Kompleksa šizofrēnijas ārstēšana
Šizofrēnija ir viena no izplatītākajām psihiskajām saslimšanām, un tās cēloņi līdz šim nav pilnīgi noskaidroti. Zinātnieki no Dabas dziedniecības medicīnisko pētījumu centra (Toronto) uzsver, ka šizofrēnijas pacientiem raksturīgi ne tikai psihiska rakstura traucējumi, bet arī izjaukts organisma bioķīmiskais līdzsvars (piemēram, dažādu vitamīnu, nepiesātināto taukskābju trūkums, kādas konkrētas pārtikas sastāvdaļas nepanesamība). Zinātnieki iesaka papildus tradicionālajai psihiatriskajai ārstēšanai pievērst uzmanību alternatīvajai medicīnai, lai atjaunotu pacientiem organisma bioķīmisko līdzsvaru, mainot uzturu un lietojot pārtikas piedevas.
Kompleksās ārstēšanas panākumi ir atkarīgi no slimības smaguma pakāpes un slimošanas ilguma. Pacientiem, kas slimojuši gadu vai divus, novērota uzlabošanas pat dažu nedēļu laikā. Ja slimība ilgusi vairāk kā piecus gadus, uzlabojumi novērojami pēc ilgstošas aprūpes. Ir pierādīts, ka kompleksa ārstēšana ilgtermiņā atmaksājās arī finansiāli.
Zinātnieki min šādus, šizofrēnijas pacientiem raksturīgus, bioķīmiskā līdzsvara traucējumu veidus:
Nepiesātināto (neaizstājamo) taukskābju trūkums
Tauki veido 60% no smadzeņu sausās masas. Svarīgi ar pārtiku uzņemt pietiekošu daudzumu nepiesātināto taukskābju (omega-3, omega-6), ja to trūkst, nervu šūnas nespēj pretoties oksidatīvajam stresam, tiek bojātas to sieniņas, nervu šūnas vairs nespēj kvalitatīvi veikt savas funkcijas.
Nepietiekoša ēdināšana
Nervu šūnas savstarpēji sazinās ar ķīmisku vielu palīdzību. Daudzu svarīgu ķīmisku vielu veidošanai ir nepieciešamas aminoskābes (olbaltumvielas), kuras iespējams uzņemt ar pārtiku. Daudziem pacientiem stāvoklis uzlabojas, palielinot olbaltumvielu saturu uzturā. Ieteicams ar pārtiku uzņemt 40% olbaltumvielu, 40% ogļhidrātu un 20% tauku.
Glikozes trūkums
Smadzenēs noris intensīvs metabolisms, un tām tik ļoti ir nepieciešama glikoze, ka 20% no kopējās asinsplūsmas apskalo smadzenes, kuras aizņem tikai 2% no kopējās ķermeņa masas.
Pārtikas produktu nepanesamība
Daži pārtikas alergēni, nonākuši gremošanas sistēmā, var izsaukt pastiprinātu imūnsistēmas reakciju. Nesagremotie pārtikas blakusprodukti var būt toksiski un, ar asins palīdzību nonākot smadzenēs, ietekmēt to darbību. Biežāk sastopama lipekļa (glutēna), piena produktu, olu, riekstu, citrusaugļu, zivju, pākšaugu, vēžveidīgo nepanesamība. Izvairīšanās no pārtikas produkta, kas izraisa pastiprinātu imūnsistēmas reakciju, palīdz aptuveni 10% šizofrēnijas gadījumu.
Gremošanas sistēmas traucējumi un barības vielu uzsūkšanās traucējumi
Lai sekmīgi noritētu šizofrēnijas ārstēšana, vispirms jānovērš gremošanas sistēmas traucējumi un traucējumi, kas saistīti ar barības vielu uzsūkšanos. Uzkrājušies toksīni jāizvada, dzerot pietiekoši daudz ūdens (pieaugušam cilvēkam ~ 2l dienā).
Metilēšanas nespēja
30% gadījumu raksturīga metilēšanas nespēja – organisms no pieejamajiem komponentiem nespēj izveidot ķīmiskās vielas (neirotransmiterus), kas nepieciešamas sekmīgai nervu šūnu savstarpējai saziņai. To iespējams novērst ar papildus B12 vitamīna un folijskābes uzņemšanu.
B3 un C vitamīnu trūkums
B3 un C vitamīni nodrošina līdzsvarotu neirotransmitteru sintēzi. Vitamīnu trūkuma dēļ daži neirotransmiteri tiek saražoti par daudz, bet citi – par maz. Šie vitamīni palīdz nervu šūnām pretoties oksidatīvajam stresam.
Saindēšanās ar smagajiem metāliem
Smagie metāli (svins, dzīvsudrabs, alumīnijs) darbojas kā brīvie radikāļi, kas izsauc oksidatīvo stresu un bojā nervu šūnas un sagrauj svarīgu bioķīmisku vielu sintēzes mehānismus. Smagie metāli var izsaukt dažādus uzvedības traucējumus, bezmiegu, aizkavēt mazuļu attīstību, pasliktināt atmiņu un izraisīt citas nepatīkamas sekas.
Cinka un B6 vitamīna trūkums
Cinkam ir liela nozīme daudzos bioķīmiskajos procesos (vairāk nekā 200 enzīmu sintēze ir atkarīga no cinka klātbūtnes). B6 vitamīns ir nepieciešams, lai smadzenes spētu sintezēt dažādus neirotransmiteru, kā arī antioksidantus, kas aizsargā nervu šūnas no oksidatīvā stresa. Daudziem bioķīsmiskajiem procesiem nepieciešama gan cinka, gan B6 vitamīna klātbūtne.
Pazemināta vairogdziedzera un virsnieru dziedzera darbība
Virsnieru dziedzera hormoni piedalās stresa reakcijas veidošanā, cukura metabolismā, elektrolītu līdzsvara nodrošināšanā, asinsspiediena regulēšanā un dzimumhormonu metabolismā. Savukārt vairogdziedzera hormoni ir atbildīgi par šūnu metabolisma intensitātes nodrošināšanu DNS līmenī un skābekļa pieejamību. Ja šo abu dziedzeru darbība ir pazemināta, nervu šūnas nespēj pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, ir samazinātas to iespējas „izpausties”. Vairogdziedzera hormoni ir nepieciešami arī vairāku neirotransmiteru sintēzes regulācijai.
Šizofrēnijas pacientam var būt sastopams vai nu viens vai vairāki no šiem bioķīmiskā līdzsvara traucējumu veidiem, jo daži no tiem ir savstarpēji saistīti. Bioķīmiskā līdzsvara traucējumi ne tikai pasliktina slimības stāvokli, bet var būt arī kā pašas slimības cēlonis (piemēram, saindēšanās ar smagajiem metāliem).
