12 aksiomas, kas palīdzēs saprast vīrieša un sievietes atšķirības
Dažu ļoti svarīgu vīriešu un sieviešu psiholoģijas aspektu nepārzināšana rada neizpratni, apjukumu un kaitinošas kļūdas. Praktizējošā psiholoģe, personības izaugsmes semināru vadītāja Andžela Haritonova piedāvā apskatīt dzimumu psiholoģijas svarīgākos momentus. Tos var uzskatīt par aksiomām.
1. Vīrietim sānsolis ir patīkams piedzīvojums, viņš to neuzskata par krāpšanu un nodevību. Par krāpšanu viņš to uzskatīs, ja iemīlēsies. Vīrieši var “iet pa kreisi” tāpat vien, viņiem tas ir tas pats kā palūgt kaimiņienei glāzi ūdens. Vīrietis var to nedarīt apzināti - baidoties no greizsirdības, slimībām, būdams ļoti noguris darbā, stipri iemīlējies utt.
2. Sievietei sānsolis seksā ir nopietns “notikums”, sievietes to dara svarīgu iemeslu dēļ: neapmierinātība, slikta ģimenes dzīve, atriebība. Vai tiešām iemīlējusies.
3. Vīrietis var vēlēties, iekārot sievieti, pilnīgi neinteresējoties par viņas personību.
4. Ja sieviete vēlas vīrieti - viņai tā ir gandrīz jau mīlestība!
5. Vīrietis savu laulību uztver kā zināmu upuri, “brīvības zaudēšanu”. “Vīrietis nekad nevēlas precēties (zemapziņā), pat ja viņš saka, ka vēlas. Sieviete vienmēr vēlas apprecēties, pat ja viņa saka, ka nevēlas!”
6. Sieviete kāzas uztver gandrīz kā nozīmīgāko notikumu savā dzīvē.
7. "Vīrietis mīl, kad viņš nav pieradis, un sieviete mīl, kad ir pieradusi." Pirmos sešus mēnešus līdz pusotram gadam (atkarībā no emocionalitātes un seksuālā temperamenta) vīrietis izrāda tā saucamo “hormonālo mīlestību”. Tas ir, spēcīgās jūtas, tieksmi, kaisli pret mīļoto rada vīriešu dzimumhormonu darbība. Pēc tam, kad "vētra norimusi", vīrietis vai nu ir pieradis mīlēt šo sievieti (izstrādājas nosacījuma reflekss), vai arī aizdomājas, ka nu jau kaut kas nav kārtībā, un ir pienācis laiks "mukt prom". Pirmais gadījums raksturīgāks cilvēkiem ar stabilu nervu sistēmu, ar noslieci uz konservatīvismu. Otrais gadījums ir par tiem, kuru nervu sistēma nav tik stabila, šādiem cilvēkiem vienmēr ir tieksme pēc kā jauna, un viņi ātri attālinās no “vecā”.
Bez “pieradis – nav pieradis” “hormonālās mīlestības” laikā cilvēkus var saistīt kopīgas intereses, emocionāla pieķeršanās, viņi var apprecēties, sieviete var palikt stāvoklī. Tad var gadīties, ka pat tas vīrietis, kuram nav izveidojies pieradums mīlēt, gribēt šo konkrēto sievieti, var palikt pie viņas, bet meklēt “iemīlēšanos” vēl citur.
8. Sieviete parasti patiesi iemīlas, seksuāli vēlas vīrieti un gūst baudu ne uzreiz, bet pēc tam, kad viņas dvēselē pamodusies uzticēšanās vīrietim, sajūta, ka uz viņu var paļauties, ka tas ir “viņas” vīrietis. Tam var būt vajadzīgs pusgads vai gads (plus vai mīnus, atkarībā no psiholoģiskajiem faktoriem).
Šī atšķirība vīrieša un sievietes jūtu izpausmēs jāņem vērā. Sanāk, ka tad, kad sievietes jūtas tikai vēl iekvēlojas un sasniedz augstāko punktu, vīrietim jau tas ir aiz muguras. Protams, tie ir vispārēji vidējie rādītāji. Bet maz ticams, ka atradīsit vīrieti un sievieti, kuri mīl viens otru ar vienādu spēku. Un, protams, bez kaislīgām jūtām ir arī daudz citu faktoru, kas mūs satuvina un vieno.
9. Vīrietis domā konkrēti, tas ir, viņš saka, ko domā. Vīrieši ir tiešāki.
10. Sieviete domā tēlaini un daudzšķautņaini un bieži aiz vienas viņas frāzes var būt daudzas nozīmes un vēlmes. Piemēram, aiz vienkāršās frāzes “man nav svarīgi, ko tu man uzdāvināsi dzimšanas dienā, tu pats mani esi kā dāvana”, var slēpties ļoti daudzas sekundāras nozīmes. Pieņemsim: “nez, vai tu man nopirksi dārgu dāvanu”, “vai atcerēsies, ka pagājušajā nedēļā teicu, ka beidzies mans iecienītākais parfīms”, “ja uzdāvināsi ko saimniecībā noderīgu, tas nozīmēs, ka uztver mani tikai kā mājsaimnieci”, “pārbaudīsim, vai tu mani vispār mīli?!”, “es tev paglaimoju, tagad gaidu satriecošu dāvanu” utt. Ja to teiktu vīrietis, tas nenozīmētu neko citu, izņemot tiešo frāzes nozīmi.
11. Lielākajai daļai sieviešu ir laba intuīcija un saikne ar zemapziņu. Tāpēc sieviete bieži vien zina atbildi uz kādu būtisku jautājumu: kas notiks, kā situācija beigsies, kāds ir šis cilvēks, ir tā vērts vai nav vērts kaut ko darīt - apejot “visu loģisko spriešanas ķēdi”. Viņa to vienkārši zina. Taču nevar izskaidrot, kāpēc izdarījusi šādu secinājumu un no kā tas izriet.
12. Lielākā daļa vīriešu visu mēģina atrisināt ar loģikas palīdzību. Viņš cenšas “aprēķināt, izskaitļot” visas dzīves situācijas. Bet bieži vien nevainojami konstruēta loģiskā ķēde noved pie nepareiza rezultāta. Neko darīt, dzīve nav matemātika...
Šīs aksiomas palīdzēs labāk izprast pretējā dzimuma rīcību, izprast to, ko katrā jau ielikusi daba, un nemēģināt pārtaisīt partneri. Tiesa, psiholoģe piebilst, ka tas neattiecas uz vīrieša sānsoļiem. No tiem vīrieti var atradināt, bet par to sola pastāstīt citreiz.
