.

Konferences laikā informēsim par sekojošām tēmām:

NVO loma alternatīvu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem;
Ārpusģimenes aprūpes sistēmas attīstība;
Aizbildnības loma un nākotne;
Audžuģimeņu kustības attīstība, specializācija un atbalsta sistēmas nodrošināšana (labās prakses piemērs no Rīgas pašvaldības);
Adopcija – riski un iespējas;
Labās prakses piemēri no Ziemeļvalstu pieredzes;
Jelgavas novada pieredze veicinot bērnu aprūpi ģimeniskā vidē;
Ārvalstu eksperta ziņojums par aktualitātēm deinstitucionalizācijas jomā Eiropas savienībā un citās valstīs.

Konferencē aicināti piedalīties pārstāvji no LR Saeimas, Labklājības ministrijas, pašvaldībām un
nevalstiskajām organizācijām.

Alternatīvās bērnu aprūpes alianse apvieno nozares nevalstiskās organizācijas, kas ikdienā
strādā bērnu aprūpes jomā. Šajā aliansē ietilpst: biedrība “Latvijas SOS Bērnu ciematu
asociācija”, biedrība “Azote”, nodibinājums “Fonds Grašu bērnu ciemats”, nodibinājuma “Sociālo
pakalpojumu aģentūra”, struktūrvienība “Audžuģimeņu centrs”, profesionālo audžuģimeņu
apvienība “Terēze”, biedrība “Zvannieku mājas”, Latvijas audžuģimeņu biedrība,
biedrība “Asociācija “Dzīvesprieks””, nodibinājums “Fonds Žubīte”.

Ar šīs konferences palīdzību Alianse vēlas panākt, lai Latvijā tiktu izstrādāts praktisks plāns
ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidei, kas ietvertu normatīvo aktu sakārtošanu, pasākumus
audžuģimeņu kustības tālākai attīstībai, iespējamai diferenciācijai, atbalsta sistēmas pilnveidei
aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem un alternatīvu sociālo pakalpojumu attīstību.