Kā likumā definēta pašnodarbinātā persona?

Metodiskie norādījumi par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja - ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu, izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu.

Izraksts no Metodisko norādījumu trešās sadaļas:

III. Pašnodarbinātā persona

4. Tā ir persona, kura gūst ienākumu kā:
4.1. persona, kas veic individuālo darbu;
4.2. persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku, citu autortiesību pārņēmēju un autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību) saņēmēju, kurš ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīds;
4.3. zvērināts notārs;
4.4. zvērināts advokāts;
4.5. zvērināts revidents;
4.6. zvērināts tiesu izpildītājs;
4.7. prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists;
4.8. cita fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja (piemēram, namīpašnieks, zemes iznomātājs), izņemot tās, kuras veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi;
4.9. persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem;
4.10. zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), izņemot tos, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi;
4.11. individuālais komersants.

5. Par apliecinājumu tam, ka fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir uzskatāma nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība.

6. Ja persona ir saimnieciskās darbības veicēja un iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, bet viņai nav izsniegta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, tad tā nav uzskatāma par pašnodarbināto personu.

7. Zemnieku saimniecības īpašnieks, kurš nav darba tiesiskajās attiecībās ar citiem darba devējiem, var būt:
7.1. pašnodarbinātais - ja pats veic šīs zemnieku saimniecības vadības funkciju un šajā saimniecībā nav iecelts pārvaldnieks;
7.2. nepakļauts valsts sociālajai obligātajai apdrošināšanai - ja uzņēmumā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks nenodarbojas ar uzņēmuma vadību;
7.3. darba ņēmējs - ja zemnieku saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks noslēdz darba līgumu ar uzņēmuma pārvaldes institūciju.

8. Likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" nosaka, ka uzņēmuma pārvaldes formu nosaka īpašnieks. Individuālā uzņēmuma īpašnieks var pārvaldīt savu uzņēmumu pats, kā arī ar pārvaldnieka vai koleģiālas pārvaldes institūcijas starpniecību. Tādā gadījumā pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts statūtos vai nolikumā.

9. Ja uzņēmums nepieņem statūtus vai neizstrādā nolikumu, uzņēmuma pārvaldnieka pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts uzņēmuma īpašnieka un pārvaldnieka darba līgumā.

10. Personai, kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību) un vienlaikus ir darba ņēmējs saskaņā ar Likuma 1.panta 2.punktu, ir tiesības neveikt obligātās iemaksas no tā ienākuma, kuru tā guvusi autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) veidā. Gadījumā, ja šī persona izvēlas neveikt obligātās iemaksas no minētā ienākuma, tad metodisko norādījumu 18.punktā norādīto ziņojumu tā neiesniedz.

11. Ja persona, kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), vienlaikus ir arī darba ņēmējs (saskaņā ar Likuma 1.panta 2.punktu) un izvēlas veikt arī obligātās iemaksas no tā ienākuma, kas gūts autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) veidā, tad šīs obligātās iemaksas tiek veiktas atbilstoši pašnodarbinātajam noteiktajai obligāto iemaksu likmei un pašnodarbinātajam noteiktajā kārtībā un termiņos.

12. Ja persona, vienlaikus gūstot vairākus ienākumus, atbilst pašnodarbinātā un darba ņēmēja kategorijai, tad obligātās iemaksas tā veic no visiem ienākumiem.

Piemērs

Zvērināts advokāts nodarbojas ar advokāta praksi un atbilst pašnodarbinātās personas statusam, par ko attiecīgi veic obligātās iemaksas vismaz no Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša objekta. Turklāt advokāts strādā arī universitātē par lektoru - pilda pasniedzēja funkcijas. Obligātās iemaksas no viņa pasniedzēja - lektora algas ieturēs darba devējs - universitāte, jo advokāts ir darba ņēmējs.

13. Ja persona, gūstot vienu un to pašu ienākumu, vienlaikus atbilst pašnodarbinātās personas un darba ņēmēja kategorijai, tad obligātās iemaksas tā veic atbilstoši darba ņēmējam noteiktajai likmei un kārtībai.

Piemērs

N.Zālītis nodibina SIA "Zālīša aptieka", kurā, saņemot ienākumus tikai no prakses farmaceita darbības, veic farmaceita un uzņēmuma vadītāja funkcijas. Saskaņā ar Likuma 1.panta 3.punkta "g"apakšpunktu N.Zālītis ir uzskatāms par pašnodarbināto personu kā prakses farmaceits un vienlaikus - atbilstoši Likuma 1.panta 2.punkta "b"apakšpunktam - par darba ņēmēju kā uzņēmuma īpašnieks, kurš veic šā uzņēmuma operatīvās vadības funkcijas. Piemērojot Likuma 6.panta piecpadsmito daļu, N.Zālītis par aptiekā gūto ienākumu veic obligātās iemaksas atbilstoši darba ņēmējam noteiktajai likmei un kārtībai.

14. Pašnodarbinātā statuss neizslēdz iespēju personai kļūt par darba devēju (gan par darba devēju - fizisko personu, gan kā uzņēmuma pārstāvi, kad darbinieku pieņem darbā juridiskā persona - zemnieku saimniecība), izņemot gadījumu, kad persona ir individuālā darba veicēja. Saskaņā ar likumu "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" individuālais darbs ir uzņēmējdarbība, ko fiziskā persona veic patstāvīgi, neizmantojot algotu darbaspēku. Tomēr individuālā darba veicējiem nav aizliegts nodarbināt citas personas tādos darbos, kas nav saistīti ar individuālā darba veikšanu.

Piemērs

Individuālā darba veicējs apstrādā ādu. Viņš var pieņemt darbā dārznieku vai auklīti, bet ne palīgstrādnieku, kurš palīdzēs ādas apstrādē.

Info: Par "Metodisko norādījumu par pašnodarbināto,...