Piecgadīgajam Oliveram no Preiļiem nepieciešama palīdzība smagas slimības ārstēšanai
Piecgadīgajam Oliveram ir invaliditāte un vesela virkne smagu diagnožu. Dzemdību traumas dēļ zēns ir smagi slims kopš dzimšanas. Viņa mamma Sintija ir pilnībā veltījusi sevi dēlam un dara visu iespējamo, lai atvieglotu viņa stāvokli.
Mēs iepazināmies ar Sintiju un mazo Oliveru pirms gada. Pērn “Zaļās lampas” draugi palīdzēja savākt nepieciešamo naudas summu, lai daļēji apmaksātu mazuļa ārstēšanu. Taču apstāties nedrīkst. Sintijai joprojām un arvien ir ļoti nepieciešams mūsu atbalsts.
“Nav viegli lūgt palīdzību, bet Oliveram ir jāturpina virzīties uz priekšu, tāpēc lūdzu jūsu atbalstu, lai palīdzētu apmaksāt ārstēšanu un rehabilitāciju, kas nepieciešama, lai Olivera veselība turpinātu uzlaboties,” raksta Sintija.
Sintija un viņas misija
Olivera mammai Sintijai ir 26 gadi. Viņa ir trausla, sīka un izskatās ļoti jauna. Taču viņas dzīvi jau no paša sākuma ir grūti nosaukt par vieglu.
Sintija ir dzimusi un uzaugusi laukos, 20 kilometrus no Preiļiem. Kad meitene mācījās pamatskolā, vecāki atdeva viņu audzināšanā tantei, pie kuras nācies ļoti daudz un grūti strādāt. Sintija ļoti vēlējās iegūt izglītību, tāpēc pēc skolas viņa iestājās Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma vietējā nodaļā turpat, Preiļos, lai apgūtu ēdināšanas pakalpojumu specialitāti.
Kādā zaļumballē Sintija iepazinās ar Olivera tēvu. Drīz viņi sāka dzīvot kopā. Kad piedzima Olivers, Sintijas dzīve krasi mainījās.
Dzemdības bija ļoti smagas. Mazulis piedzima ar kājiņām pa priekšu un guva galvas traumu. Taču, kā stāsta jaunā māmiņa, slimnīcā nekādus īpašus izmeklējumus bērniņam neveica – ārsti neuzskatīja par vajadzīgu ne pārbaudīt galviņu, ne veikt MRT. Pēc dažām dienām viņus vienkārši izrakstīja mājās.
Kas zina, kā būtu iegrozījusies dzīve, ja diagnoze būtu noteikta uzreiz pēc dzimšanas. Iespējams, nebūtu bijis tik nopietnu komplikāciju, kādas Oliveram ir šodien. Taču tagad ir par vēlu kavēties pagātnē – bērniņš ir jāārstē. Turklāt,- nepārtraukti.
Sākumā viss šķita salīdzinoši normāli. Zēns auga, mēģināja izrunāt vārdiņus, sāka stāvēt kājās. Bet 10 mēnešu vecumā sākās komplikācijas. No galvaskausa sāka izvirzīties kauli. Kādu nakti sākās spēcīga asiņošana.
Bērnu aizveda uz slimnīcu. Sākās ilgs ārstēšanās process. Taču, kā saka Sintija, “man radās iespaids, ka visi tikai meklē vainīgos, lai noveltu atbildību citiem.”
Turklāt, kad Olivers bija slimnīcā, viņa nodaļā sākās gripas epidēmija. Slimība nepasaudzēja arī Oliveru, izraisot ļoti nopietnas plaušu komplikācijas. Ārsti ilgi ārstēja viņam pneimoniju, taču tās sekas ir jūtamas joprojām.
Šobrīd Oliveram ir invaliditāte un vesels komplekss smagu diagnožu, tostarp, spastiskā tetraparēze, simptomātiskā epilepsija, binokulārais aklums, skolioze un kifoze. Un tas vēl nav viss. Zēns nestaigā un nespēj apzināti runāt. Viņam ir traucēta koordinācija, deformēti roku un kāju kauliņi, izliektas locītavas. Turklāt viņam ir redzes problēmas. “Precīzāk sakot, viņš neredz vispār,” stāsta Sintija. “Viņš spēj atšķirt tikai gaismu un tumsu.”
Sintija ir ļoti laba mamma. Viņa visu savu laiku velta dēlam un cenšas atvieglot viņa stāvokli. Taču, dzīvojot tālu no Rīgas, viņas iespējas ir ļoti ierobežotas. Tomēr Sintija cenšas nepalaist garām nevienu no tām.
Piemēram, viens seanss pie osteopāta izmaksā 70 eiro, un Oliveram ir vajadzīgi vismaz četri šādi seansi mēnesī. Pastāvīgi nepieciešama arī fizioterapija, ergoterapija un citas procedūras. Visu sarežģī tas, ka viņi dzīvo tālu no Rīgas, faktiski – no civilizācijas. Lai tiktu pie labiem speciālistiem, Sintijai ir jāved Olivers uz galvaspilsētu – tas ir tālu un dārgi, turklāt vēl ir jāmaksā par palikšanu Rīgā.
Sintija ļoti mīl savu dēlēnu. Viņa neatiet no viņa ne uz mirkli. “Olivers ļoti mīl vannoties, viņam patīk mūzika un vēl viņš dievina suņus,” stāsta Sintija par savu dēlu. Sev viņa neko nelūdz un sapņo kaut nedaudz atpūsties. Taču pagaidām tas nav iespējams.
Pārmaiņas gada laikā
Pēdējā gada laikā, pateicoties nepārtrauktai rehabilitācijai un mammas neatlaidībai, Olivera veselības stāvoklis ir nedaudz uzlabojies. “ABR terapijas kurss ar Beļģijas ārstiem, ko esam uzsākuši, ir ļoti palīdzējis. Olivers tagad var ilgāk gulēt uz vēdera bez sasprindzinājuma, viņa krūšu kurvis sāk izlīdzināties, viņš var labāk pagriezt galvu dažādos virzienos,” stāsta Sintija, ”Mēs esam ļoti priecīgi, ka beļģu ārsti ir piekrituši braukt uz Rīgu 3 reizes gadā. Nodarbības ir jāturpina.”
Olivers regulāri nodarbojas ar fizioterapeitu un audiologopēdu, viņš ir izgājis “Tomatis” dzirdes stimulācijas programmu un vienu cilmes šūnu terapijas kursu. Divas reizes gadā Olivers saņem rehabilitāciju Rīgas Svētās Sofijas centrā un vienu reizi gadā (valsts programmas ietvaros) - Vaivaru rehabilitācijas centrā.
Oliveram ikdienā nākas nēsāt ortopēdiskos aparātus, turklāt Sintija ar viņu mājās katru dienu cītīgi vingro. Viņa rūpējas par dēlu cauru diennakti, jo medikamenti viņam ir jādod stingri pēc grafika. Turklāt puisēns ir jābaro galvenokārt caur zondi, lai gan pēdējā laikā viņš ir iemācījies nedaudz ēst ar muti, bet tikai kārtīgi sasmalcinātu ēdienu.
Sintija nav gatava padoties. Viņa apzinās, ka viņas bērnam var palīdzēt tikai visaptveroša programma, kas ietver daudzas dažādas metodes.
“Mēs esam atraduši to, kas darbojas, un mums ir svarīgi virzīties uz priekšu, pat ja šie solīši ir ļoti mazi. Visas šīs aktivitātes pamazām kaut ko maina un ļauj mums ar Oliveru dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi. Mēs cenšamies paši apmaksāt terapijas, kad vien tas ir iespējams, bet visas nepieciešamās procedūras un braukšana uz Rīgu izmaksā pārāk dārgi,” atzīst Sintija.
“Pēc visām terapijām Olivers ir kļuvis aktīvāks, viņš cenšas kustināt rokas, izrāda vairāk emociju, cenšas pateikt dažas zilbes, dažreiz kādu vārdu, bieži vien emociju līmenī. Bet arī tas mums ir sasniegums,” saka mamma. Pat visgrūtākajā situācijā viņa atrod mirkļus, lai justos laimīga.
Kā palīdzēt Oliveram
21. novembrī Oliveram paliks 6 gadi. Sintija sapņo sagaidīt dēla dzimšanas dienu ar pārliecību, ka arī nākamgad viņi varēs turpināt ārstēšanos. Viņai ir vajadzīga mūsu palīdzība, lai kaut nedaudz atvieglotu sava dēliņa dzīvi.
Kompleksai gada terapijai nepieciešami 10 990 eiro. Šajā summā ietilpst: ABR terapija (trīs kursi gadā) - 6150 eiro, Tomatis terapija (4 reizes gadā) - 2240 eiro, ka arī neirosensorās rehabilitācijas kursu Rīgas Svētās Sofijas centrā (2 reizes gadā) - 2600 eiro.
Sintija ar Oliveru vienu reiz ir bijusi arī Slovākijas klīnikā, kur tika veikta cilmes šūnu terapija. Mamma ļoti cer, ka tuvākajā laikā izdosies turp aizbraukt vēl uz 3 kursiem, taču tam nepieciešami lieli līdzekļi, un viņa skaidri saprot, ka šīs iespējas ir atkarīgas tikai un vienīgi no finanšu iespējām. Oliveram un viņa mammai ir nepieciešams mūsu atbalsts.
Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas 5-gadīgā Olivera atbalstam līdz 19. novembrim. Maksa par zvanu 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris arī īpašu ziedojumu kontu Oliveram. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. Nr. 50008218201
Konta nr. LV36 CBBR 1123 2155 00230
SWIFT: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Ziedojuma mērķis: Zaļā lampa. Oliveram Armanam
Labdarības fondam BeOpen ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ļauj ziedotājiem saņemt nodokļu atvieglojumus.
