42 veidi smadzeņu darbības uzlabošanai

Dziļi elpo. Vairāk gaisa = vairāk skābekļa asinīm = vairāk skābekļa smadzenēs. Elpo caur degunu, un pamanīsi, ka ar laiku diafragma dabiski pastiepsies un tu būsi spējīgs ievilkt vairāk gaisa plaušās. Dažas dziļas ieelpas palīdz relaksēties un attīra domāšanu.

Meditē. Aizver acis un vērs uzmanību uz elpošanu. Sasprindzini un atslābini muskuļus. Tikai piecas līdz desmit minūtes tevi padarīs relaksētu, attīrīs prātu, sagatavos uzdevuma veikšanai.

Sēdi taisni! Poza ietekmē tavu domāšanas procesu. Izmēģini pats – atrodi kādu „cieto riekstu” matemātikā un sāc to risināt, esot sakņupis un ar puspavērtu muti. Un pēc kāda laika aizver muti un iztaisnojies. Rēķini atkal! Vai pamanīji – taisni sēžot, domāt ir vieglāk?

Izmanto nelietderīgi pavadīto laiku. Šis ir laiks, ko citkārt tu izmantotu velti – braukšana, gaidīšana, pat gulšņāšana savā pagalmā. Klausies audio grāmatas! Iespējams, tu savā mašīnā pavadi apmēram 200 stundu gadā. Cik daudz tu šai laikā varētu iemācīties!?

Mācies valodu! Jaunas valodas apguve palidz samazināt smadzeņu funkciju zudumu vecumdienās. Tā palīdz prātam apgūt jaunus konceptus un veidus, kā skatīties uz lietām (piemēram, angliski „we are afraid” nozīmē to pašu, ko „we have fear” spāniski). Valodas apguve ir viens no labākajiem smadzeņu vingrinājumiem.

Rozmarīns. Šis pazīstamais augs iedarbojas uz smadzenēm pozitīvā veidā pat tad, ja tiek ieelpota tikai tā smarža. Ir cilvēki, kuri uzsver – tas burtiski atmodina smadzenes! Turklāt rozmarīns ir droša substance. Pamēģini!

Prāta vingrinājumi. Koncentrēšanās un skaidra domāšana ir vairāk vai mazāk automātiskas darbības, ja vien protat tikt vaļā no traucēkļiem. Iemācieties apstāties un novērot aizņemto prātu. Pamaniet lietas, kas uztrauc. Tieciet ar tām galā – piezvaniet, kam nepieciešams, iekārtojiet sarakstu, lai domas izliktu uz papīra. Un tagad tās varat aizmirst. Tā jūs padarīsiet savu domāšanas prasmi efektīvāku.

Raksti! Rakstīšana attīsta prātu vairākos virzienos – atmiņai palīdz koncentrēties uz prioritātēm, tā nodrošinot atsaukšanas atmiņā funkciju, padara skaidrāku domāšanu, trenē kreativitātes spējas un analītiskumu. Dienasgrāmatas, ideju žurnāli, dzeja, piezīmes, stāstu rakstīšana – tas viss attīsta smadzenes.

Klausies Mocartu. Kalifornijas universitātes pētnieki atklājuši, ka bērni, kas apmeklē klavierspēles nodarbības dzied korī, uzrāda par 80% labākus telpiskās uztveres rādītājus! Savukārt Mocarta mūzikas klausīšanās paaugstina IQ rādītājus par 9%!

Attīsti intuīciju. Tā ir svarīga smadzeņu darbības efektivitātes nodrošinātāja. Einšteins un citi ģēniji bieži paļāvās uz to.

Uzmanies no pārtikas, kas var izraisīt alerģiju. Piemēram, zemesrieksti, kukurūza, arī piena produkti. Vērojiet sevi, lai noteiktu, vai kāds no šiem produktiem ir problemātisks jūsu organismam. Dažiem cilvēkiem tie var radīt prāta apmiglošanos.

Izvairies no cukura. Tas var radīt prāta apmiglošanos. Dažkārt tas traucē skaidri domāt. Tādēļ pirms jebkura nozīmīga uzdevuma, prezentācijas, uzstāšanās vai pārbaudījuma no cukura ir ieteicams izvairīties.

Lasīšana uz ātrumu. Par spīti daudzu cilvēku uzskatam, pierādījies, ka jo ātrāk cilvēks lasa, jo ātrāk iemācās! Turklāt tas viennozīmīgi ir labs smadzeņu darbības treniņš.

Iedomu draugi. Runāšanās ar iedomātiem varoņiem var būt lieliska metode, kā izgūt informāciju pašam no savas zemapziņas! Iedomājies, ka runā ar cilvēku, kurš zina visu par jomu, kurā vēlies gūt padomu.

Attīsti savu radošuma potenciālu! Tā vienlaicīgi tiks attīstīta arī domāšana.

Mācies efektīvi! Kad tiek nolemts, ka kaut kas jauns ir jāapgūst, jāsāk no paša sākuma. Katru mācību nodarbību atstāj ar vienu vai diviem prātā esošiem jautājumiem, lai mudinātu sevi uzturēt ziņkārību par to arī mācību starplaikos.

Izmanto tehnikas skaidrai domāšanai! Radi telpu garīgam darbam. Izstaipies, pasmaidi, ievelc dziļu elpu, pirms ķeries klāt nopietnam darbam. Ik pa laikam rodi atelpas brīžus, un izmanto tos jaunu ideju „prāta vētrai”.

Runā. Tas ir viens no veidiem, kā stimulēt smadzeņu darbību. Pamēģini izskaidrot to tādu, ko pats tikai daļēji saproti. Tu pamanīsi, kā skaidrošanas procesā šī lieta tev pašam top skaidrāka un saprotamāka.

Dari ko tādu, kas tev patīk! Tā gan samazināsi stresu, gan uzlabosi smadzeņu darbību. Atslēga ir darīt ko aktīvu. TV skatīšanās neskaitās. Galda spēles, putnu būrīša taisīšana – ideāli!

Sakārto savas pārliecības! Tici, ka esi gudrāks, un tu tāds kļūsi. Piefiksē savas veiksmes. Saki sev: „Hei, tas man izdevās patiešām radoši!”. Ja tev ienāk prātā spīdoša ideja, piefiksē to. Vāc pierādījumus savai inteliģencei, un tu redzēsi tās pieaugumu.

Smadzeņu trenēšana. Vadot automašīnu, prātā risini matemātikas uzdevumu. Izdomā jaunu pielietojumu ikkatrai lietai, ko redzi. Tā tu radīsi jaunus neirālos savienojumus. Turklāt vecumdienās tu nodrošināsi samazinātu risku visām smadzeņu deģeneratīvajām saslimšanām.

Mācies jaunas lietas. Izmanto gan tradicionālus, gan netradicionālus veidus. Brīvajos laikos klausies audio – grāmatas.

Atdarini citus. Ņem labākos piemērus no kreatīviem, inteliģentiem un produktīviem cilvēkiem. Dari, ko dara viņi, domā viņu domas! Tā ir neirolingvistiskās programmēšanas atslēga. Tomēr viņu padomus izvērtē. Veiksmīgi cilvēki bieži nesaprot, ka tādi ir. Dari, ko viņi dara, nevis to, ko viņi saka.

Ēd zivis. Tas paātrina smadzeņu viļņu darbību un uzlabo koncentrēšanās spējas. Zinātnieki atklājuši, ka zivju regulāra lietošana uzturā samazina arī depresiju.

Izvairieties no nevajadzīgiem strīdiem. Kad pārāk dedzīgi aizstāvat savu pozīciju, jūs bloķējat savu spēju uzņemt jaunu informāciju, piemēram, to, ko jums cenšas nodot oponents. Tā nav recepte labākai domāšanai.

Smejies! Atbrīvo endorfīnus, samazini stresu un nodrošini smadzeņu veselību – to visu sniedz smiešanās. Turklāt tā paver ceļu kreatīvai domāšanai un atvērtībai.

Dziedi! Kad esi viens, pamēģini izdziedāt kaut ko, kas nodarbina prātu. Tā tu uzlabosi savas labās puslodes darbību. Regulāri praktizējot šādu vingrinājumu, tu spēsi labāk risināt problēmas. Pamēģini!

Rieksti. Studenti Brazīlijā bieži ēd Brazīlijas riekstus pirms eksāmena, jo tic, ka tie ir labi smadzeņu darbībai. Un pētnieciskais darbs to pierāda. Tieši šie rieksti satur skābes, kas smadzenēm nāk par labu. Līdzīga iedarbība ir arī mandelēm un valriekstiem.

Olīveļļa. Tā uzlabo atmiņu!

Sevis apzināšanās. Jo labāk sevi pazīsti, jo labāk darbojas tavas smadzenes. Vēro sevi! Īpaši to, kā skaidro lietas vai aizstāvi savu viedokli.

Motivē sevi. Motivācija ir spēcīgs ierocis mentālās sfēras attīstībai.

Ēd mazāk! Barības sagremošanas un izvadīšanas procesi prasa lielu asins apgādi. Tas nozīmē, ka mazāk asiņu tiek pievadītas smadzenēm. Ilgtermiņā tas var ietekmēt visa veida kognitīvo funkciju darbību.

Izvairies no aizdomīgiem ēdieniem. Smadzenēm kaitīgas ir pārtikas krāsvielas, mākslīgie saldinātāji, kola, kukurūzas sīrups, augstu cukura līmeni saturoši dzērieni, saldēta pārtika, baltmaize, miltu izstrādājumi.

Ēd brokastis! Kādā pētījumā pierādīts – kad bērni, kuri nemēdza ēst brokastis, sāka to darīt, viņu matemātikas sasniegumi kļuva augstāki par vidējo!

Dzeriet vīnu! Mērenās devās sarkanais vīns ir labs smadzenēm. Tajā ir daudz antioksidantu, kas palīdz pasargāt smadzeņu šūnas. Viena glāze dienā sievietēm un divas – vīriešiem ir drošs, nekaitīgs daudzums.

Lietojiet alkoholu mērenās devās. Indianas medicīnas universitātē pierādīts, ka cilvēki mūža nogalē, kuri dzīves laikā mēreni un nelielās devās lietojuši alkoholu, uzrāda labākus rezultātus domāšanas testos nekā nedzērāji. Ir zināms, ka alkohols var nogalināt smadzeņu šūnas, tādēļ, iespējams, atslēgas vārds ir mērenība.

Folijskābe. Saskaņā ar pētījumu, 200 mikrogrami folijskābes (jeb daudzums, kas atrodams ¾ tējkarotē vārītu spinātu) novērš depresiju un atmiņas zudumu.

C vitamīns. Dzerot apelsīnu sulu, bērni spēj paaugstināt savus vidējos IQ rādītājus.

Uzdod jautājumus! Tas ir lielisks veids, kā nodrošināt smadzeņu funkcionalitāti. Pierodi pie biežas jautājumu uzdošanas, pat ja tie liekas netipiski. Kādēļ garākas celtnes ir labākas? Kā pareizi pielietot iemauktus? Jautā jebko, kas nāk prātā!

Pasmaržo baziliku! Tas ir labs smadzenēm, jo ostot baziliku, pieaug smadzeņu aktivitāte.

Temperatūra. Vislabāk, ja istabā ir viegli vēss, bet pietiekami silts gaiss, jo tas veicina domāšanas procesus. Pamēģini – paeksperimentē, kurā temperatūrā tu jūties vislabāk!

Izmanto sistēmas. Šo piemēru zinu kopš bērnības – 12×49 – hmmm, cik tas varētu būt? Grūti galvā aprēķināt. Bet pamēģiniet šādi: (12×50) – 12! Kļuva vienkāršāk? Starp citu, tas ir 588. Atrodi arī savus vienkāršotos ceļus, kā atcerēties dažādas lietas. Katru ideju piefiksē!

Apmeklē RigaBrain smadzeņu treniņa seansus.
RigaBrain smadzeņu treniņš ir individuāla nodarbība, kuras laikā smadzenēm tiek sniegta atgriezeniskā saite par to, ko tās tikko ir izdarījušas, ar mērķi ļaut tām pašām sevi sakārtot un iedarbināt pašregulācijas mehānismus, lai harmonizētu un sabalansētu savu darbību.
RigaBrain smadzeņu treniņu rezultātā Tu iegūsi iekšēju stabilitāti, noturību pret stresu, efektīgāku smadzeņu darbību un stabilu CNS.

Fragments no „A Book of Secrets”