Daži padomi, lai skrituļošana būtu droša
Sākoties siltākam laikam, tuvojoties vasarai, arvien vairāk sākam aizdomāties par vasaras aktivitātēm un prātot, ka no plauktiem, garāžas, pagraba jāvelk ārā viss nepieciešamais inventārs, jāuzspodrina, jāsakopj un jāpārbauda, lai aktīvo sezonu var uzsākt droši un patīkami. Viens no veidiem, kas aizrauj daļu cilvēku – skrituļošana. Tas ir lielisks veids, kā izkustēties, justies aktīvam, nedaudz nodarboties ar sportisko un tomēr – izklaidējošo – vienlaikus. Tomēr skrituļošana arī nav pats drošākais pārvietošanās veids – jābūt gana uzmanīgam, jālieto dažādi aizsargi (ceļgaliem, elkoņiem, ķivere), lai pasargātu tās ķermeņa daļas, ko skrituļojot ir visvieglāk satraumēt.
Drošība vienmēr ir pati svarīgākā. Ja esam jau pieredzējuši skrituļotāji, arī tas mūs nepasargā no iespējamām traumām, jo situācijas var atgadīties dažādas. Arī profesionāliem sportistiem gadās traumas. Tomēr iesācējiem jābūt vēl trīsreiz uzmanīgākiem un jāizvēlas gan pareizais aprīkojums, gan pareizā vieta, kur mācīties skrituļot. Jau minētais aizsargekipējums – ķivere, ceļu sargs, roku un elkoņu sargs – ir obligāti nepieciešams visiem – kā iesācējiem, tā jau pieredzējušajiem skrituļotājiem, lai izvairītos no nopietnām traumām. Krišana nav nekas neparasts skrituļojot – tomēr arī pareizi jāprot krist un jābūt nodrošinājumam, ka krītot sasitīsimies mazāk, ja būsim parūpējušies par aizsargiem laicīgi. Plaukstu sargus ir ieteicams lietot vienmēr, jo krītot, bieži vien, pirmās, kas cieš ir plaukstas (cenšamies pasargāties).
Pirmais, kas jāievēro, mācoties un atsākot skrituļot pēc ziemas sezonas, ir tas, ka jāstāv stabili un ērti. Kājas jānovieto perpendikulāri viena otrai, ar purngaliem uz āru. Šāda poza ļauj nofiksēt slidas un apturēt tās no nevēlamas slīdēšanas, kā arī palīdz vieglāk spert pirmo soli slidojot.
Ja esam iemācījušies pareizi uzsākt un nostāvēt uz skrituļslidām, iegūstot vajadzīgo līdzsvara sajūtu, jāmāk arī pareizi apstāties. Visbiežāk skrituļslidām aizmugurējā daļā, aiz pēdējā ritenīša, ir speciāli tam paredzēta “bremze”, kuru var iedarbināt ar spēku spiežot bremzes pamatni pret asfaltu. Pieskaroties asfaltam bremze ļauj samazināt ātrumu un beigās apstādināt kustību pilnībā. Prasme pareizi apstāties ir nepieciešama, lai spētu maksimāli operatīvi un ātri izvairīties no iespējamām sadursmēm un kritieniem.
Skrituļošanai nepieciešama arī pareiza stāja vai poza. Jāatceras, ka jāieņem pareizā poza - ceļiem jābūt ieliektiem, mugurai nedaudz saliektai uz priekšu, nevis pilnīgi taisnai, skatienam jābūt vērstam taisni uz priekšu. Šāda ķermeņa pozīcija palīdzēs vieglāk saglabāt smaguma centru uz priekšu un vieglāk uzsākt kustību, un stabili ripot, kad tas nepieciešams. Sākot kustību un braukšanu no stāvēšanas pozīcijas, jāatstumjas ar labo vai kreiso kāju. Lai braukšanas uzsākšana un pati braukšana būtu vieglāka, palīgā nāk rokas, kuras jāatvēzē līdz ar kājām. Pirmo reizi veicot šo kustību, ieteicams pēc katra atgrūdiena kādu gabalu paripot un tad atkārtot kustību, nevis uzreiz sākt uzņemt ātrumu.
Tiesa, kritieni bieži vien ir neizbēgami, lai cik labi necenšamies un lai cik labi skrituļotāji mēs arī nebūtu, tāpēc labāk reizēm ir pat ļauties kritienam un nokrist, nekā ļoti censties nenokrist – tad satraumēties var par nopietnāk, jo roku vai kāju novietojums kritienā būs haotiskāks un vieglāk “uzkrist” uz kādas ekstremitātes, traumējot to vairāk pašam ar savu svaru. Svarīgi ir iemācīties nokrist tā, lai pats kritiens ir nesāpīgs un risks iegūt traumas – pēc iespējas mazāks. Ja jūtam, ka kritiens ir neizbēgams – nespējam noturēt līdzsvaru vai zaudējam kontroli pār slidām – vislabāk krist uz priekšu – uz ceļiem un plaukstām. Pirkstus vienmēr izstiept taisnus uz priekšu un maksimāli uz augšu. Uzvilktie aizsargi ir gana izturīgi, lai gan mazinātu triecienu, gan paglābtu rokas un kājas no nobrāzumiem un sasitumiem.
Iegādājies skrituļslidas interneta veikalā 220.lv!
