Apzinātas dzīves gudrības Zemgalē
26. novembrī Latviju izgaismo pilnmēness – rīts ir rāms un spirgts. Šajā dienā HELSUS dodas mediju braucienā pa Latviju, apciemojot HELSUS dalībniekus - lektorus, praktiķus, kustības pārstāvjus, kuri sniegs gudrības, kā cilvēkam tapt par apzinātāku, brīvāku un viedāku būtni. HESLUS vēlas Latvijas sabiedrībai praktiski pastāstīt un parādīt, ka alternatīvs, plašāks un apzinātāks pasaules skatījums nav iespējams tikai literatūras lapās, bet arī dzīvē, tepat mums blakus, tepat Latvijā.
Brauciena pirmais pieturas punkts ir Kalnciemā, kur mūs sagaida Māris Žunda. Māris ir aukstummīlis un Wim Hof metodes praktizētājs. Pārmijot pirmos vārdus, Māris mūs cienā ar gardu zāļu tēju un pašceptiem, skaisti brūniem, kēksiem. Iestiprinājušies, mēs klausāmies interesantu lekciju par vizualizāciju un koncentrācijas spēku, ķermeņa un prāta mijiedarbību. Māris mūs iesaista vingrinājumos – kā ar elpošanu pārvaldīt ķermeni un ļauties dzestrajam ūdenim. Dažam uznāk reibonis, dažam visas malas tirpst. Izrādās, tas ir no asinsrites cirkulācijas uzlabošanās. Tālāk dodamies uz tuvējo ezeru vērot aukstumpeldes demonstrāciju Mēs saģērbjamies šallēs un kažokos, savukārt Māris - cepurē un šortos, vien ar cirvīti rokās, ja nu ezers piesalis. Pa ceļam Māris saka: „Aukstums ir tikai galvā! Peldēt ziemā var iemācīties jebkurš! Arī bērni.” Māra ieniriens un pelde blakus piesnigušajai ezermalai izskatās tiešām iespaidīgi. Pēc brīža viņš ir jau ārā – spirgts un vesels. Mārim pašreiz ir rekords – 11 minūtes āliņģī, ko šogad ir plānots divkāršot, āliņģi pavadot 22 minūtes!
Tālāk mūsu ceļš ECOLINES omulīgajā autobusā vijās uz Pokaiņu mežu. Pokaiņu mežs un saimniece Aina gaida mūs ar iekurinātu kamīnu, zāļu tēju, cepumiem un akmentiņu rūnām – katram ir jāizjūt un jāizvelk sava! Kas par gaisotni! Maigi skan zvangas, kamīnā sprakšķ malka un sarunas... Šeit laiks ir patiesi apstājies un gribās bezgalīgi kavēties Ziedoņa Kalniņa interesantajā stāstījumā par Pokaiņiem. Pokaiņu vēsture, Pasaules vēsture, cilvēce – tas viss savijas vienā stāstā un ir saklausāms Pokaiņu mežā. Sākam apzināties svētvietas enerģētisko spēku, tās vienreizējo pienesumu cilvēka kā fiziskajai, tā garīgai veselībai. Sagatavoti dodamies īsā meža ekskursijā, lai paši uz sevis izjustu Pokaiņu seno enerģiju. Viss kluss, tikai daba runā. Sajūtas burvīgas! Uzkāpjot Zikurātā, saņemam koncentrētu spēka lādiņu, izstaigājot lejas, klausāmies Ziedoņa stāstus par mežā notikušajiem neparastiem atgadījumiem. Liekas, ka esam ieguvuši spārnus!
Lai nu kā, bet šoreiz nelidosim, kāpjam iekša mūsu ECOLINES dzeltenajā autobusā un dodamies uz Jelgavu, kur LLU tiekam laipni uzņemti skaistajā Sudraba zālē. Graciozā pils gaisotnē, ar zināšanām bagātīgā aurā var sākties arhitekta Kaspara Rikarda lekcija par Sakrālo ģeometriju. Kad Kaspars uzsāk savu stāstījumu, šķiet, mēs aizturam elpu - pie mums ilgi krātas nāk zināšanas, kas liek ķermenim sastingt. Prāts apklust. Dziļas, svētas gudrības, kas uzrunā ar Tavu dvēseli. Esības formas, simboli, skaitļi, visa mūsu būtība, viss Visums - tas cilvēka apziņā nonāk dažādu matemātisku un ģeometrisku formu veidā. Atminamies Leonardo da Vinči un citus lielmeistarus, kuri mums to jau gadsimtiem ilgi ir vēstījuši. Kaspars stāsta un demonstrē dabas radīto formu harmoniju, veidus, kā Sakrālā ģeometrija izpaužas apkārtējā vidē, cilvēkā, Visumā. Skaisti! Prieks acīm un dvēselei!
Uzņemt spēkus dodamies uz pils pagrabiem, kur, mirdzošu lustru gaismās, LLU ēdnīcā mielojamies ar godam nopelnītām pusdienām, kavēdamies sarunās ar Kasparu par Sakrālo ģeometriju. Vēl negribas beigt, vēl birst jautājumi, taču laiks ir nepielūdzams un mūs jau Ikšķilē gaida Pirts skola!
Pa ceļam uz Ikšķili mūs ar interesantu stāstījumu uzrunā Inga Gromova – sejas jogas pasniedzēja. Uzzinām dažādus vingrinājumus, kā mēs sev varam palīdzēt paši, uzzinām, ko par mūsu iekšējo stāvokli stāsta seja. Izrādās - katra rieviņa, katra dzimumzīmīte par kaut ko vēsta. Ķermenis runā ar mums, vajag tikai mācēt saklausīt. Iedarbojoties uz punktu sejas kreisā pusē, izmaiņas caurstrāvo visu ķermeni, Pavingrināmies, izmēģinām un izjūtam.
Ikšķilē ierodamies jau līdz ar tumsu. ECOLINES šeferis autobusu pacietīgi stūrē cauri mazām ieliņām uz Pirts skolu, kur mūs sagaida meistari Vilnis Lejnieks un Nauris Zutis. Sveces, zāļu tēja, mandarīn, našķi un, protams, visur smaržojošas dažādu augu pirts slotiņas – tik omulīgi un mīļi! Manāmi, šeit mājo ļoti labsirdīgs pirts gariņš! Nauris mums pastāsta visu par pirts būvniecību, pirts slotām un pašu pirtī iešanu, izrāda savu pirtiņu, kas būvēta kā pēc grāmatas – smaržojošs melnalksnis, malkas krāsns, zem lāvas ūdens ādere, zem krāsns – uguns ādere. Turpinājumā Vilnis Lejnieks mums pastāsta par garīgo iztaisnošanu un demonstrē to praktiski uz Ingu. Vilnis nomēra un konstatē, ka Ingai mugurkauls ir nedaudz savērpts. Inga guļas uz kušetes un Vilnis ar gara spēku veic dziedināšanu. Dziedināšanas brīdī notiek milzīga enerģijas koncentrācija, kura dara iespējamu ķermenisko un garīgo tālāko attīstību. Inga smaida un atzīst, ka ir jūtamas izmaiņas, skatāmies arī pārējie. Tiešām – iepriekš nomērītie nevienmērīga garuma papēži ir iztaisnoti vienā līmenī! Ar mieru sirdī un ar smaržojošām pirts slotām rokās dodamies uz autobusu.
Mūsu pēdējais pieturas punkts ir "99 Balto zirgu" tautskolas filiāle – Ikšķiles Brīvā skola. Tur mūs sagaida Ojārs Rode, Kristīne Liberta un Evija Rudzīte. Dodamies iekšā ļoti šarmantā ēkā, ko vecāki paši saviem spēkiem atjaunojuši. Ēka ir ļoti sena. Katrai ēkai ir sava aura, sava dzīve. Jūtami, šeit mājo mīlestība, prieks, gaišums un saticība. „Laimīgi bērni mācās labāk,” tā saka skolas vadītāja Kristīne. Lielā telpā plauktos sagūlušas kokles, bungas un citi instrumenti. Šajā skoliņā katru piektdienu bērni koklē kopā ar vecākiem. „Tā ir maģiska sajūta,” saka Ojārs Rode, „kad es piektdienās veru skolas durvis, man pretī nāk kokļu skaņas.” Dodamies ekskursijā pa skolu – ēdiens, tikai ekoloģisks, pašiem sava saldētava ar pašu vāktiem vasaras labumiem, klases mājīgas un siltas, grāmatu plaukti, stelles, molberti... Pēcāk sēžamies pie galda un pie tējas un gardām vējakūkām uzsākam sarunu par pašreizējo izglītības sistēmu. Ojārs Rode stāsta par skolas filozofiju – pieņemt bērnu tādu, kāds viņš ir un veicināt bērnā patiesās būtības attīstību. Ir daudz jautājumu, kas ir risināmi izglītības jomā. „Galvenais, lai bērni ir laimīgi,” saka Ojārs. „Ikvienam būtu jāsāk ar sevis izzināšanu un jāpavaicā, kas esmu es un kāpēc es esmu? ” Sarunas risinās un katram gribas ko piebilst, jo izglītība ir tēma, kura tā vai citādi skar ikvienu, ir mūsu tautas nākotnes šūpulis. Bet sarunās ieslīgstot ir pienācis jau vakars vēls un mūsu ceļš ved atpakaļ uz Rīgu.
Garā pārņemti un nedaudz pieguruši iebraucam Rīgā. Kāda bija šī diena? Zināšanām pārbagāta, gaismas pielieta – ikvienā brauciena pieturvietā tikām bezgala gaidīti un tik sirsnīgi uzņemti! Vēlreiz pārliecināmies - mums Latvijā ir sirdsgudri, labestīgi un gaiši cilvēki, kuri dara savu darbu ar sirdi un dvēseli, izpaužot savu patieso būtību. Šāds darbs ir svētīgs un nesavtīgs. Tas kalpo visu labumam. Nešaubīgi, arī mums Latvijā ir vietas, kurās varam sanākt kopā kā tauta, kā viens veselas. Viena no tām noteikti ir Pokaiņi, mūsu dabas svētnīca.
