Atpūta Hurgadā un tās apkārtnē, iespaidi un praktiski ieteikumi

Šis apraksts droši vien, ka būs noderīgāks cilvēkiem, kas uz Ēģipti nebrauc tikai gulēt laiski pludmalē vai tikai izklaidēties vietējos klubos utt. Manas personīgās domas – šīs lietas tikpat labi var arī Latvijā darīt:)

Iepriekš nebiju bijis musulmaņu zemēs, tāpēc iegūtā pieredze bija vēl interesantāka. Tipiskam eiropietim tur viss liksies aizraujošs un nepazīstams. Tiesa, to lieliski izmantos vismaz pirmajās dienās dažādi tirgotāji un taksisti:)

Izvēloties ceļojuma vietu starp 2 tipiskajām – Šarmelšeihu un Hurgadu, vairāk simpatizēja tomēr Hurgada, jo tajā ir gan rajoni, kas domāti tūristiem, gan vietējo rajoni, manuprāt – lielāks kontrasts un piedzīvojumi atrodami tieši tur (Šarmelšeiha vairāk domāta, manuprāt, tipiskiem atpūtas tūristiem). Kā arī nianse – ekskursijas no Šarmelšeihas ir dārgākas, nekā tāda paša veida ekskursijas no Hurgadas, jo pieņemts, ka uz Šarmelšeihu dodas naudīgāki tūristi.

Par pašu ceļojuma pirkšanu – jau sākotnēji tika nolemts iegādāties kompleksu tūrisma piedāvājumu, taču pērkot to dažas dienas pirms ceļojuma (last minute). Kad pienāca izvēlētais ceļojuma laiks, ar diezgan lielu pārsteigumu secināju, ka pēdējā brīža piedāvājumi no Rīgas ir aptuveni 2x dārgāki, nekā identiski piedāvājumi no Viļņas.

Ielidojot Hurgadā, patīkama sutoņa pēc Latvijas mīnusiem. Lidostā gan diezgan liels bardaks – tūristu masas no dažādām kompānijām meklē savus aģentus, visi diezgan haotiski virzās šurp, turp. Braucot ar transfēra autobusu uz viesnīcu, pārsteidza tas, ka aptuveni 40% mājas (laikam viesnīcas) ir puspabeigtas, iespējams, ka aptrūkusies nauda vai speciāli iesāktas ar domu pabeigt vēlāk. Bet pie tā pierod, jo ne 2 minūtes nepaiet neredzot kādu nepabeigtu māju (kurās katrā dzīvo cilvēki – vai nu sargi, vai bezpajumtnieki).

Nauda.

Ēģiptē norēķināties var gan ASV dolāros, gan vietējā naudā – paundos (angliski). 1 USD = 5,5 paundi vai 1 EUR = 7,5 paundi vai vienkāršā 10 santīmi;) Silti iesaku te izmainīt latus uz dolāriem un tur izmainīt dolārus uz paundiem, jo maksājot dolāros, vienmēr cenas tiks noapaļotas par sliktu pircējam, kā arī cenas mistiski vienmēr tiek noteiktas lielākas, nekā vietējā valūtā. Laikam vietējie cer, ka maksājot dolāros, cilvēki neorientējas vietējās cenās. Veikalos cenas uz precēm sastopamas ļoti reti, gandrīz vienmēr vienkārši jājautā pārdevēja, cik, kas maksā, nu, un cena jau tiek izdomāta tad uz vietas. Silti iesaku iemācīties arābu ciparus – nav grūti – kaut vai no 1 – 10. Ja būs cenas, varēsiet sekot līdzi. Bijām kādā veikalā (uz precēm bija cenas), kur prasījām par kādas preces cenu, pateica – 20 paundi, uz cenas rakstīts ar arābu cipariem 13:D Pierādījām pārdevējam, ka pazīstam arābu ciparus un dabūjām preci par īsto cenu – pat vēl nokaulējām:)

Ne visur var kaut ko nokaulēt – pērkot ekskursijas, no 50 usd var nokaulēt kādus 5-15 usd, bāros principā neko nevar nokaulēt, ir arī veikali, kur ir kases aparāti un tur pasmiesies, ja gribēsi kaulēties. Lielākā kaulēšanās jāveic ar taksistiem un ielu bodīšu tirgotājiem. Tur gan – jāsaka zemāko un smieklīgāko cenu, lai panāktu rezultātu. Takši – pirmajā dienā par aptuvini 10-15km braucienu samaksāju 5-6 dolārus, kas ir nesamērīgi augsta cena:D Pēdējās dienās tikai sapratu īsto cenu – šādus attālumus viņi brauc par 5 paundiem (50 sant.) Vienalga – 1 vai 5 cilvēki sēž mašīnā. Nestādiniet takšus – viņi paši apstājās – tad vienkārši jautājiet – vai aizvedīsiet mūs par 5 paundiem uz vēlamo vietu – noteikti sekos, nē – mazākais ko tur vedu ir 10 -15 paundi, sakiet – es jau 4 dienas te braukāju par 5 paundiem, ja nē, nē – labi, varbūt 2-3 takši nepaņems – nākamais paņems;) Nu – vairāk par 10 paundiem (1ls) Hurgadas robežās maksāt taksim – tā jau būs izšķērdība;) Un naudu dodiet tikai kāpjot ārā. Neklausieties viņu runas par tālo ceļu un citas lietas, iedodiet naudu, cik runājāt un vnk ejiet prom- nereti viņi mēdz ķert „uz muļķi”;) Var pārvietoties arī ar sabiedrisko autobusu, vai mikriņiem, kas arī braukā ar takšu oranžajiem numuriem – tur būs cena 1-3 paundi (10-30 sant.) no cilvēka. Tikai pašiem jāseko līdzi, kur kāpt ārā. Var arī jautāt vietējiem – viņi visi gandrīz runā angliski (daudzi arī krieviski).

Ārpus pilsētas braucot ar satiksmes autobusu arī cenas smieklīgas – piemēram, no Hurgadas līdz El Gounai (ap 30km) cena no personas 5 paundi (50 sant.).

Par paundiem mazākas ir piastras, bet tās gandrīz nekur nevajag izmantot, jo cenas parasti ir bez piastrām.

Preces vienmēr būs nopērkamas paundos, ekskursijas (ar kuteri, safari, Kaira, Luksora) – dolāros, tāpēc arī dolārus vēlams tomēr nedaudz saglabāt.

Visur figurē vietējo cenas un tūristu cenas. Mums paveicās, ka sadraudzējāmies ar vietējo iedzīvotāju, kurš mums nopirka šādas tādas preces un izvadāja pa vietējām iestādēm, kur uzreiz jutām cenu atšķirību, jo viņš maksāja. Piemēram, cigaretes Kent – viena paciņa mums veikalā maksāja 85 santīmus, viņa – 45 santīmus. Benzīns tur maksā 4 litri par vienu dolāru. Jeb 2 paundi (20 sant.) par litru.

Neiesaku ēst Makdonaldos (Hurgadā ir 2) Cenas pat salīdzinot ar mūsējām ir milzīgas.

Ekskursijas.

Noteikti pāris dienas jāpavada ekskursijās Hurgadas apkārtnē. Izvēles iespējas daudz – pēc katra interesēm. Niršana, diena uz kutera ar salu apskati un snorkelēšanu, safari ar džipiem, bagijiem vai kvadrocikliem, brauciens ar zemūdeni, akvaparks, tālās ekskursijas uz Luksoru, Kairu, Aleksandriju. Visas ekskursijas Hurgadā vai tās apkārtnē var droši pirkt un kaulēties ar vietējiem (piedāvājumi ir gan viesnīcu pludmalēs, gan gājēju ielās). Mums diena uz kutera ar salu apskati un atpūtu uz tām, peldēšanos, snorkelēšanu gar koraļļiem un pusdienām izmaksāja katram 20 usd. Safari 5h ekskursija ar kvadrocikliem, braucot 53km cauri tuksnesim uz kalniem pie beduīniem, ar iekļautām vakariņām, ūdenspīpēm utt izmaksāja 45 usd 2 personām. Šīs cenas par 10-15usd nokaulējām. Tūroperatoru piedāvājumi uz šīm ekskursijām ir krietni dārgāki. Taču, tālās ekskursijas pirkt no vietējiem gan izrādās, ka ir riskanti. Piemēram, pēc teroristu uzbrukumiem tūristiem 97.gadā Luksorā, kad tika nošauti ap 60 tūristiem, iebraukšanu Luksorā stipri kontrolē. Tāpat vietējie stāstīja, ka lielās tūrkompānijas maksā robežkontrolei, lai vietējo organizētās ekskursijas netiek ielaistas Luksorā – tā nu arī sanāca mums. 3 naktī izbraucā (šādā laikā parasti izbrauc no Hurgadas uz 260km attālo Luksoru), taču mūšu kolonnu nelaida pāri robežai, tāpēc pēc 5-6 h ilgas braukāšanas atgriezāmies atpakaļ. Ja vietējo organizētās ekskursijas uz Luksoru var iegādāties pa 50 usd no personas, bet tūroperatoru 70-80usd, uzskatu, ka risks nav tā vērts ietaupījumam – tomēr tiek sabojātas 2 dienas – iepriekšējā, kad ātri jācenšas iet gulēt un otrā, kad esi cēlies naktī. Starp citu – katrā viesnīcā ir vairāku tūroperatoru piedāvājumi. Kā vienmēr – latviešu ir visdārgākais. Neminēšu kompāniju, bet cena uz Luksoru bija 95 usd, turpretī tā paša operatoru leišu filiāles cenas jau bija 80 usd un poļu, krievu (tez tour un pegas) operatori piedāvāja pa 70usd. Dažādo tūroperatoru aģenti katru dienu noteiktos laikos sastopami viesnīcās – laiki un aģentu telefoni ir pieejami vai nu reception (latviešu vārds piemirsās :D) vai uz speciāla ziņojumu dēļa.

Cik noprotu, tad šīs problēmas ir tikai braucot uz Luksoru – Kairā laikam tādas pārbaudes nav. Tāpat ar īrētu mašīnu – pastāv risks, ka Luksorā neielaidīs.

Bet, nu – nelielais negatīvais piedzīvojums tomēr tika atspēkots ar citām pozitīvām emocijām;)

Alkohols.

Kā jau visās musulmaņu valstīs, arī Ēģiptē vietējo absolūts vairākums alkoholu nelieto. Arī veikalos tas nav nopērkams. Alus principā ir tikai viens – vietējo ražotais Stella, vai importa alus. Stella man vismaz patika.

Tā kā iegādāties veikalos alkoholu nevar, tad viena iespēja pie tāda tikt, ir 2 dienu laikā kopš ielidošanas, ar pasi doties uz vienu no 2 pilsētā esošajiem Duty free veikaliem (tikai 2 dienas var iegādāties alkoholu). Bet jēga te ir doties tikai pēc stiprajiem dzērieniem vai vīna (ēģiptiešu vietējais vīns nav diez ko garšīgs). Alu nav jēga pirkt te. Viesnīcu pludmalēs Stella alus maksā 22-24 paundi par pudeli, kas mūsu cenām ir padārgi. Duty free veikalā 1 pudele maksās 12 paundus– taču labākā vieta, kur Stellu pirkt ir bāri Sakalla rajonā. Parasti tur ir tāfelītes ar cenām – 8 un pat vietām 6 paundi par pudeli, tikai jāuzjautā, vai drīkst līdzi ņemšanai pirkt, pārsvarā visur dod arī neatvērtas pudeles līdzi ņemšanai.

Vietējie.

Vietējie nemaz tik uzmācīgi, kā iepriekš lasīju nebija. Neviens ar varu nekur nevilks, naudu nost neņems. Viss notiek tikai ar runāšanas palīdzību, viņi mēģinās no cilvēka naudu dabūt viņu tikai apvārdojot un te nu atkarīgs no katra paša runas spējām un kaulēšanās prasmes. Viņi jau pēc iedeguma redz, cik ilgi esi Ēģiptē un nojauš par zināšanām cenu tirgū;)

Standarta teksts ejot garām veikalam – no kurienes jūs esat? Pasaki no kurienes – viss, sāksies saruna, pēc kuras nebūs viegli tikt vaļā. Man parasti nostrādāja atbilde – no Latvijas, atsveicinu un eju tālāk, ja nāk līdzi, teicu, ka jāskrien uz viesnīcu uz ēdienreizi, citādi nokavēšu utt, ka nav pat pāris minūtes – to viņi parasti saprot. Tāpat vēl viens triks – saka, ka negrib neko pārdot, vajadzētu tikai latviski uzrakstīt reklāmu un viss. Ieejot veikalā – protams, sākas pārdošanas procedūra – un tikai pašās beigās tiek iedota atsauksmju grāmata, kur var ierakstīt pāris teikumus:D

Pastaigai var izmantot gan Village road kvartālu, kas ir smuki sakopts ar skaistu promenādi, tirgotāji ir daudz mazāk uzbāzīgi, turpretī staigājot pa Sheraton road Sakalla kvartālā – ikviens mēģinās aģitēt savu veikalu un uzsākt sarunu. Bet ar laiku iemācās uzmest ignorējošu skatienu, atbildēt pareizo frāzi, lai sarunu varētu arī pārtraukt. Tāpat kā viņi mānās, jāiemācās atbildēt ar viņu metodēm;)

Lai gan vietējie pārsvarā ir nabadzīgi un pelna maksimāli ap 100 usd mēnesī, noziedzība ir ļoti maziplatīta (kā nekā musulmaņu valsts, kurā strikti ievēro Korānu). Pat Rīgā ejot ar fotoaparātu un statīvu – jāskatās, kurā mirklī tiek pievērsta pārāk liela uzmanība, tur varēju justies pavisam droši, pirmkārt, tāpēc, ka viņiem nav pieņemts tūristus apbižot, otrkārt, tāpēc, ka Korāns aizliedz zagšanu, kā vienu no lielākajiem grēkiem un sodi par to ir krietni bargi.

Viesnīcas.

Ja vien finansiālie līdzekļi atļauj, noteikti jāizvēlas vismaz 4 zvaigžņu viesnīcas un pirmajā līnijā pie jūras. Visas, kuras redzējām 2 un 3 zvaigžņu viesnīcas vai nu pašas pabriesmīgas izskatījās vai pabriesmīgā apkārtnē bija uzceltas.

Mūsu Elysees hotel, kas atvērta tikai pirms 2 gadiem likās super – ja ir šāda izvēles iespēja – noteikti iesaku.

Izvēloties viesnīcu noteikti jāpameklē atsauksmes un apraksti vispirms – gan mūsu tūroperatoru mājas lapās, gan myHotelVideo.com : Startseite, gan
TripAdvisor: Read Reviews, Compare Prices &...
(šeit ir principā jebkuras pasaules viesnīca ar tajās mītošu pašu fotografētām fotogrāfijām un komentāriem), kā arī pašu viesnīcu mājas lapas, kas gan jāvērtē stipri objektīvi. Protams, ka ūdeni nedrīkst Ēģiptē dzert „no krāna”, bet jāpērk pudelēs.

Mans subjektīvais viedoklis – labākā vieta viesnīcai ir aptuveni 4-5 km attālumā no Sakalla rajona (tūrisma centrs), tā lai nebūtu visu dienu pilnīgā burzmā jāuzturas un arī nebūtu pārāk tālu, kas nozīmētu visu laiku braukāšanu ar takšiem. Elysees hotel tieši šādā attālumā bija, kas ļāva pat ar kājām aizstaigāt līdz centram, bet dzīvot salīdzinoši mierīgā (bet ne pārāk) vietā.

Laiks, kad doties uz Hurgadu.

Pirms braukšanas uz Hurgadu, papētīju ceļotāju ieteikumus un šādus tādus avotus internetā. Marts ir vēju mēnesis un vēji tad ir krietni stipri, kas nozīmē, ka var nākties sēdēt viesnīcā. Tāpat ir dzirdēts, ka arī decembrī un janvārī ir bijuši stipri vēji. Augusts ir viskarstākais mēnesis, kad Hurgadā gaisa temperatūra turās ap 40 un vairāk grādiem, savukārt Luksorā, kas ir karstākā Ēģiptes vieta – pat ap 50. Janvāris ir pavēss, manuprāt, jo vidējā temperatūra ir „tikai” 17-19 grādi. Manuprāt – (lai gan vietējie un tūraģentūras saka, ka sezona ir visu gadu) visideālākais laiks ir oktobris, novembris un pēc tam – aprīlis, maijs. Jā - un lietainas, apmākušās dienas tur ir ļooooti liels retums.

Apskates vietas Hurgadā un apkārtnē.

Hurgadā ir vairākas pilsētas daļas, kas diezgan radikāli atšķiras. Village road rajons – sakārtots rajons ar dažādiem veikaliem, āra kafejnīcām, garu promenādi un šajā vietā nav tik uzbāzīgi tirgoņi, šeit atrodas viens no McDonaldiem un Duty free veikaliem, te būs arī suvenīru veikals lieks ar uzrakstītām cenām. Tad ir El Sakalla rajons – tas ir nedaudz vecāks – ļoti daudz veikalu, nav gluži promenāde, pa ielu mūsu izpratnē diezgan haotiski braukā mašīnas, pāri tikt uz otru ielas pusi ir visai ekstrēmi. Te visi mēģinās jūs pierunāt ieiet viņu veikalos, taču te būs aktīvāka nakts dzīve – te atrodas lielākais naktsklubs – Ministry of Sound, tad neskaitāmi bāriņi – Papas bar utt. Te atrodas arī otrais pilsētas Mc Donalds. Ir ļoti daudz veikali, taču – pārsvarā bez cenām – te nu tirgošanās un kaulēšanās ies uz pilnu klapi. Te arī gandrīz uz robežas ar vecāko pilsētas daļu atrodas vietējo starpā ļoti iecienītais un mūsu pārbaudītais jūras produktu restorāns – netālu no ostas esošais El Mina (galerijā fotogrāfijas). Pati vecākā pilsētas daļa, kur tikai vietējie dzīvo, bet kurā ir tik daudz ko redzēt atšķirīgu no mums pierastās ikdienas – saucas Dahara. No šīs daļas arī izauga pārējā Hurgada. Noteikti uz Daharu jāatbrauc tumsā – kad tur esošās daudzās mošejas (citās pilsētas daļās mošeju ir ļoti maz) tiek izgaismotas zaļās gaismās. Ar kājām tumsā nākt būs patālu un pirmajā reizē – baisi, taču par brīnumu, šeit vietējie ir daudz atturīgāki un aprobežojas vien ar skata uzmešanu tūristiem. Vietējie kļūst ļoti atsaucīgi un lepni, kad ierauga, ka speciāli fotografēju mošejas. Kādu mošeju mēģināju nofotografēt pa braucoša sabiedriskā autobusa logu, pie pirmās iespējas viss lielais autobuss apstājās un šoferis smaidīgs teica, ka varu izkāpt, lai normāli nofotografētu un viņš pagaidīs:) Visi pārējie vietējie autobusā ar to bija vairāk kā mierā:)

El Gouna – speciāli tūristiem uzbūvēta piejūras pilsētiņa, ar daudziem kanāliem, saukta par Ēģiptes Venēciju. Skaista vieta, kas kontrastē ar pārējo Ēģiptē redzēto, taču es negribētu tur izvļēties viesnīcu – viss ir pārāk sterils un mākslīgs – tur atrodas tikai viesnīcas un vietējo bagātnieku savrupmājas. Paskatīties ir interesanti, bet ne dzīvot – manuprāt. Te var nopirkt braucienu ar gondolu, tāpat braucienu ar tuk-tuku, te dēļ dārdzības apmetušies pārsvarā vācu un citu Rietumeiropas valstu pensionāri, kas atmosfēru padara krietni miegainu. Te tomēr ir Ēģipte, ne Venēcija vai Taizeme;) Bet vieta skaista – pāris stundu apskatei – ideāli. Aizbraukt te var ar taksi, kas maksās aptuvini 10 ls abos virzienos, vai ar sabiedrisko autobusu, kas nemaz nav grūti – jātiek līdz Daharai un Daharā jāpārsēžas, vietējie vajadzīgo autobusu noteikti parādīs – cena savukārt 50 sant vienā virzienā.

Brauciens ar kuteri – sākumam var pietikt ar braucienu uz Giftūnas salu (saukta arī par Paradise island vai Mahamaya island) un peldēšanos un snorkelēšanu tās apkārtnē, taču šeit liela daļa koraļļu ir mirušie – tie nav tik krāsaini, kā tālāk jūrā esošie. Zivis dažādas un krāsainas, kas redzētas tikai zoodārzā gan ir vairumā, taču iesaku braukt pēc iespējas tālāk jūrā – piemēram uz Uthopia island, kur ir bagātāki un krāsaināki koraļļi.

Ļoti labas atsauksmes ir par niršanu – neliela apmācība un par aptuveni 30 usd no cilvēka ar akvalangu iespējams nirt – 2 reizes aptuveni 10 m dziļumā. Pēc tam var iegādāties diezgan labas kvalitātes fotogrāfijas.

Safari uz tuksnesi – man labpatikās braukt ar kvadrocikliem – tomēr interesantāk braukt pašam, nekā tikt aizvestam kaut kādā džipā. Visiem tiek izdalīti Arafati – rūtainie galvas apsēji un brauciens ir aptuveni 53 km garš kopā. Braukšana notiek kolonnā un ātrums, ar kuru tur brauc, ir pietiekams pat „gončikiem”:D Par filmēšanu un fotografēšanu brauciena laikā gan jāaizmirst, jo jāturās krietni un putekļi iet pa gaisu, kas droši vien, ka par labu nenāk aparatūrai. Taču filmēts tiek no malas, ierakstu var pēc tam iegādāties, tiesa – 25 usd parasti maksā, taču, ja esat ar kādu kopā no savas viesnīcas, kurš arī grib iegūt ierakstu – var veikt nelielu autortiesību pārkāpumu:D

Ja apskatīta ir El Gouna, tad diez vai būs interesanti braukt uz Safagu vai Makadi bay, kas arī ir tūristiem paredzētas pilsētas.

Vēl iespējamas dažādas citas izklaudes pašā Hurgadā – braukšana ar veikbordu, slēpēm, izpletni aiz laivas, braukšana ar zemūdeni, dažādas šovu programmas – kas nu katram interesē.

Es noteikti šeit nākamgad atgriezīšos, kad plānoju doties uz patālākām ekskursijām – 2 dienu ekskursiju uz Kairu un Aleksandriju (par kuru ir ļoti labas atsauksmes) – šāda ekskursija maksājot ap 100 usd, 1 dienas ekskursiju uz Luksoru – maksā ap 50-70usd, kā arī liels vilinājums ir vietējo Al Quisir pilsēta – ar cietoksni, ap 150 km attālumā no Hurgadas dienvidu virzienā. Tāpat 1,5h brauciena ar kuteri attālumā no Hurgadas ir Ras Muhammad nacionālais parks, no kura sasniedzams ir arī Bībelē minētais Sīnaja kalns, kura pakājē ir senākais kristiešu (un musulmaņu) klosteris, bet kura virsotnē tiek organizēti pārgājieni (mani jau vienmēr vilina tie kalni un stundām ilgā kāpšana:D ).

Manuprāt, viedoklis, ka Ēģiptē nav ko darīt, kā vien gulēt pludmalē ir pilnīgi virspusējs, kas rodas informācijas trūkuma dēļ par šo valsti. Sākot iepazīt to, tiek atrastas jaunas un jaunas interesējošas vietas, turklāt – draudzīgā cenu politika braucieniem uz šejieni ir tikai stimulējošs faktors;) Jau tas vien norāda uz daudz, ko, ka visi tur satiktie un iepazītie tūristi tur nebija pirmo reizi un plānoja jau, ko darīs nākamajā reizē.

Rolands Karaševskis

Noderīgi!

Apgāda Zvaigzne ABC ceļvedis par Ēģipti (atjaunotā un papildinātā izdevumā) palīdzēs Jums gūt vērtīgākos iespaidus ceļojuma laikā.

Nodaļā “Ēģiptes iepazīšana” sniegts ieskats valsts vēsturē un kultūrā. Grāmatas nodaļās par Kairu un pieciem reģioniem atradīsiet visu ievērojamāko vietu aprakstus, kartes, fotogrāfijas un zīmējumus. Ceļvedī iekļautas arī atsevišķas sadaļas par dabu, hieroglifiem, mitoloģiju un raksturīgākajiem ēdieniem. Informāciju par restorāniem un viesnīcām uzzināsiet nodaļā “Ieteikumi tūristiem”, bet “Praktiskajā ceļvedī” sniegti padomi dažādām situācijām – kā piezvanīt pa telefonu, lietot sabiedrisko transportu un kur meklēt visu iespējamo palīdzību.

Ceļvedis nopērkams Zvaigzne ABC grāmatnīcās.