Kā rast drosmi pateikt “Es tevi mīlu”?
Daži cilvēki šos vārdus var skandināt kaut vai no rīta līdz vakaram. Citiem tie nāk pār lūpām grūtāk. Kāds varbūt visi dzīvi nav sadūšojies tos izteikt un nebūt nav par to priecīgs, bet neko ar sevi nevar padarīt. Pat ja viņu apber ar mīlestības apliecinājumiem, no sevis šos vārdus izdabūt nespēj. Motivācijas koučs no Francijas Deivids Larošs pēc savas pieredzes zina, cik grūti tas dažreiz ir. Viņam nenācies viegli pateikt šo īso frāzi tēvam.
Dāvana
Deividam sadūšoties to izdarīt palīdzēja viņa amerikāņu trenera frāzē: “Tas neattiecas tikai uz tevi (It’s not all about you).” Ja pateiksi: “Es tevi mīlu” - tas nebūs tikai par tevi, tā būs tava dāvana šim cilvēkam. Tu it kā izcel to no savas dvēseles dziļumiem un domā par to, kuram pasniegsi kā dāvanu.
Tā vieglāk iegūt pārliecību par darāmo. Jo nav runa par to, vai viņš tevi mīl vai ne, vai novērtēs tavu žestu vai smiesies. Tu vienkārši mīli savu tēvu (vai kādu citu), un būtu lieliski pasniegt viņam tādu dāvanu – pateikt par to. Ja teiksi sev, ka vienkārši pasniegsi dāvanu kādam, kuru mīli, tas būs vieglāk.
Gara un tāla atbalss
Iespējams, ka šis cilvēks pirmo reizi mūžā saņems tādu dāvanu. Un tas, ko tu dari, var izrādīties vēl daudz nozīmīgāks un lielāks. Šis cilvēks arī var sajust vēlmi pateikt par savu mīlestību kādam tuvam cilvēkam, saviem bērniem. Tie savukārt – vēl kādiem citiem. Kā saka - tas, ko mēs darām dzīvē, rezonē un atbalsojas mūžībā. Motīvs būt drosmīgam: ja es to daru, citi var rīkoties tāpat, un tas var nebūt saistīts ar mani.
Atceries par nāvi
Vēl viens iemesls, kā saņemties drosmi, var šķist diezgan drūms, taču tā tas dzīvē notiek: visi cilvēki, kurus mēs mīlam, kādā dienā mirs. Tagad, rīt, pēc nedēļas, mēneša, gada, pēc vairākiem gadiem. Jautājums ir, vai es gribu sev un mums pasniegt tādu dāvanu - pateikt šim cilvēkam, ka es viņu mīlu. Tas var būt pat šodien. Tāpēc, ka man gribētos, lai es savas dzīves pēdējā dienā varētu sev teikt - es atradu laiku, lai pateiktu “Es tevi mīlu” visiem cilvēkiem, kuri man svarīgi.
Otrā pusē
Trešais veids – domās samainīties vietām. Iedomājies sevi tā cilvēka vietā, kuram vēlies pateikt: "Es tevi mīlu". Ko tu jutīsi? Vai tas sadusmos, aizvainos vai liks smieties? Tu ātri sapratīsi, ka, visticamāk, jutīsies neveikli, nezināsi, kā uz to reaģēt. Taču noteikti nejutīsi dusmas, aizvainojumu vai vēlmi pārmest. Tas ir, sliktākajā gadījumā šis cilvēks nezinās, kā reaģēt.
Pretī - neko
Bieži vien mēs vēlamies pateikt “es tevi mīlu”, lai pretī dzirdētu to pašu. Apzināti vai nē, mēs varam gaidīt tieši šādu reakciju. Vienkārši esi gatavs tam, ka īsajā brīdī, kas sekos tavam “Es tevi mīlu”, visticamāk, nekāds brīnums nenotiks. Uzraksti īsziņu vai pasaki šos vārdus un nekavējoties aizmirsti par tikko pasniegto dāvanu. Negaidi neko pretī! Tajā arī slēpjas visa burvība.
Kad ir par vēlu
Pat ja tavs mīļotais cilvēks ir miris, uzraksti viņam pateicības vēstuli, pastāsti, kā tu viņu mīli. Tam būs uz tevi tāda pati ietekme, ja ne pat spēcīgāka, kā kad šis cilvēks būtu dzīvs. Mūsu smadzeņu limbiskā sistēma neredz atšķirību starp reālo un iedomāto, dzīvo vai jau mirušo.
Kam tas vajadzīgs
Pasniedz to kā dāvanu citam. Izdari to savā labā, lai dzīves beigās varētu lepoties ar sevi. Un arī tāpēc, ka tu uzreiz jutīsies labāk, noteikti kļūsi nedaudz laimīgāks.
Izdari to citiem, par kuriem, iespējams, pat neuzzināsi, bet kuriem kāds pēc tavu vārdu dzirdēšanas arī pateiks “Es tevi mīlu”.
Pamēģini to tagad. Kuram tu vēlētos pateikt šos vārdus? Piezvani vai uzraksti! Nekavējies un neatliec!
Pārvarot bailes, rodas spēks
Pēdējais iemesls: baiļu no vārdiem “es tevi mīlu” pārvarēšana padarīs tevi daudz stiprāku. Pajautā sev, cik svarīgs tev ir šis cilvēks. Šajā viņa nozīmībā tev tu noteikti atradīsi spēku. Spēku un drosmi nevar radīt, bet var pamodināt to, kas jau ir katrā no mums.
Dari to aiz mīlestības. Un tu redzēsi, ka pateikt “es tevi mīlu” ir viegli.
