Baibas Kranātes Ziemassvētku ceļojums
Iedomājos, ka laikam jāpaskaidro un jāuzsver, ka šis manas pieredzes, piemēru ceļojuma apraksts ir tikai mudinājums ikvienam lasītājam saskatīt brīnuma un maģijas klātbūtni pašiem savos ikdienas notikumos: ne vienmēr tiem nepieciešami trans (-atlantiski) piedzīvojumi, kosmosa vēstījums ir tikpat labi lasāms peļķē uz ielas vai trolejbusa blakussēdētāja acīs. Mēs taču zinām, ka viss, kas eksistē mūsu apkārtnē, ir mūsu enerģijas, domu,vēlmju, izpratnes manifestācija.
TAISNIE UN NE TIK TAISNIE CEĻI.
Ja 2013. gada nogale manā atmiņā vienmēr paliks ar atklāsmi, kas izmainīja mani ļoti, ļoti dziļi "cik cilvēku, tik universu un patiesību un visas tās ( patiesības) ir pareizas un nepieciešamas", tad šobrīd -2014. gada 31. decembrī varu teikt, ka šis gads pagājis, integrējot, izbaudot, iepazīstot minēto atklāsmi.
Gada pēdējā nedēļa, starp citu, simboliski to pasvītroja.
Mana dzīve pēdējo gadu laikā noris starp divām mājām, divām valstīm, divām zemeslodes pusēm. Starp dažādiem dzīves modeļiem, metriskām sistēmām, Fārenheitu un Celsiju, paundiem, uncēm un kilogramiem...
Parasti nokļūšanai uz savām mājām Amerikā izmantoju lidojumus Rīga- Frankfurte- Bostona, ar variācijām Frankfurtes vietā: Amsterdama, Parīze...Taču šoreiz nezin kāpēc izvēlējos citu maršrutu: uz pusi garāku gan lidojumu, gan layoveru ziņā. Iesākumā, meklējot internetā biļetes, protams, Turkish airlines lētākā cena varētu liecināt par galveno motīvu. Taču -nē,nē.... Tas bija kaut kas vēl, loģiski neizskaidrojams un nepārvarams ( nemaz tik stipri lētāk rezultātā nebija -mans dators jau bija "izčekots" kā potenciālais pircējs!): jādodas 3 stundu lidojumā Rīga- Stambula, tad jāpārlaiž tur nakts un nākamajā dienā vēlā pēcpusdienā tālāk desmitarpus stundu pāratlantijas izklaidē( jau pierasto septiņu-astoņu vietā) līdz Bostonai. Bet vilkme bija varena.
Tā 23. decembra pēcpusdienā sāku savu ZIEMASSVĒTKU un JAUNĀ GADA CEĻOJUMU. Man bija pietiekami ilgs laiks pētīt un iepazīt - kā jau parasti lidostās -dažādo kultūru, ieražu, reliģiju, uzskatu cilvēkus. Daudziem šis laiks ir Ziemassvētki un vienas no nozīmīgākajām dienām gadā, daudziem -domāju puspasaulei vismaz -nekas īpašs. Tiesa, musulmaņi, kas turki pārsvarā arī ir, kaut paši tos nebūt nesvin, neskādē sagādāt prieku tiem, kuri svin un viesnīcu izdekorēt skaistiem, bet neuzkrītošiem zaļi/sarkaniem rotājumiem.
Ziemassvētku rītā pēc brokastīm devos apskatīt viesnīcu no ārpuses un tāds bija mans Christmas tree...Ņemot vērā, ka Vidusjūras valstiņas ir mana mūža mīlestība, itin labi ierakstās dzīvošanā maģiskajā realitātē. Olīvkoks.
Mans jau tā garais ceļojums izvērtās vēl garāks, jo lidojums Stambula- Bostona kavējās apmēram trīs stundas un bija iespēja papētīt neskaitāmos lidostas brīnumus, tai skaitā neatšifrējamas reliģiskas piederības, domāju - svētceļniekus: nekad nebiju redzējusi tieši tādā veidā baltās drānās tērptus ceļiniekus.
Mēs šajā vietnē esam sarunājuši, ka atgādinām un iedrošinām viens otru dzīvot maģiskajā realitātē. Mēs zinām, ka grūtības un mulsums nāk tikai tāpēc, ka šo MAĢISKO, BRĪNUMAINO REALITĀTI cenšamies dzīvot pēc vecajiem, blīvajiem pieradumiem.Tā nu pilnībā ļāvos un izbaudīju absolūtu visdažādāko pasauļu saplūšanu, kaut 3 D līmenī tas notika caur lielajiem lidostas logiem...Neskaitāmie Stambulas tilti ir ne tikai brīnišķīgs SIMBOLS labi zināmajam faktam par Āzijas un Eiropas saplūšanu. Šie tilti aicina, atgādina un apliecina tik nepieciešamo -savienot dažādas daļas. Kontekstā ar šīm pārdomām -izveidot kaut ko vienu veselu, nepazaudējot katras suverēnās daļas nozīmību. Tilti protams nebija diezcik labi ieraugāmi no lidostas vai viesnīcas, taču sajūtās -aaa! Un arī no lidojuma, kas, starp citu, arī ir labs aspekts, domājot par dzīvi, lietām, cilvēkiem, notikumiem: ja no kāda skatu punkta šis tas nav redzams, tas nebūt nenozīmē tā neesamību. Pamaini leņki, bet vislabāk -perspektīvu!
UN VĒLREIZ PAR PĀRPILNĪBU...
Ar daudziem no jums esam diendienā runājuši un darbojušies ar Pārpilnības principiem kā Maģiskās Realitātes pamatenerģijām. Mēs zinām, ka viss IR Pārpilnība. Zinām arī, ka daudzi tomēr vēl nav izvēlējušies tā dzīvot. Līdz ar to laiku pa laikam ir iespēja, tā teikt, uz salīdzināšanas principa pavērot Pārpilnības izpausmes. Tagad esmu sev pateikusi: turpmāk visos iespējamos gadījumos lidošu tikai ar Turkish airlines! Tādu apčubināšanu -sākot no sīkumiņiem (lūpu balzama, zeķītēm, zobu sukas&pastas utml, labu ēdienu lidojuma laikā), viesnīcu un veselīgās brokastis nākamajā rītā uz pašas aviokompānijas rēķina, kurā ( viesnīcā) turklāt visās malās bija lasāmi atgādinājumi, ka serviss no apkures un elektrības līdz pat dvielīšiem ir videi draudzīgs. Manās acīs tieši tāds ir nākotnes bizness -ikkatru lietu mēs otram piedāvājam no pārpilnības sajūtas sevī. Vispirms došana, saņemšana nekur nepazudīs. Ja agrāk nereti esmu uzdevusi ( pati sev) retoriskos jautājumus - vai paši ēdiena gatavotāji kaut ko tādu ēd?, vai paši lidotu tik šauros sēdekļos, tad šeit par ikvienu lietu varēju teikt -cilvēki pūlējušies kā paši sevis labā. Ieguvēji ir visas puses.
CILVĒKI. VĒSTNEŠI.
Savu šī ceļojuma blakussēdētāju transatlantijas reisā uzskatīšu par balvu un zīmi. Jau vērojot japānisko sejasvaibstu vīrieti tuvojamies manai vietai lidmašīnā, bija skaidrs, ka tas ir ne tikai intelektuāli, bet sirds līmenī izglītots cilvēks. Nezinu, vai visiem vienmēr laimējas ar tādiem ceļabiedriem kā man šajos reisos uz Bostonu -vienu no pasaules vadošajiem zinātnes un mākslas centriem. ( Ek, varētu uzrakstīt atsevišķu rakstu par šo gadu laikā sastaptajiem blakussēdētājiem -kvantu fiziķi, jogas skolotāju uc, tāpat arī tieši manas rindas stjuarti, ar kuru atlika saskatīties, lai viena no otras acumirklī nolasītu, ka mūs vieno Erceņģelis Mihails un vēl šis tas tamlīdzīgs!) Atļaušos nenosaukt sava šīsreizes blakussēdētāja pilno vārdu, galu galā viņš pats man pateica tikai vārdu un to, ka lido no konferences Seulā. No mūsu bagātīgajām,vienlaicīgi vienkāršajām un cilvēciski atklātajām sarunām ( pēc sajūtām tās bija ļoti līdzīgas ar tiem dižgariem, dzīvajiem klasiķiem, ar kuriem bijusi laime komunicēt šādā veidā) nojautu, ka viņš savā lauciņā -matemātika -ir diezgan iespaidīga autoritāte. Mājās iegūglēju -nu, ja! Ne tikai kvantu un daudzdimensionalitātes zinātnieks, bet vairāku starptautiski atzītu grāmatu par torsionu laukiem autors. Pati dabūju parunāties par to, kā zinātne skaidro daudzās dimensijas, bet lasītājam varu padalīties ar fantastisko piemēru, ko viņš pateica uz maniem pusezotērajiem jautājumiem šai sakarā: Fibonači rindu vislabāk (1235..utt) vari ieraudzīt un apjaust, vērojot nobriedušas saulespuķes ziedu ar sēkliņām. Viss sākas no centra. Mja, ja mani skolotāji vidusskolā būtu zinājuši īso frāzi, ko izmeta šis kungs ( kad man panesās runāšana par kreiso/ labo smadzeņu puslodi): ir divu veidu piegājiens matemātikai -labās un kreisās puslodes, "es jau vairāk esmu matemātikas kā mākslas skaidrotājs jeb vairāk laikam "labās puslodes matemātiķis""-viņš teica. Vai nav jauki un nozīmīgi saņemt šādu Ziemassvētku vēsti tādā vieglā un vienkāršā veidā?! Ļoti dziļa veida domātāju par cilvēku un pasaules daudzdimensionalitātēm, iespējām, variantiem?!
To novēlu ikvienam: dāvanas ikdienā, elpu aizraujošas kosmiskas svētības, kosmosa smaidu un sinhronitāti. Noteikti varu teikt, ka 2015.g. katrs saskarsies ar daudzkrāsainības un dažādības, kā mūsu jaunās realitātes pamatprincipa izpausmēm, arvien vairāk un vairāk. Gan sevī personīgi, iepazīstot "iekšējo sievieti/vīrieti", "viedo", "bērnu", "dievu/ dievieti", "mākslinieku" un vēl un vēl, gan apkārtējā pasaulē - visspilgtāk tas izpaudīsies atšķirībās filozofiskajos un garīgajos uzskatos, jo...Mūsu Stāsts iepazīt "VISS ir VIENS", kāpēc arī esam šeit ieradušies, uzņem apgriezienus: ir pienācis brīdis iepazīt to, ka VIENS ir veidots no daudzkrāsāiniem un ļoti, ļoti nepieciešamiem DAUDZIEM.
...neliels apliecinājums, ka ikkatra lieta un parādība caur sevi izpauž skaistumu....
