Kādi mēdz būt mūsu "jā", un kāpēc piekrītot, tomēr sakām "nē"?
Pārliecināta lēmuma pieņemšana vai daļēji apšaubīta piekrišana, šaubas un gatavība nekavējoties spert soli atpakaļ... Īsajam vārdiņam “jā” ir daudz slēptu nozīmju. Kādas tās ir?
Kādi mēdz būt “Jā”
"Jā" visam, ko dzīve piedāvā un ko nav mūsu spēkos mainīt. Gudrība vai neizbēgamā pieņemšana - ja spēki ir nevienlīdzīgi, ja paša intereses nav īpaši svarīgas vai attiecībām ir liela vērtība. "Jā" realitātei šeit un tagad, saskaņā ar dzenbudisma tradīciju.
"Jā" visam negaidītajam, nezināmajam, neplānotajam. Zinātkāre, ziņkāre, atteikšanās no rutīnas, jauneklīgs entuziasms, spontānums, grūtību pārvarēšanas azarts... Ja mērķa sasniegšana tā vērta, ir vērts riskēt. Šis "jā" nozīmē atvērtumu visiem dzīves izaicinājumiem.
Jā, es uzņemos atbildību, uzstāju un parakstos. Tas ir spēcīgas, par sevi pārliecinātas personības vai tādas, kura vēlas tāda izskatīties, paziņojums. Tā notiek, ja ir vēlme visu kontrolēt, justies vajadzīgam un nezaudēt statusu. Tas ir arī cilvēka, kurš uzņemas atbildību “jā” (“Es zinu, ko daru, apzinos sekas”).
Jā, tā ir taisnība. Ar šo paziņojumu mēs atzīstam sarunu biedra argumentus un vienlaikus mūsu pašu maldus. Šāds "jā" ļauj pieņemt savas kļūdas kā pieredzi, lai virzītos tālāk.
Jā, ja tā vēlaties. Atzīt uzvaru var likt nogurums, vienaldzība vai pakļāvīgs raksturs. Lai pats izlemj, rīkojas, kā viņš vēlas. Tas mūs neskar.
“Jā” teikt mudina hierarhija, bailes, iespējams izdevīgums. Mēs piekrītam, lai ar mums būtu apmierināti, lai iepriecinātu citus vai lai viņiem izdabātu, lai iegūtu īsu miera, atelpas brīdi, komandas labā vai lai iemidzinātu pretinieka modrību, vienlaikus sagatavojot kaut ko pavisam citu, nekā izlikāmies piekrītam.
Jā, jo tas atbilst manām vēlmēm. Tā ir tāda cilvēka patiesa un uzticama piekrišana, kurš uztur saikni ar savām vajadzībām, rūpējas par sevi un citos gadījumos var tikpat stingri un pārliecinoši pateikt nē.
Kāpēc mēs sakām "nē", pat ja vēlētos teikt "jā"
1. Tāpēc, ka dodam priekšroku nenoteiktībai
Nesakot “jā”, mēs glābjam sevi no realitātes, kas varētu sagraut mūsu iekšējo līdzsvaru. Tas ir veids, kā palikt nenoteiktībā, un zīme, ka šī tēma mums ir svarīga. Kad likmes ir lielas, nav viegli ieņemt skaidru nostāju. Neteikt “jā” nozīmē neuzņemties saistības un atbildību.
2. Tāpēc, ka vēlamies palikt ēnā
“Jā” mūs nostāda neaizsargātā stāvoklī, jo, sakot “jā”, mēs paziņojam par savu vēlmi un nostājamies visu priekšā. Sakot “jā” riskējam tikt noraidīti, pazemoti un pārprasti.
Piemēram, atteikšanās no paaugstinājuma ļaus saglabāt ierasto dzīvesveidu, izvairīties no šķēršļiem un, pats galvenais, no briesmīgās patiesības, kuru mēs zinājām, bet kas kļūs skaidra citiem: "Es nevarēšu tikt galā. "
3. Tāpēc, ka mums pietrūkst drosmes
Lai pieņemtu pārliecinātu lēmumu, mums vajadzīgas zināšanas un spēja tās pielietot praksē. Un vēl jāspēj pārliecināt citus par jūsu izvēles pareizību un kontrolēt baiļu izpausmes, kas pavada lēmumu pieņemšanu. Citiem vārdiem sakot, mums jāpārvalda garīgo spēju (zināšanu), uzvedības (mūsu rīcības) un emociju triāde.
Drosme mudina mūs paust savu viedokli, kas nepatiks visiem, jo bezdarbības cena būtu pārāk augsta, un tajā brīdī mēs beidzot nolemjam pateikt “jā”.
