Ko darīt Pūpolsvētdienā
Pēc latviešu tautas tradīcijām vismaz vienam no mājiniekiem Pūpolsvētdienā jāpieceļas agrāk par citiem un jānoper ar pūpola žagariņiem citi ģimenes locekļi. Jo pamatīgāk kādu noper, jo veselīgāks viņš būs. Perot ar pūpoliem, jāskaita sekojoši "buramvārdi":
Pūpols, pūpols- apaļš kā pūpols,
Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,
Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,
Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
Veselība iekšā, slimība ārā!
Pūpolsvētdiena ir svētdiena pirms Lieldienām. Tā ir Lielās jeb Klusās nedēļas pirmā diena. Šai svētdienā atceramies, kā Kristus dažas dienas pirms savas nāves, ļaužu priecīgi sveikts, ieradās Jeruzālemē, lai piepildītu savu pasaules Pestītāja misisju. "Daudz ļaužu klāja ceļā savas drēbes, bet citi cirta un klāja ceļā koku zarus." Šim gājienam par piemiņu ir Pūpolu svētdienas procesija, kuru ievadot priesteris svētī palmu zarus vai pūpolus. Svētās Mises laikā tiek lasīts Kristus ciešanu apraksts.
Šīs dienas nosaukums daudzās pasaules valstīs saistīts ar vietējiem augiem, no kuriem gatavo svētku pušķus. Izraēlā šo dienu dēvē par Palmu svētdienu, Itālijā- par Olīvu dienu, Francijā- Bukša dienu, bet Latvijā- par Pūpolu svētdienu.
Pūpolzars ir dzīvības simbols. Pēc ticējumiem pūpolzarā iemājo sevišķi labdabīgs spēks, kas tiek pārnests uz cilvēkiem, apveltot viņus ar veselību un auglību.
Latvijā savvaļā aug 20 vītolu un kārklu sugu, no skaistākajiem minams rasas vītols, kura pūpols līdzinās rasas lāsei uz zāles stiebra.
