Kādas sekas ir tam, ka dienu no dienas pavadām pie datoriem un TV

CBS ziņu medicīnas sfēras korespondente dr. Dženifera Aštone piedāvā informāciju par medicīnisko šīs problēmas pusi. Regulāra elektroierīču izmantošana mūsu smadzenēm „prasa savu cenu” un kavē sociālo iesaisti. Dženifera Aštone iesaka, kā mazināt šo ietekmi un „atslēgties” no šo ierīču izmantošanas.

Daudzie e – pasti, īsziņas un citi datoru, telefonu un televīzijas lietošanas nepieciešamības faktori mūsdienās ir neizbēgami, bet mūsu smadzeņu jauda kļūst mazāk produktīva – pēc pētījumu datiem, piemēram, Ballsteitas universitātes pētījumā atklāts, ka „vidējais statistiskais amerikānis” visvairāk laika pavada tieši pie šāda veida ierīcēm.

Šīs ierīces maina to, kā mēs domājam un kā uzvedamies. Dažas pārmaiņas tiešām nāk tikai par labu, bet zinātnieki uzsver, ka cilvēcei elektronisko aparātu dēļ kļūst arvien grūtāk koncentrēties un uztvert informāciju.

„Vidējais statistiskais amerikānis” pavada 8 – 12 h dienā, skatoties jebkāda veida ekrānā. Pētnieki Kalifornijas universitātē atklājuši, ka tad, kad smadzenes tiek šādi stimulētas, cilvēks zaudē mācīšanās kapacitāti. Un lai gan daudzi cilvēki uzskata, ka multi – nodarbinātība padara viņus vairāk produktīvus, pētījumos tiek atklāts pretējais. Cilvēkiem, kam vienlaikus jādara vairāki darbi, ir problēmas ar uzmanības noturību, turklāt viņi ikdienā piedzīvo vairāk stresa. Cilvēkiem var šķist, ka darba pauzēs, lasot e – pastus un SMS, viņi atpūšas no slodzes, bet patiesībā tas tikai palielina nogurumu un padara cilvēkus daudz mazāk kreatīvus. Daži neirozinātnieki pat uzskata, ka smadzenes var kļūt atkarīgas no šīm nodarbēm.

Pētījums, ko pagājušā gadā izstrādāja UCLA zinātnieks dr. Gerijs Smols un kas publicēts grāmatā „iBrain”, uzrāda, ka ikdienas nepieciešamība pēc tehnoloģijām maina smadzeņu struktūru, it īpaši to, kas atbildīga par sociālajām prasmēm. Viņš norāda, ka pamata sociālās prasmes, piemēram, sejas mīmikas nolasīšana sarunas laikā, var būt apdraudētas. Īpaši tas attiecināms un varētu ietekmēt jaunus cilvēkus. Nīlsena grupas pētnieki veikuši statistiku pētījumu, noskaidrojot, ka pusaudži izsūta apmēram 3000 rakstu vienības mēneša laikā! Pierodot pie interneta, ko nereti pavada arī miega trūkums, piemēram, spēlējot interneta spēles, pusaudžiem ir divas reizes lielāks risks nākotnē saslimt ar depresiju un citām psihiskām problēmām.

Kā apiet šo informācijas tehnoloģiju pārbagātību?

Lai novērstu smadzeņu struktūras izmaiņas, ik dienas veltiet laiku, ko pavadīt pavisam esot prom no elektriskām ierīcēm. Centieties retāk pārbaudīt e – pastu, vēstules, mobilos telefonus u.c. Tā vietā izmantojiet tiešos kontaktus, ejiet pie cilvēkiem personīgi!

Pietiekams miega daudzums ir ļoti svarīgs, jo guļot atpūšas smadzenes, turklāt tiek atjaunoti to procesi. REM (rapid eye movement) miega laikā tiek stimulēti tie smadzeņu apvidi, kas iesaistīti mācīšanās procesos. Atliciniet laiku ZEN brīžiem – meditējiet! Meditācija pasargā vairākus smadzeņu reģionus. Viena no tehnikām, ķermeņa – prāta treniņš, piemēram, uzlabo smadzeņu efektivitāti, jo tās laikā veidojas jauni neirālie savienojumi. Šī ķīniešu meditācija ir īpaša ar to, ka uzmanība tiek veltīta tam, lai meditētājs paliktu pilnīgi mierīgs, bet arī pilnīgi koncentrēts un ar skaidru apziņu.

Cita metode ir fiziskas aktivitātes, kas palīdz saglabāt optimālu smadzeņu apgādi ar asinīm un uzlabo smadzeņu šūnu veidošanos.